Valereja Seile – pyrmuo storp politikem storpkaru Latvejā
Roksta autors: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv
20. g. s. pyrmajā pusē vaļdeja stereotips, ka sabīdreibā popularys sīvītis dorbuošonuos jūma saisteita ar skotivi ci kinu, cytim vuordim – šovbiznesu, viņ na politiku. Reši tuo laika saītu fotografejuos var īraudzeit sīvītis. Par laimi, 1917. gods Latgolys Apreļa kongresa fotografejā sīvītis radzamys, a viņ VALEREJA SEILE (1891–1970), vīneiguo nu sīvīšu, pīsadalejuse kongresa organiziešonā i referiejuse. Storpkaru Latvejis veirīšu izveiduotajā varys i ītekmis olimpā nu vysu tuolaika politikā īsaisteitūs sīvīšu jai izadevs izkuopt vysaugšuok – vīneigajai ītikt Ministru Kabinetā i vadeit školuotuoju institutu. Juos vuords pīmynāts ari Adoļfa Dreslera pietejumā par sīvīti pasauļa žurnalistikā “Die Frau im Journalismus” (1936).
Ceņteiguo stipendiate
Valerejis dzymdynuotuoji sasprīž, ka lelajai 8 bārnu saimei juopalīk par piļsietnīkim. Pyrma jī teik Rēzeknē, tod – Pīterpilī. Tāvs struodoj fabrikā, a Valereja teicami vuicuos ituos fabrikys pamatškolā, tod piļsātys četrgadeigajā školā. Bet kaidu dīnu saime palīk bez apguodnīka. Mama suoc struoduot par aukleiti, a Valerejai juopaleidz. Školai gon napagrīž mugarys. Lobi cylvāki paleidz dabuot Pīterpiļs piļsātys stipeņdeju, i jei var vuiceitīs Nikoforova privatajā sīvīšu gimnazejā. Jei dzeivoj uorpiļsātā, partū iz školu kotru reitu juoīt 7 km, piec stuņdem juoīt iz slimineicu, kur gryutai saslymuse juos muosa. Reizem datryukst maizis, gribīs vysam atsvīst ar rūku. Bazneickungs Kazimirs Skrynda sūlej Valerejai muojškoluotuojis vītu Leiksnā, bet – sirds žņaudzās! – tod juoatstuoj gimnazejis 7. klase i juoatsavoda nu sovu sapynu.
Bet Kazimira bruoļs Ontons īdvasmoj Valereju ceineitīs tuoļuok i suoktū davest da gola. Tai gimnazeja, īskaitūt pādejū, 8. pedagogiskū, klasi īskaitūt, pabeigta ar vyslobuokajom sekmem.
Deļ jūs jei var sajimt Lomonosova stipeņdeju i studēt Bestuževa augstuokajūs sīvīšu kursūs viesturi, bet interesejās ari par matematiku, filozofeju. 1916. godā vaļsts puorbaudejumus Valereja nūkuortoj piec veirīšu programys i sajam aicynuojumu gataveitīs profesurai slavu viesturis katedrā.
Ir kara laiks, tyukstūšom tautīšu davušīs biegļu gaituos i ir vajadzeigi cylvāki, kas organizej paleidzeibys sajimšonu. Tai Valereja nu zynuotnis olimpa atsasoka, bet īsasaista sabīdryskā dorbā i ari politiskuos aktivitatēs, paraleli struoduodama vysaiduos školuos.
Augstajūs omotūs
Jaundybynuotajā Latvejis vaļstī kai vīna nu pyrmūs akademiski izgleituotūs sīvīšu Valereja ir Tautys Padūmis i Satversmis Sapuļcis Izgleiteibys komisejis prīšksādātuoja. Bez Valerejis Tautys Padūmē vēļ ir viņ div sīvītis – Klāra Kalniņa i Anna Rūmane-Ķēniņa, Satversmis Sapuļcē nu 150 deputatu juos ir septenis. Latgolys zemnīku parteju puorstuovūšuo Valereja kūpā ar socialdemokratem Aspaziju i K. Kalniņu i bezpartejiskū Zelmu Cēsnieci-Freidenfeldi vīnpruoteigi īsastuoj par liberalū lauleibys lykumu, kas atļaun lauleibu registrēt dzymtsarokstu nūdaļā i jū škiert. Bazneickungi Valereju apsauc par breivdūmuotuoju, ari par bazneicā īšonu politikei ir liberali redzīni. Valereja kandidēs iz cytom Saeimom, tok vysod paliks aiz streipis. Ci patriarhalajai Latgolai vajadzeiga tik liberala i gudra politike?
A Valereja kai vīneiguo sīvīte teik Ministru Kabinetā, jai uztic izgleiteibys ministra bīdra pīnuokumus (28.06.1921– 26.01.1923).
Jei nūsadorboj ar gona praktiskom lītom – jaundybynuotuos vaļsts školu teikla sakuortuošona, školu attaiseišona Latgolā, školuotuoju profesionaluo kvalifikaceja. Izaruoda, storpkaru Latvejā tys ir augstuokais karjerys punkts, kū sīvīte vyspuor ir sasnāguse. Ari Daugovpiļs Vaļsts školuotuoju instituta direktoris omots (1923–1940) sīvītei ir izcyls izjāmums.
