Klements Buļs – vysu laiku izcyluokais ceikstūņs nu Latgolys
Roksta autors: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv
Daudzu myusu dīnu bodibildinga gūdolgom par prototipu izmontoj KLEMENTA BUĻA slovonuokū biļdi nu žurnala “Къ Спорту!“ 1913. gods 15. numera vuoka. Golvonajā rokstā par ceikstūni, tuolaika nazcik Pasauļa čempiona titulus dabojušū, pastreipuots, ka juo biografeja peļnej eipašu viereibu ar tū, ka ir lobuokais i spūdruokais pīmārs tam, cik daudz var dasnīgt cylvāks ar grybu, kas savīnuota ar ticeibu sev i sovai syuteibai. Pīterpiļs tautīši par Klementa panuokumim nasainteresēja, i latgalīšu gazetuos zinis par jū naītyka, i dīzyn voi tūlaik juo dzymtajā Kitkovā zynuoja vuordu “sports“.
Ceļa suokys
Par Klementu atrūnams daudz napatīsu ziņu presē i škārsteiklā. Jū sauc par krīvu atletu (tuolaika Krīvejis imperejis īdzymtū) i Sibira Heraklu. Pyrmū reizi par slovonū ceikstūni izzynuoju Sibirī – Ačinskys Pedagogiskuos koledžys muzejā ir jam veļteits stends kai vītejam latgalīšam. Patīseibā Klements dzims 1888. g. 15. (27.) februarī Ludzys apriņča Mērdzinis pogosta Kitkovā, kai sastais ostoņu bārnu saimē. Piec pogosta školys beigšonys ar bruoli Vaclovu suoce braukt peļņā. Struoduodami Putilova ryupneicā, naudeņu īkruoja. Devēs iz Sibiri.
Tūlaik daudz kas nūtyka cyrkūs, partū ka tei beja nūzeimeiguokuo vīta, kur kaidam koč kū paruodeit. Iz cyrku pyrmū reizi Klements aizguoja Sibirī, kod struoduoja par atsliedznīku dzeļžaceļa depo i breivajā laikā ar cytim jaunīšim aizaruove ar jūstu ceiņu amateru leiminī. Apmeklējuši popularuo ceikstūņa, ļovu īveicieja, svorceļšonys čempiona Terenteja Koreņa izruodi. Klementu aizruovs pādejais numers, kurymā spākaveirs jiems svoru stīni, lics iz placu, tod iz kokla pasādynuojs cylvāku, stīņa golūs i nu aizmuguris dasačāruši cylvāki, cik var. Ar itū gryutumu jis staiguojs, kai iz placu nikuo nabyutu. Klements saprota, ka pats grybātu palikt tikpat spieceigs.
Krasnojarskys cyrkā Klements piec ceikstūņa Sergeja Jelisejeva izastuošonys devēs ar jū īsapazeit. Pīredziejušais atlets 16 godus vacajā jauneklī redzēja talantu. Piec nedelis jī tykuos vēļ, partū ka Klementu spuornuoja ideja palikt par profesionalu ceikstūni. Jelisejevs pastuosteja i paruodeja Klementam, kai pareizi juosatrenej spāka vyngrynuojumūs. Tai dreizumā storp sovim bīdrim jūstu ceiņā Klements palyka naīveicams.
Klementa debeja ceiksteišonuos čempionatā nūtyka Kurganys cyrkā. Jis īguoja aizkulisēs, kab apsavārtu inventaru, ar kuru ceikstūni gatavejās izguojīņam, bez eipašys pīpyulis pacēle 7 pudus gryutu svora stīni, ar tū izbreineidams apleicejūs. Jam pīduovuoja izastuot. Jis izguoja cyrka arenā i īveice sovu pyrmū pretinīku. Fraņču ceinis pajiemīņus jis napuorzynuoja i turpmuokuos ceinis zaudēja. Kaidam tei byutu piļneiga izaguozšona, bet Klementam tuos beja suokys juo profesonaļa karjerai.
Cauri ierkšim
Kotru dīnu Klements trenējuos da “septeitūs svīdru“. Tūlaik svora kategorejuos nadaleja, Klements beja 20–30 kg vīgluoks par pretinīkim. Partū jam vajadzēja virtuozu tehniku. Klements pats izdūmuoja vyngruojumus. Vīns beja taids: izlyka iz placu sešus septeņus pudus gryutu partneri i kuopelēja pa trepem viersyn zamyn. Kab atteisteitu rūkys, mežā jaunūs kūkus lūceja iz vīnu i ūtru pusi. Jam nabeja kaiteigu īrodumu. Nu beidzūt jis varēja likt pretinīkus iz luopsteņu vīnu piec ūtra. Virtuozuo veikleiba kontrastēja ar ceikstūņa gryutū augumu. Klementu pīzyna par pošu tehniskuokū ceikstūni, juo spūdruokais triks beja liecīņs nu tramplina puori žurejis gaļdeņam i eleganta pasaklaneišona publikai.
Atleti beja myužeigi ceļā pa Krīvejis i uorzemu piļsātom. Nūgurdynūši. Reizem čempionats ilga div treis mienešus. Ceikstūni pyrmūreiz tykuos 20 minutys, ūtru reizi – 40 mynutys, tod – stuņdi, beidzūt – bez laika limita da īveikšonys. Čempionati – nazcik godā.
Ar panuokumim Klements tyka ari pi naudys, jis jū par seikumim naizdeve, bet nūpeļneitū īguļdeja eipašumūs. Dreiž mierktīceigajam latgalīšam pīderiejuši pīci cyrki i nazcik hektaru zemis eipašums Sočūs, Malnuos jiurys krostā. Rostovā pi Donys niulenejū vīsneicys vītu centrā ļauds vys vēļ sauc “цирк борца Буля”.
