Roksta autors: Sandra Ūdre, žurnals “A12”

Brodaižys vuords nav originals – Latvejā ir nazcik vītvuordu ar sakni brod-/brad– ‘puorbrīnama vīta upē ci azarā’. Cylvāki agruok stuostejuši par div taidom saklom vītom Brodaižys azarā, i vīna asūte taišni preteimā Brodaižu muižys vītai. Pi azara ir div senejī kopi – vīnā pusē Meirānu, ūtramā – Brodaižys ūtrī.

Brodaižys muižys vīta

Iz muižys vītu nu Brodaižys pa agruokū taisnuokū ceļu nanūbraukt. Pogosts uztur izbraucamu ceļu viņ da kopu, partū juopībrauc ar leikumu nu ūtrys pusis. Nu muižys ākys nikuo nav palics, vīneigi vacī parka kūki aug nu tūs laiku. Par muižys sovinīkim Kibortim nikaidu slyktu atmiņu nav, te jūs dzymta nu 1811. goda, kod Brodaižys muižu nu Terezis Veisenhofys nūpiercs pans Kiborts.

Brodaižā atguodoj runys, ka pādejais Kiborts 1919. godā mirs cytur, a globuotu atvaduši iz sātu. Agruok muižnīkim zaltu, duorglītys grobā lykuši. Tai daži Brodaižā sasprīduši – ka jau maņtinīku nav.. Baduši uorā. Kaids tī zalts – nabašnīkam pat driebu nabejs, sateits pologā. Ni zalta, ni driebu, nikuo.. Dūbi napaspiejuši aizraust, kuorteibnīki kluot, tuoļuokuo runuošona bejuse varys īstuodēs.

40. godūs muižā bejuse škola. Piec školys Brodaižys muižā – klubs.

Aristokratiskuos peripetejis

Mihaels Veisenhofs (Michaeł Weyssenhoff, 1715–1789), Inflantejis rakstveds i Juo karaliskuos Augsteibys vaļsts īriednis, Rībeņu, Brodaižys i cytu muižu sovinīks, pi Rībeņu i Brodaižys sovumu tics caur preceibom ar Terezi Berku (dz. 1730). Sadzeivovuši treis bārnus, a lauleiba škierta (muižnīkim vysu ļuove, Veisenhofi ir seneja augstdzymušu vuocu aristokratu dzymta, Inflantejā puorsapūļovuse). Rokstūs pīmynātajā īilgušajā tīsvedeibys procesā ap 1758. godu, kurā Tereze ar sovu jaunuokū muosu, Feliciana Ryka sīvu, daleja tāva eipašumus, dūmojams, varēja nūtikt ari sovuma daleišonu storp škiertajim lauluotajim. Izaver, ka Brodaižys muiža itamā procesā tykuse sadaleita lelajā i mozajā. Terezei datykuse mozuo, kū jei siermā vacumā puordavuse Kazimiram Kibortam.

Sovutīs Mihaels sovu daļu atpiercs nu bejušuos lauluotuos muosys veira. Ar ūtrū sīvu, pyrmuos vuorda muosu Terezu Rajecku sadzeivuoti pīci bārni. Piec Mihaela nuovis Rībeņu i Brodaižys (leluo!) muižys datykušys Tadejam (dz. 1769). Dzeivuodams ar vierīni i poruodūs, ap 1815. godu sovu Brodaižys muižu puordevs Andrejam Šahno, kas ar itū darejumu palics par Rundānu muižnīku.

Piec „Latgales dati“, Veisenhofu dzymtys puorstuovs Jozefs Veisenhofs (Józef Weyssenhoff, 1860–1932), pūļu literats, 20. g. s. 30. godūs apceļova sovus seņču sovumus Latgolā, īspaidi publicāti izdavumā „Wiadomości Literackie“ (1932). Tī varātu vaicuot informaceju ari par Brodaižu.

Bazneickungs muižnīka vītā

Ka ituos apleicīnis ļauds nav zynovuši muižkungu bardzeibys, tod tū kompeņsej vīns bazneickungs. Nu 1932. g. da 1943. g. Brodaižys draudzē kolpova Kazimirs Vitaņs (1899–1975). Valereja Lebedeva puotoru vuiceibā jau staigovuse pi Jezupa Lapkovska, jis pādejais nu bazneickungu iz vītys ari dzeivovs, a par Vitani gona daudz dzierdiejuse nu mamys i vacuokūs muosu. Styngruoka i sirdeiguoka cylvāka gryuši īsadūmuot. Tai klīdzs nu ambonys, ka putys nu mutis guojušys. Juo ticeibys muoceibys stuņdēs bejuse taida disciplina, ka dzierd, kai myusa lidoj. Ka jam licīs, ka kaids tū puorkuop, sovvaļnīku nūruovs iz ceļu, iz reizis ar syksnu atkuļstejs.
Stanislavs Dergačovs papyldynoj: „Pi spoveds styngreiba kai pi čekistu. Značkūs atzeimova, ka beji. Tei zeimeite beja svareigs dokuments, par značkim ļauds īsauce. Zam Zīmyssvātku braukova vizitacejuos, vajadzēja paruodeit kai čekistam. Iz skota ari bejs baileigs. Nūdavuos jēme vysu, kū varēja pajimt – gryudus, gaļu, pādejū nasakauniejs atjimt. Jam pošam beja saimisteiba ar nazcik gūvem i struodnīkim. Viņ pasacejs, ka vysim juopaleidz saturēt bazneicu i juos kolpus. Represēja jū sorkonī, a jis atsagrīze.“

Niule gryustūšū lelū bazneickunga sātu pi bazneicys nazynuotuojs varātu nūturēt par muižu. Cik lela! Sovhoza laikūs jū pataiseja par daudzdzeivūkļu sātu, i niule – āka pa golam.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.