Roksta autors: Skaidrīte Svikša

Muokslinīks i tautysdzīšmu ilustrators Jurs Gaigals ir dzims 1931. gods 5. aprelī Rēzeknis apriņča Ružynys pogosta Kovaļovkys sādžā, kuru kai agruok ļauds sauce ari par Svikšu sādžu, partū ka jamā beja cīš daudz saimu ar itaidu pavuordi.

Gaigalu saimē beja treis bārni – Jurs kai jaunuokais dāls. Muote Anna beja šyvieja, kas sovu omotu beja montuojuse nu tāva Ignata Voitenoka, dzeivojūša Maltys pogosta Dzementovys sādžā. Poša tī beja dzymuse, auguse, školā guojuse. Jis beja savainuojs kuoju, palyka klybs, navarēja apstruoduot zemi i palyka par skrūderi. Jura tāvs Jezups – zemnīks, a muocēja ari amatnīceibys dorbus. Taiseja kūka diližansus – rotus, rogovys. Tāvs muocēja likt ari cysu jumtus. Saime dzeivuoja puortykuši, koč ari zemis plateiba beja nalela – viņ 6,5 ha. 1946. godā tāvs tyka apcītynuots i izsyuteits iz Sverdlovsku. Dreiž piec tam, 1947. godā, tī ari nūmyra soltuma i boda nuovē, partū ka nabeja sajiems muotis syuteituos puortykys pacenis, kū jei syuteja kas piec div nedēļu.

Tāva pīmiņai Jurs nu tāva sātys, nu vīneiguo palykušuo klāva myuru Kovaļovkys sādžā, beja pajiems akmini, kab nūvastu jū iz Liktiņduorzu. Tāva caltais klāvs tyka izmontuots kolhozu laikūs, a vāluok kaidā naktī nūjimts šifera jumts i nūvasts nazynomā vierzīnī.

Muote ar bārnim 1946. gads 8. martā atstuoja lauku sātys i puorsacēle iz nalelu dzeivūkli Rēzeknē. Mama ar muosu struoduoja par šyviejom, J. Gaigals – vuicejuos. Juos palyka bez dorba, partū ka likvidēja Rēzeknis Patārātuoju bīdreibu, i ap 1950. godu Jurs, muosa Genovefa (1923) i muote dzeivuoja Reigā, kur paguojuse vysa J. Gaigala dorba dzeive. Jurs vuiciejīs Daugavīšu 1. pakuopis i Pūrmolys pamatškolā, Rēzeknis 1. vydsškolā, beidzs Latvejis Vaļsts universitatis Mehanikys fakultati. Piec studeju struoduojs vysaidūs Reigys uzjāmumūs. Struodojūt ryupneicuos, vokori bejuši breivi i J. Gaigals suocs apmeklēt gleznuošonys kursus. Palīkūšu īspaidu atstuojuši vacmeistari V. Purvītis, latgalīts V. Kalvāns. Autors sareikuojs nazcik personalizstuožu. “Cikom cyti struoduoja, es gleznuoju,” it kai sev puormazdams, muokslinīks vys saceja. Tok itū frazi piļneibā atspākoj fakts, ka aktivuok gleznuošonai pīsagrīzs 2000. godā, kod nūguoja peņsejā, koč jau vydsškolā jis zeimiejs karikaturys školys sīnys gazetom.

Deveigu i vierteigu duovynuojumu J. Gaigals ir nūvieliejs Latgolys kulturviesturis muzejam, te tykušys i juo gleznys i zeimiejumi, latvīšu tautys dzīšmu ilustracejis, i foto i dokumentu kolekceja, kas niule ir Latvejis nacionaluo muzeju kruojuma sastuovdaļa. Sadarbeibā ar muokslinīku ir radeiti nazcik projekti muzejpedagogiskūs programu izveidē, pīmāram, “Talkas Latgalē” vizualais materials, muokslinīka ilustracejis tykušys izmontuotys ari Pyrmuo Latgolys kongresa symtgadis izstuodis “Pāri slieksnim” izgleitojūšuos dalis veiduošonai. Sovutīs Maltys Viesturis muzeja lapnums ir juo iz papeira kruosuos izlyktuos atminis par “Borovys tiergu”. Zeimeigs fakts: muokslinīks vysu myužu ir bejs Latgolys, Latvejis skaistuma īmyužynuotuojs, bet pādejuo juo īsuoktuo i napabeigtuo glezna – “Niagāras ūdenskritums”, kū piec mozmeitys Ievys atsyuteituos fotografejis J. Gaigals gribēja, bet vaira naspēja izgleznuot…, partū ka myužeibā devēs 2018. gods 18. augustā.

“Napagaisynojit sevi itymūs sarežgeitajūs laikūs. Viņ tod nivīns jums nikuo navarēs puormest, ka byusit gūdeigi i pret sevi, i cytim,” sacejs J. Gaigals.

J. Gaigala pateišom viesturiskais zeimiejums “Borovys tiergs” ir izmontuots gruomotys “Maltas pagasts pētījumos un atmiņās” (2018) vyda vuokūs; zeimiejumā muokslinīks sevi īmyužynuojs kai puikaču ar baranku viertini koklā i sviļpaunīku, īmūt muotei pi rūkys. (Tālaini sovys atminis J. Gaigals aprakstejs dzymtajā – latgalīšu – volūdā, īguodys var laseit pīmynātajā gruomotā.) “Borovys tiergs” – kasnedelis tiergs, iz kurū saplyuda lauksaimnīki ar sovim ražuojumim nu plašys apleicīnis, tys beja vīns nu leluokūs apriņčī, apkolpuoja 6 pogostus. Tiergs nūtics catūrtdīnēs. 1939. goda vydā Rēzeknis apriņča pogostūs pastuovēja 15 cīmi, no kurūs viņ četrūs beja īreikuoti tierga laukumi. Vīns nu prīškzeimeiguok īreikuotūs atsaroda Maltys cīmā i juo īreikuošonai Maltys pogosta pošvaļdeiba izdavuse 2172 latus (olūts: “Latgales Vēstnesis”, 12.05.1939.).

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.