Storp zvaigznem
Pyrma Moskovys i Pīterburgys čempionatu ceikstūnim vajadzēja izagrauzt cauri plašai geografejai: Sibirs, Urali, Aizkaspeja, Kaukazs, Dīnvydkrīveja. Ituo pūsma spūdruokuo viersa pajimšona beja par Vydsazejis īvārojamuokū ceikstūņa Abdullys Niazi halatu Turkmenistanā. Vasalus 10 godus Abdulla sovu duorgim izšyvumim rūtuotū halatu nabeja nivīnam atdevs, a poša sātā daguoja atdūt Klementam. Reizē jis dabuoja Aizkaspejis čempiona titulu.
1909. godā jau ar panuokumim Klements pīsadaleja Moskovys čempionatūs. Par eistu talanta izplaukumu juopīzeist 1911. gods, kod Pīterburgys čempionats tyka izsludynuots par pasauļa čempionatu. “Eden“ parkā sabrauce Krīvejis i uorzemu ceikstūni. Klements pajēme viersu 17 ceiņuos, 4 pabeidze naizškierti, tik vīnu zaudēja. Klementam īdeve pasauļa čempiona titulu videjā svorā. Tuoļuokī tituli tiks dabuoti ar vēļ lobuoku rezultatu. Anglim i amerikanim patyka bokss (Krīvejā cars Nikolajs II sovā vaļdeišonys laikā (1894–1917) tū oficiali beja aizlīdzs), i jī parosti īpraseja titulātūs krīvu ceikstūņus boksētīs. Klements jim naatsaceja jam pasvešajā ceinis sporta veidā.
Juodasoka, ka smoguo atletika 20. godu symta suoku saprasšonā ir latvīšu “lauceņš”. Piec Latvejis Spāka atletikys muzeja Daugovpilī informacejis, Latvija ir pyrmuo vaļsts pasaulī, kur oficiali suokuši nūsadorbuot ar smogū atletiku – 1890. godā izveiduots spāka atletikys klubs „Rigaer“. Viņ 1893. godā taidus nūdybynuoja Grekejā, Austrejā i Beļgejā, vāluok ari cytur. Da 1917. gods Krīvejis čempionatus spāka atletikā organizēja Sanktpīterburgys spāka atletikys bīdreiba “Latwija“, kas piec Latvejis vaļstiskuos naatkareibys pasludynuošonys puorsacēle iz Reigu. Spāka atletikys muzeja portretu galerejā Klementa biļdis storp daudzejim slovonim latvīšu svorcāluojim.
Lītpratieji par Klementa karjerys leluokū dasnāgumu, kas stuov puori vysam, pīzeist Ivana Poddubnija īveikšonu. Poddubniju sauce par Naīveicamū krīvu (jis beja ukraiņs) atletu, Buļs svēre 20 kg mozuok, bet nūlyka ukraini iz luopsteņu. Pyrmais pasauļa kars iztraucēja Klementam aplīcynuot sevi piļneibā i nūstyprynuot sovys pozicejis kai pyrmajam, ari Parizē vaira nareikuoja čempionatus. Klementu īsauce armejā, jis nūdīnēja Tiflisā (Tbilisi) i Baku kai hidroaviacejis mehaniks.
Trenera karjera
Piec 1917. gods boļševiku apvārsuma padūmu vara gryuši nūpeļneitū nacionalizēja. Latvejis syutnīceibā Klements izjēme Latvejis pylsūņa aplīceibu, bet 20. godu suokumā iz dzeivi Latvejā atsagrīze juo pyrmuo sīva Domnikija vīna poša. Klements palyka Padūmejā, 1923. godā Klementu nūreikuoja par armejis sporta kursu instruktoru. 1930.–1936. godā jis ar saimi dzeivuoja Kurskā. Suhumi piļsātā 1938. godā 50 godu vacumā Klements svineigi izguoja cyrka arenā pādejū reizi. Vyssavīneibys Fizkulturys komiteja nūzeimēja Klementu par ceinis sporta golvonū treneri. Klements puorsacēle iz dzeivi Moskovā i da pādejuos dīnys, 1953. gods 7. apreļa, nūstruoduoja itymā dorbā.
Kod vaira nabejs rūbeža, lobu pruotu gastejs dzymtajā cīmā i runuojs latgaliski. Sīvys Mirys i meitu īguoduos Klements raksturots kai erudits cylvāks, kurs labi puorzynuojs klasiskū literaturu, muzyku, muokslu, apsazynuojs dzymtuos pusis i volūdys vierteibu.
Slovonuokais nūstuosts par capurem
Latgalīšu folklorā ir daudz nūstuostu par stiprinīku breineigū variešonu, reizem puorsokuos varūņam daīt lauztīs ar pošu valnu. A par Klementa spāku runuoja, jam vēļ puiškinam asūt. Zynuojuši, ka Klementam daudz spāka, bet jis vysod bejs mīreigs i naaizsyrdynojams. Pamozom bravureiguokī suokuši kaitynuot flegmatiskū puiškinu. Reiz 15 godus vacais Klements naizturiejs, a rūkys napalaids. Nūruovs četrys capuris, daguojs pi piertenis, pacieļs aiz pakša, palics zamaškā capuris, nūlaids bolkys iz jom i pats nūguojs. Capuru eipašnīki nazcik stuņdis komuojušīs ar lomim i svyrom, cikom tykuši pi capurem. Par tū runuojuši plotā apleicīnē, i nivīns vaira naīsadrūsynuojs Klementu kaitynuot.
Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.