Roksta autors: Ināra Volkova, žurnals “A12”

Roberts Mūks (Avens) ir izcyls filozofs i dūmuotuojs, kurs pīsagrīzs arhetipiskajai psihologejai i Austrumu religejom, raudzejs izceļt tyltu storp Rītumim (K. G. Junga i Dž. Hilmana psihologejis ītārpā) i Austrumim (budisma ītārpā). Jis veics pietejumus ari par P. Tillihu, antropozofeju i juos dybynuotuoju R. Šteineru. Mūka pasauļa izjiuta rodusēs plašā viesturiskā, filozofiskā i religiozā, ari psihologiskā saleidzynuojumā ar myusu dīnu subkulturu i tradicejom. Juo gruomotys tulkuotys daudzuos pasauļa volūduos i teik izmontuotys kai vuiceibu literatura Amerikys augstškoluos, universitatēs, koledžuos, religeju viesturē.

Nu trymdys Latvejā Mūks atsagrīze 1989. godā, dorbuojuos kai Latvejis Kulturys akademejis profesors, palyka par juos gūda doktoru. 2001. godā izguojušais dzejūļu kruojums “Ar pīpi uz mākoņu malas” sajiems K. Barona fonda premeju. Dzymtajūs Gaļānūs da ituo par Robertu Mūku nivīns nazynuoja. Ari atsagrīžūt piec trimdys iz Gaļānim, Roberts jūs naatguoduoja, partū ka te beja dzeivuojs viņ pyrmūs pīcus dzeivis godus, literaturys školuotuoja Marta Binduka izruodeja jam dzymtuos vītys. A jis tai nikuo ari naatguoduoja.

Roberta jauneibys īguoduos dzymtuo volūda – latgalīšu, babeņa beja tei, kas par jū klapatēja. “Muote beja cīš praktiska sīvīte. Muna trešuo sīva Elza maņ cīš atguodynoj muoti. Jei beja taida poša praktiska, zemis cylvāks. Es nikuo, es jau pa dabasim, pa muokulim, praktiskā dzeivē es nikuo navaru,” tai R. Mūks. M. Binduka atstuosta juo atminis: “Tāvs, cik es nu juo stosteituo saprotu, beja cīš inteligents, lels gruomatnīks, kas lasejs bezgola daudz i mierkis tāvam bejs izškoluot dālu, kab dzeivē nu juo koč kas izītu. Kod Roberts pabeidz pamatškolu Drycānūs, tod tāvs izlem, jis ass bejs gona sovvaleigs, dzeiveleigs, azartisks puika, nu kura tāvs, kab iztaiseitu cylvāku, atdūd iz katuoļu gimnazeju Aglyunā. Tī ceņtēs cylvāku iztaiseit. Tī beja dzeļža disciplina, tī beja praseibys, i pamatus īlyka iz vysu myužu. Kai jis pats roksta, ka juo religiskuo platforma ir Aglyunā izveiduota. Nu bet disciplina beja šausmeiga, partū jū jis napabeidze. Kod es vaicuoju – parkū, jis atbiļdeja: “Mani slēdze uorā.” Bet Reigā jis pabeidze klasiskū gimnazeju.

Aglyunā jam bejuši treis puorkuopumi. Pyrmais, ka jū nūgiva peipejūt. Tys beja lels skandals, bet atbrauc tāvs, i izarunoj, jis pasūlej, ka napeipēs. I tod tū grāku pīdūd. Ūtrys ir bejs miļzeigs puorkuopums, jis ar draugu, ar laivu beja ībraucs azarā i palics pa nakti iz solys. Tū ari vēļ jam pīdeve. Trešuo reize beja, kod jam beja īsapatykuse vīna meitine nu meiteņu gimnazejis, a jim nabeja nikaidys saskaris tiktīs ar meitinem, ni runuot, ni redzēt i tod vīneiguo vīta, kur gimnazejis puiši variejuši redzēt meitini, tei beja bazneica. Bet bazneicā ari bejuse meitiņu eile i puišu eile. Jis nūsaver, kur tei meitine nūlīk sovys galošys i īlīk zeimeiti vydā. I nūgiva jū ar tū zeimeiti. Jis pat tū meitini nasatyka i meitine pat naizlaseja zeimeiti. Tāvs atbrauc, bet jis navariejs nikai puorlīcynuot i pīrunuot, i Robertu izslēdze. Tāvs pats beja pajiems dokumentus i aizveds iz Reigu. Tod vuiceibys jis turpynuoja Reigā Klasiskajā gimnazejā.”

