Roksta autors: Ivars Matisovs žurnals “A12”

Ūtruo pasauļa kara laikā byutiski puorsameja praktiski vysu Latgolys regiona piļsātu demografiskuo situaceja, partū ka vuocu nacistiskais režims masveidā iznycynuoja ebreju i čyguonu tauteibys īdzeivuotuojus, sovutīs leluokuos i strategiski nūzeimeiguokuos piļsātys Daugovpiļs i Rēzekne 1944. godā gryuši cīte padūmu aviacejis gaisa trīcīņu rezultatā. Vuocu karaspākam atsakuopūt, tyka izsprydzynuota ci nūdadzynuota leluokuo daļa āku Viļānūs, Varakļuonūs, Kuorsovā i Zylupē. Viņ apmāram vīns nu 25 Latgolys piļsietnīku šudiņ dzeivoj da 1918. godam caltajuos ākuos – vysmozuok taidu ir Bolvūs – viņ 0,5%, bet vysvairuok Kruoslovā – 7,3%.

Latgolys piļsātu myusu dīnu veidūlu lelā mārā īspaiduojuši tī apstuokli, kas pastuovēja padūmu varys godūs, kod piļsātuos īvārojami pīauga īdzeivuotuoju skaits i pasaplašynuoja jūs teritoreja. Ka vēļ 60. godu suokuos viņ sevkurs trešais Latgolys īdzeivuotuojs beja piļsietnīks, tod nu 70.‒80. godu mejis jau leluokuo daļa latgalīšu dzeivoj piļsātuos. Seviški strauji auga regiona lelpiļsātys – ryupneicom vajadzēja struodnīkus, struodnīkim vajadzēja dzeivūkļus, partū intensivi tyka byuvātys 4, 5 i 9 stuovu daudzdzeivūkļu sātys i piļsātu nūmalēs izauga jauni mikrorajoni, pīmāram, Kimiku cīmats, Čerepova, Rugeli i 1. maja mikrorajons (niule – Jaunuo Forštate) Daugovpilī, Zīmeļu rajons Rēzeknē. Juodasoka, ka vys vēļ ite dominej krīvu volūda i nav pagaisuse padūmu laika mentalitate.

Piec muojūkļu izceļšonys perioda skaitliski leluokuo īdzeivuotuoju grupa vysūs bejušajūs Latgolys rajonu centrūs, ari obejuos regiona lelpiļsātuos, dzeivoj 80. godūs caltajuos ākuos, pi tuo, Daugovpilī 58% īdzeivuotuoju apsamatuši vairuok kai 50 dzeivūkļu leluos ākuos, kas ir ūtrys augstuokais ruodeituojs vaļstī. Cytaida ainova pasaver Latgolys mozpiļsātuos – Leivuonā, Varakļuonūs i Viļānūs leluokuo piļsietnīku grupa apdzeivoj 70. godūs byuvātuos, puorsvorā silikatceglu daudzdzeivūkļu sātys. Sovutīs Dagdā, Kuorsovā, Viļakā i Zylupē vysvairuok apdzeivuotys ir 1946.‒1960. godā caltuos ākys – taišni itymā laika periodā pīmynātuos piļsātys beja rajonu centri, kas acimradzami sekmēja jūs izaugsmi i atteisteibu.

Da pat padūmu ārys beigu Latvejā pastuovēja ari taida eipatna apdzeivuotūs vītu kategoreja kai piļsātcīmati – jūs kūpskaits beja 37 i četri nu jūs atsaroda Latgolā – Dagda, Malta, Kuprova i Žeiguri. Piļsātcīmatim beja soveigs leluoks, saleidzynojūt ar piļsātom, lauksaimnīceibā nūdarbynuotūs eipatsvors (Dagda, Malta), ci ari jī veiduojuos iz struodnīku cīmatu bazis pi lelajim ryupnīceibys uzjāmumim (Kuprova – byuvmaterialu ryupnīceiba, Žeiguri – mežryupnīceiba). Latvejai atgiustūt naatkareibu, piļsātcīmatu kategoreja tyka lykvidāta, bet jūs pošvaļdeibom tyka dūta izvēlis īspieja – voi nu palikt par piļsātu, voi ari īsakļaut pogostā kai lauku apdzeivuotai vītai. Vīneigi Dagdys deputati nūbolsuoja par pyrmū variantu – i tai nu 1992. gods senejuo Dagda ir jaunuokuo Latgolys piļsāta.

Roksts sagataveits ar Vidis regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektam “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12”.