Brodaižys bazneicys

Brodaižys bazneicys

Roksta autors: Sandra Ūdre, žurnals “A12”

Ludzys nūvoda Pyldys pogosta Brodaižys (vītejī sauc Bradaiža, rokstūs īsaveds ari Brodaiži i Bradaiži), nazkod paleluo centra, niulenejuo bilaņce – treis apdzeivuotys sātys. A goreiguo energetika i sovpateibys aura ar paguojeibys nūslāpumim ite pīpiļdeituoka kai dažai bīzuok apdzeivuotai vītai – kotra sovā pakolnā pakuopušys Kunga Jezus apskaidruošonys Rūmys katuoļu i Juoņa Kristeituoja pareizticeigūs bazneicys, vītejī ļauds – atsauceigi i gona dzeivisprīceigi.

Svātuos Anis aizguodeibā

Piec Ludzys bibliotekys ziņu, Pasīnis dominikani 17. g. s. beiguos Brodaižā izcēle vīnu nu 12 kūka kapelu. Niulenejuo myura bazneica Brodaižā calta 1813. godā par Kazimira Kiborta leidzeklim. Īsvieteita Kristus puorsameišonys gūdam, a vītejī vīnkuorši sauc par svātuos Anis bazneicu i Dīvamuotis muoti pīzeist par sovys vītys patronesi. Valereja Lebedeva stuosta, ka, cik moza ar babu staigovuse, bazneicā nikod vysi cylvāki nasaleida. Gribiejīs bazneickunga redzēt, a vysod juosaver cylvākim mugarā. Vysys durs vaļā, a taipat nasaleiduši. Bejs sovs varganists, dzīdovušys treis manaškys.

Niulenejuos bazneicuonis Valereja raksturoj sakralūs skaitļus: “Kaidu reizi asam treis bejušys, kod devenis – cīš daudz. Zīmā sīnys speid nu apsormuojuma, iz cementa greidys juovalk kuojuos voiloki, zam paļta ‒ sylts bezrūcs. Kuojom atīmu sasyluse, pasiediesi, plaušu korsūni var sagiut. Bazneicgungs saļ, ar pierstaineišim komuneju tur. Iz Leldīni septenis buobys bejom. Kai procesejā steberējom apleik bazneicai, itū vajadzātu nūfiļmeit nu molys i piec tam labi izasmīt. Kura ar vīnu pagali, kura ar divejom, kura saleikuse greiza…“

Anis dīna Brodaižā bejuši golvonī svātki. Tod gaideiti gosti, dareits ols, apvylktys lobuokuos drēbis, piec atlaidu miša tierguots i doncuots zaļumbalā. Tierguošonuos beja eipaša tradiceja: iz Brodaižu cīš nabrauce tierdzuoni nu molys i prece nabeja golvonais, a svareiguokais beja īšona i pīsadaleišona. Kas ūgu palasejs, kas ūlys kerzē salics, ļaužu bīzs, tai sovā storpā tierguojušīs. Sovutīs 20. godu presē skaitoms, ka Brodaižys godatiergā policistim problemys saguodoj goņceitis puordavuotuoji i vītejī jūs aizstuovūt. Niule Anis dīnā ar vysim pībrauciejim pustukša bazneica.

Pareizticeigūs bazneicys ponomars Konstantins

Jau 28 godus Brodaižys pareizticeigūs bazneicys ponomars (tys kas katuolim zakristians) ir Konstantins Strogonovs. Jis Brodaižā struoduojs par mežzini, tod nūbraucs padzeivuotu iz Reigu, a 1990. godā atsagrīzs atpakaļ. Tai kolpuodams, jis aplīcynoj mīlesteibu dzymtajai pusei: “Meila maņ itei puse, partū ka tei ir tāvu tāvu dzimtine. Munam vacvacvactāvam Vladimiram Paņkovam pīderēja trakters i 25 zyrgi, tī kur niule Valentinys sāta. Tūlaik ceļš guojs taišni garom katuoļu bazneicai. A vīns nu munu vactāvu, ari Vladimirs Paņkovs, beja pareizticeigūs prīsters. Hruščova laikā vysus dzyna iz centrim, a muni dzymdynuotuoji tai nagribēja. Munam tāvam Leonidam Kuzmičam i muotei Tamarai Aleksandrovnai pyrmais bārns, muns bruoļs Leonids, pīdzyma Bauskys rajonā 16 dīnys pyrma kara. Nasaverūt ni iz kū, jū poštaiseitā tačkeņā atvede iz teni. Mes asam 10 bārnu saime.“

Pretim bazneicys vuortenim, kur niule leli kūki, kaidu laiku bejs klubs. 1968. g. Konstantins te struoduojs par kinomehaniki. Daņčūs i sasakaušona, i īdzeršona bejuse, a pošys bazneicys prīškā nikod nikuo naatsaļuovuši. Kai ar streipi nūvylkts rūbežs, kū vysi īvāruojuši. Konstantins pīzeist, ka agruok pret bazneicys ākom i inventaru bejuse attīksme kai pret Dīva mīsu, niule – viņ kai pret arhitekturys pīminekli. Dīvs tok nav materials!

Pyrmais Evaņgelejs bazneicai ir poša Aleksandra Pyrmuo duovynuots. A tys ir nūzogts, taipat kai nazcik ikonu, kas ir vīnys nu vacuokūs Latgolā. Partū bazneicā īreikuota signalizaceja. Vysu, kū Konstantins var izdareit sovom rūkom i pruotu, jis dora. Paruoda bazneicys duorzā sakūptuos dūbeitis, kūka golds i sūli prīkštelpā ari juo poša taiseiti, vacī kūki, kas draudejuši nūsagruduot iz bazneicys jumta, nūgrīzti.

Karteite: Māris Justs, žurnals “A12”.

Zvonu skona treisuos

Taiseidams vaļā durs, Konstantins pīzeist, ka katuolim vīgļuok ar ticeibys lītom. Gaišuo prīšktelpa (притвор) redzīs sadzeiviski muojeiga. Agruokūs laikūs ite bazneicys nūstruopātī i nakristeitī lyudzēs, tuoļuok jī nadreikstēja īt. Bazneicuoni guoja garom, kaids kapeiceņu padeve, lai par jū pasalyudz. Jūki bejuši mozi ‒ treis reizis naatguoji iz spovedi i uorā nu bazneicys. Konstantins nūsmej: „Maņ pyrma spoveds treis dīnys juogavej, a jums, katuolim, ar trejom stuņdem gona.“ Poša svātuokuo vīta ir oltora telpa. Te sīvīte nadreikst kuoju spert. A veirīti pat obligati kristeibuos juoīvad ci kai bārnu juoīnas.

Bazneica puorbyuvāta 1832. godā, a pi leluokuo lapnuma – zvonu tūrņa (колокольня) – tykuse viņ 19. g. s. beiguos. Konstantins nūdemonstrej pīcu Gatčinā, A. S. Lavrova ryupneicā, atlītūs zvonu skonu – skaidrys i cīš ilgai rezonejūšs, a kotram atškireigs. Iz leluokuo zvona korpusa div goda skaitli (sazīduots 1891, gotovs 1894), zīduotuoji (draudze i muižnīks Sozonovs), svors bez mēlis – 26 pudi 10 krīvu mārcenis, saīt vaira par 430 kg. Ūtrais piec lieluma – 8 pudi 32 mārcenis, vysa vaira par 147 kg. Zvaneit ir kai radeit muzyku, ari kotram gadīņam cyts reižu skaits i veids.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.