Juo klasisbīdrys Raimonds Dzelzskalējs ir rakstejs, kai jis atguodoj tū laiku, kod Roberts īīt 1. Reigys klasiskajā gimnazejā. “Nu Latgolys, na vysai lela auguma puika īīt, nu mes dūmuojom tai kai byus apceļamais, bet nikuo, jis vysu tai apgrīž, ka mes kai muļči palīkam, jis tys gudruokais i nikai mums naizadūd jū apceļt. I tod, īt senejūs greku i latiņu volūdys stuņdis, školuotuojs bejs pedantisks i vysi nu juo beidušīs, nivīns tūs volūdu navariejs ni apjēgt, ni saprast. Školuotuojs īrauga, ka jauns školāns i ir īmeslis niu jū eksaminēt. Tod mums vysim beja mutis vaļā, jis tok vysu zynuoja, jis laseja, tulkuoja, skaidruoja, runuoja.” Tod kaidā leiminī Aglyunā volūdys beja vuiceitys! “Ka jis tai varēja izaceļt, tod jū mes par Austrumu gudrū, par Zaratustru īsaucem, tod jam beja sova vīta klasē. Tod par apceļšonu nabeja ni runys.”

Trimdys godūs Beļgejā, Briselē, jis studej žurnalistiku. Tāvs ar muoti jau 1950. godā aizceļuojuši iz Ameriku, tāvs suokumā struoduojs pi fermera cīš gryuši, kai vergs par vādara tīsu. Jis izceļuoja iz Ameriku 1956. godā. 1977. godā jis naturalizējuos. Ir juo naturalizacejis aplīceiba, kai Amerikys piļsūņa. Tys nūzeimej, ka 19 godus jis nūdzeivuoja kai “pagaidom”. Jis jau pats tai dūmuoja, ka tei beja dzeive pagaidom, kaut jis studēja, struoduoja, publicējuos, dabuoja doktora gradu i vīnolga. Tok palyka par Amerikys piļsūni.

Ameriku jis nagribēja, jam beja apzeimuojums “syuda Amerika”. R. Mūks beja sabīdreibys cylvāks, koč ari kluss, runuotuojs jis nabeja. Bet, kod koč kū saceja, tam beja svors i saturs, tys palyka taids dominejūšais sarunā. Beja sajiuta, ka tys, kū jis pasoka ir vierteiguoks par vysu tū, kū runuoja puorejī.

Tys beja Dīvs, kas jū nūdarbynuoja. Praseja, ci ir Dīvs. I pats atbiļdēja, ka nabyutu, tod jau dzeivei nabyutu jāgys. Jis tai ari roksta – vysu myužu es guoju iz Dīvu ci pi Dīva. Tys teišom tai ari beja. Jis par tū roksta dzejūļūs – sovus grākus es izkaisu viejā. Pi grāksyudzis jis naguoja, bet bazneicuos R. Mūks guoja. Jis runoj par tū, ka tyvys ir div religejis – dzenbudisms i katuolisms. Ka juos salyktu kūpā, tod byutu taida idealuo religeja. Jis piec sovys dobys tūmār beja breivdūmuotuojs. Jis vuicejuos ari katuoļu goreigajā seminarā, pi veiskupa Sloskāna. Vāluok jis saceja: “Es navarieju ar tom dogmom sasamīrynuot. Kas ir dogma? Tys ir pīzynums, bet tū vajag izprast i tū vajag pīruodeit, ka tys teišom tai ir. Tod beja taidys lītys, kurom es byuteibā napīkrytu.”

R. Mūks līk pasavērt cytaižuok iz nūtykūšū. Gaļānūs dorbojās Roberta Mūka muzejs. Marta Binduka muzeja apmaklātuojim stuosta par div lītom. Pyrmuo – kai jis struoduoja, nu reita četrys stuņdis, pušdīnis, pastaiga uorā, i tod vēļ četrys. Kotru dīnu. Vīnolga, slyms ci vasals. Ūtra līta, vīnolga, kaidā gruomotā – juos vysys ir ar juo pastreipuojumim, atzeimem, pīrokstim, zeimeitem. “Dūmoju, varbyut tys viņ studenta godūs, bet nā, tys parodums ir da pošu myuža pādejūs dīnu. Varbyut na pavysam kotrā gruomotā, bet tuos lītys, kas jam lykušuos svareigys, vysys ir atzeimiejs. Vīnā gruomotā jis ir nūstreipuojs anotaceju i pasacejs sovu redzīni. Kotrys pīraksteitais vuords ir personisks. Tys ir tev raksteits, tev ir juopajam nu Mūka, redz, kai jis ir jiems nu kotra koč kū. Saīt, nu kotra ir kū pajimt,” stuosta M. Binduka.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.