Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Cyuka ir dajiukts lūpeņš Latgolys satā. Gryuši atrast cytu Rītumu i Austrumu kulturuos tik pretruneigi vārtātu dzeivinīku. Cyuka ir senejs Eiropys ritualais dzeivnīks, bet poša kaušona i abādys – arhaisks, jau jāgys ziņā aizmiersts rituals, taipat kai cyuku patrona Teņa dīnys svieteišona 17. janvarī.

Abādu rituals

Sevkurai mednīku ciļtei, leidzeigi kai zemkūpim ražys nūdrūsynuošonai, beja regulars apādamuo dzeivnīka nūnuoviešonys rituals, kū dareja, kab nūdrūsynuotu tuoluokū veiksmi medeibuos. Iz tū saguoja vysi. Ticēja kaunamuo lūpa piecnuovis dzeivei. Paglobojūt dvēseli ar gūdu, pasaļuove, ka nūkautais atleidzynuos rituala veiciejim ar vysys sugys lobvieleibu. Interesanti, bet par ticeibu cyukys piecnuovis dzeivei līcynoj ari tautysdzīšmu teksti: Ej, cyuceņ, tu pi Dīva,/ Runoj gudri nūguojuse;/ Kaida beja labeibeņa,/ Taid’ es tevi nūboruoju.

Nivīna cyta lūpa nūkaušona, pat ka nūkauts gostu goldam, nav taids nūtykums kai abādys – cyuku bēris. Volūdnīki ituo vuorda izceļsmi saista ar apbest ‘paglobuot’. Cauri laikim medejumu nūmainejuse sātys cyuka, aizamiersuse ritualūs darbeibu nūzeime, bet vuords abādys saglobuojs arhaiskuos idejis byuteibu.

Vepris – veirīteibys i drūssirdeibys īmīsuojums

Eiropys kulturā taišni meža vepris simboliski asociejās ar pozitivū – spāku, kaujis drūsmi, veiriškū seksualitati, ari pyrmatneigu mežūneigumu. Etimologejis vuordineicys atkluoj, ka latvīšu kuilis (latgalīšu keiļs) ir saleidzynūši jauns darynuojums, izplateits viņ boltu volūduos, tok latgaliskajuos izlūksnēs saglobuotais vepris ir atrūnams daudzuos indoeiropīšu volūduos, ari senejūs slavu i latiņu (ar nūzeimi ‘ieršku kryums, sovvalis ierškim aizaudzs kops’, asociativuo leidzeiba ar zvāru acimradzama) volūdā, senejūs indīšu volūdā ituos saknis darbeibys vuords nūzeimoj ‘izšļuokt spermu’.

Koč ari myusu dīnuos ar vepri vaira saprūt izkastreitu cyuku tieveņu, tok nav zaudiejs asociacejis ar veirīteibys mežuoneigokajom izpausmem. Tautysdzīsmēs atrūnam keili/vepri i kai universalu veiriškuos seksualitatis īmīsuojumu (Es to daudzi nabādovu,/ Ka man’ puiši naprecēja;/ Dzeišu cyukys teirumā,/ Lai lāc keileits mugurā), i jauna veirīša apsauku (Tu, tautīt, vepra znūts, Nanycyn’ mun’ muoseņu). Par spūdruokū veirīša seksualitatis susātiva aspektu interpretaceju ar vepra tālu Latvejis kulturā juopīzeist spēlfilma “Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili“ (1987). Filmys tārpu muokslineica ir Večella Varslavāne, izcyluokuo Latgolys gleznuotuoja Franciska Varslavāna meita, tok Alvis Hermanis par sovu pyrmū kinolūmu itamā kinā sajēme “Lielo Kristapu” kai lobuokais akters.

Daudzi Eiropys tautu poguoniskūs mitu brīsmūni leidzynojās meža vepram, mežūneigs ituos sugys tieveņš ir dīvu pavadūņs ci juo mistiskys puorsameišonys veidūls. Plašuok zynoms senejūs greku mitūs varātu byut Herakla varūņdorbs, dabojūt Erimanta mežavepri, ci Artemidys izreideitais mežavepris Kalidonai, bet skandinavu miti viestej par dīvu Freiru, kas juojs iz zalta spaitu keiļa Gullinbursti.

