Bolva vs Viļaks – Zīmeļlatgolys dilema
Roksta autors: Ivars Matisovs, žurnals “A12”
Atsazeišu, ka Zīmeļlatgola vys vēļ maņ ir mozpazeistama zeme – ni vaira kai Terra Incognita, bet iz tū pusi gon. Pyrma kaida laika beju papraseits sasatikt ar žurnala “A12” laseituojim Bolvu Centralajā bibliotekā i naapdūmeigi apsūleju koč kū pīraksteit par ituo regiona piļsātom. Kab cik sovaiži tys byutu, īdvesmi smieļu Daugovpiļs teatrī, kur pyrmizruodi pīdzeivuoja Fraņča Trasuna lugys “Nūgrymušō pile” muzikali horeografisks īstudiejums tipiskā a la Šapošņikovs stilā ar melodiskom Kārļa Lāča komponātom dzīsmem i jestrim daņčim.
Lugys pozitivais varūņs ir apzineigs, spieceigs i panaivs zemnīku puiss vuordā Bolva, a juo ideologiskais pretmats – revolucionari nūskaņuots vacuo pasauļa grauduotuojs Viļaks. Izaruoda, tam ir ari viesturisks pamats, partū ka Bolvi sovulaik ir bejuši nacionali nūskaņuotūs Latgolys partizanu pulka golvonais atbolsta punkts, sovutīs Viļakys muižu 1918. godā nūdadzynuoja komunisti.
Uļmana laiku ceļvedī Bolvi ir nūsaukti par “Ziemeļlatgales saimnieciskās un garīgās dzīves centru un vislatviskāko Latgales pilsētu”. Byuteibā ari šudiņ Bolvi nav puorsamejuši – viņ palykuši vēļ latvyskuoki, partū ka baļvenīšu jaunuokuo paaudze latgaliski vaira narunoj. Ar sovu ainaviskū veidūlu, nazcik sakūptim parkim i piļsietnīku īcīneitū fontanu, kai ari īdzeivuotuoju mentalitati i muzykalū gaumi a la Latvijas Radio 2 Bolvi vaira leidzynojās taidom Vydzemis piļsātom kai Alyuksne i Guļbine, na latgaliski slaviskajom Ludzai, Zylupei i Kuorsovai. Nui, i vēļ Bolvūs cap pošu gorduokū maizi Latgolā.
Sovutīs nūmaļuo i klusuo Viļaka, kam piļsātys tīseibys 1945. godā īdeve padūmu vara, acimradzūt kai kompensaceju Latvejis PSR par Abrinis atdūšonu Krīvejai, ar napylnu pusūtrys tyukstūšys īdzeivuotuoju myusu dīnuos ir vysrešuok apdzeivuotuo Latgolys piļsāta ar īdzeivuotuoju bleivumu viņ drupeit viers 200 cylv./km2 i byuteibā jei vaira leidzynojās lelam cīmam. Ka na viņ treju konfeseju dīvnomi, nu kurūs vysīspaideiguokuo, naapšaubomi, ir katuoļu bazneica – historicisma arhitekturys paraugs, kura neogotiskuos tūrņu smailis papyldynoj smuidru egļu apstuodejumi. Naparosts ir ari par “gotikys rūzi” sauktuo dīvnoma interjers ar breineigom vitražom – nūteikti sameklejit babeņu ar atslāgim, partū ka bazneicu durovys Latgolā uorpus dīvkolpuojumu laika parosti ir slāgtys. Storp cytu, Viļaka ir vystuoļuok iz zīmelim nu Rūmys asūšuo katuolicisma napuortrauktuos izplateibys areala piļsāta i vēļ nasenejā paguotnē ar vysleluokū romu tauteibys īdzeivuotuoju eipatsvoru vysā Latgolā. Niule čyguonu ite palics pavysom moz – vītejī stuosta, ka gondreiž vysi puorsacāluši iz tureigajom “anglejom”.
Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.