Topa 1. vītā
15 storpkaru Latvejis politikā īsaisteitūs sīvīšu topā Valereja (saprūtams, vīneiguo latgalīte) ījam pyrmū vītu (žurnals “Intīmā Rīga”, 1934, Nr. 6). Piec myusejuos par augstim sasnāgumim sīvītis karjerā teik pīzeits, pīmāram, ka Austra Krauze-Ozoliņš Latvejis pyrmūs godus izpiļdejuse syutņa vītu Vuocejā; Lilija Freidenbergs-Strautiņš vīneiguo tykuse piļsātys dūmē; Elza Ozoliņš ījam augstus omotus socialdemokratu partejā, ir ari centraluos komisejis lūcekle.
Tūlaik Latveja sīvīšu leidztīseibys ziņā ir paradoksala vaļsts – sīvītem ir ar lykumu nūstyprynuotys bolsstīseibys (cytur par tū suoc viņ ceineitīs), augstuokais akademiski izgleituotūs sīvīšu procents Eiropā, bet nav nivīnys sīvītis Saeimā, tīsneša ci vaļsts puorvaļdis īriednis omotā. Pat Turcejā vaira izgleituotys sīvītis gubernatoris ci tīsnesis omotā naass nikas eipašs.
Emaņcipātuos sīvītis tāls presē
Puornūvoda presē paruodeitys Valerejis aktivitatis – te voda Latgolys sīvīšu delegaceju iz Kūrzemi, te uzastuoj ar prīšklasejumim par Latgolys vaicuojumim vysaidūs vokorūs Reigā, te pīsadola vaļstiski svareigūs pasuokumūs. Kur tī bez dzaltonuos presis – kas savīseigā vokorā goldā lykts, kas kuņdzem mugarā! Saeimys reprezentacejis vokorā, iz kū prosa ari īprīškejūs parlamentu deputatus, Valereja malnajā samtā ir pīmināta īviereibys cīneiguokūs vokortārpu topā. Jau tūlaik apleicejī pamona, kai juos mozais augums kontrastej ar personeibys lelumu.
Politiku karikiejumūs Valereju tāloj kūpā ar taidom personeibom kai Raini i Kārli Ulmani, i itī saleidzynuojumi ir par lobu jai. Tūlaik saprasšonys par antisemitismu i gūda publisku aizskaršonu nav. Gazeta “Sociāldemokrāts” (1922, Nr. 221) roksta: “Kas ir bijis tas žīds, ar kuru Rainis bučojies uz Esplanādes? (..) Kārlis Ulmanis brauc apkārt pa laukiem un vizina jaunus sieviešus savā automobilī. (..) Droši vien tas daudzus stipri pārsteigs, bet man jau labu laiku ir diezgan noteiktas ziņas, ka Valerija Seil un Zelma Cēsniek-Freidenfeld ir žīdietes. Lai Valerija Seil atbild uz sekošiem jautājumiem: a) vai viņa savā laikā nav ieguvusi augstskolas diplpomu kā Rebeka Vorobeičik? b) vai viņa pēc augstskolas beigšanas nav salaulājusies ar latgalieti Valerianu Seili, un pēdējam karā krītot, piesavinājusies viņa pasi un vārdu?”
Varom naārto
Miļzeigs dorbs ir viesturisku materialu vuokšona Latgolys gruomatnīceibā, 1936. godā izīt dorbs „Grāmatas Latgales latviešiem. Latgales dialektā izdoto grāmatu chronoloģiskais, sistemātiskais autoru un izdevēju rādītājs“. 1940. godā Valereja sajam Tāvzemis bolvu i reizē sitīni zam jūstysvītys – Daugovpiļs Vaļsts školuotuoju institutu slādz. Valereja puorsaceļ struoduot par školuotuoju iz Rēzekni. Sāta, kuramā jei dzeivuoja, vys vēļ ir sasaglobuoja, tam var nūīt garum pa juos vuordā nūsauktū īlu. Vuocu laikā jei ir Tautys Paleidzeibys Latgolys nūvoda prīškneica. Okupacejis varai napatruop, ar kaidu sovu reiceibu sasyrdynoj komendanturu, ka jī pīdraud, ka Fräulein Seil (vuocu Seil ‘vierve’) tiks saukta pi atbiļdeibys. Līta it kai nūsakuortoj bez vojuošonom. Tok koč kur ļaudīs runoj, kai Valereja izagluobuse nu nuovis.
Padūmu varai Valereja nav vajadzeiga. 1946. godā izcylū viesturis školuotuoju atlaiž nu Rēzeknis latvīšu vydsškolys. Valereja aizbrauc iz Reigu, tī 2. vydsškolā jai izadūd īsakuortuot par krīvu volūdys školuotuoju.
Myužeiba Valereju pajam 1970. gods 10. majā, paglobuota Daugovpiļs katuoļu kopūs.
Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.