Ari realys mežavepra medeibys teik pīzeitys par beistamom. Ar bultu ci škāpu īvainuots, aizsauts, trūkšņa sasyrdynuots vepris nabāg, a skrīn viersā mednīkam. Itaidu trofeju dabojušais pamatuoti sevi var pīzeit par varūni, partū ka īveics ceineņā iz dzeiveibu i nuovi. Eipaši lapnys medeibu mīlastis Eiropā reikuoja bruņnīceibys laikūs. Ar keiļa cepeti mīluojuos vysi medeibu daleibnīki i gosti, bet pauti tyka golvonajam zvāra nūnuovātuojam, kab puorjimtu vepra drūsmi i spāku.

Mežavepri Eiropā apbreinuoja, juo golvys attālu lyka pi karaveiru bruņucapuris, vepris izaplateja aristokratu dzymtu i piļsātu gierbūņūs, eipaši Vuocejā, karavadūni lepojās ar Vepra īsauku. Latvejā apstyprynuots Kandovys nūvoda gierbūņs ar malnu mežavepri, Ludzys mednīku klubu sauc “Vepris“, par Veprim sauc dzerauni Vuorkovys nūvodā, reiz kaidu bierneibys draugu spontani izveiduotu futbola komandu nūsaukuši par “Sirdeigajim veprim”. Ar vepra vuordu Latgolā ari myusu dīnuos veirīši lapnojās.

Cyuka – ļaunuo olūts

Ar cyuku kai sīviškuo dzymuma puorstuovi senejā kulturā saistuos pyrmmuotis tāls, tok jaunuokajūs laikūs juos uztverē dominej nu Austrumu religejom puorjimtuo izteikti nagativuo attīksme. Žeidim i musulmanim stingri aizlīgts ēst cyukys gaļu. Cyuku ganeišona žeidu apziņā ir pats pazamojūšuokais dorbs, i cylvākam, kas tū dora, zamuok vaira nav, kur krist, tys nav saleidzynojams ar myusu cyuku ganeņa tālu folklorā i literaturā. Musulmani cyukai nadreikst pat dasadūrt. Ari budismā attīksme pret cyuku nav lobuoka.

Vacuos Dereibys Levitu (3. Moizeša), Jesajis i Sokomvuordu (Zalamana pavuiceibys) gruomotuos tys pasaceits taisnai: Vysi, kas svietejās i ceistuos dīvāklu duorzūs vysaiduos vītuos, cyts par cytu dedzeiguoki, kas ād cyukys gaļu, vysaidu nagaņteibu i pelis, tī vysi kūpā propuļs!“ soka Tys Kungs (Js 66: 17). Jaunuos Dereibys Kristus leidzeiba par cyukom i pērlem Nasvīdit sovys pērlis cyukom prīškā, ka juos ar sovom kuojom juos nasameida (Mt 7: 6) palykuse par popularu aforismu. Reizē ar kristīteibys izaplateišonu īsaguojs nateireļus, izvyrtuļus, reimys, muļkus, ļaundarus pīleidzynuot cyukom (bez dzymuma atškireibom). Latgalīšu literaturā tū aplīcynoj Fraņča Trasuna fabulys, pīmāram, “Mōkslinīks un cyuka”, “Vuškas un cyukas“, “Cyuka“.

Taišni Austrumūs cylvāki pyrmī pīradynuoja meža cyukys par muojlūpim i, dūmojams, pyrmī īpazyna na da gola termiski apstruoduotys cyukys galis izraiseitū trihinelozi. Korstais klimats nabeja pīmāruots cyukys galis globuošonai i veicynuoja cytu infekceju izaplateišonu. Aizlīgums i nycynuojums pret cyukom nav radīs tukšā vītā. Myusu iedīņkarti veidoj pamateigi termiski apstruoduotys galis iedīni, kai studiņs, — cikom gaļa atsadola nu kaula.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.