Iņtervejis autore: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Cik lela lūma jaunajā latvīšu volūdys standartā atvālāta latgalīšu volūdai, kai veicynuot latgalīšu volūdys lītuošonu, i kaida ir Igaunejis pīredze dorbā ar veru volūdu? Par tū sarunā* ar sociolingvisti SANITU LAZDIŅU, projekta “Skola 2030” latvīšu volūdys vuiceibu satura izstruodis eksperti i Rēzeknis Tehnologeju akademejis profesori.

Kū jaunais latvīšu volūdys vuiceibu standarts “Skola 2030” ītvorūs paredz latgalīšu volūdai?

Projektā vīns nu uzsvoru ir iz regionalū, lokalū, kas paredz runuot ari par izlūksnem i latgalīšu rokstu volūdu, īsapazeit ar latgalīšu literaturu. Atrast itymā vysā tū, kas ir myusdīneigs i školānu viereibu pīsaistūšs.

Pamatškolys pūsmā paradzāts runuot par atškireigū nu latvīšu literaruos volūdys. Pīmāram, beidzūt trešū klasi, bārnim byus juoprūt atpazeit saimē ci tyvuokajā apleicīnē lītuotūs nu latvīšu literaruos volūdys atškireigūs vuordūs – sarunvolūdys vuordus, izlūkšņu vuordus, cytu volūdu ītekmē rodušūs vuordus, juoprūt paskaidruot situacejis. Par latgalīšu rokstu volūdu nav atseviški mynāts pamatškolys standartā. Tūmār tys nanūzeimoj, ka par tū navarēs vuiceit. Školuotuoji dreikstēs vuiceit latgalīšu rokstu volūdu. Kur paradzāts runuot par “latvīšu volūdu”, tys nūzeimoj, ka dreikst ari par latgalīšu rokstu volūdu, partū ka latvīšu volūda sevī ītver latvīšu standarta volūdu i ari latgalīšu rokstu volūdu. Tei byus školuotuoju izvēle. Vaļsts izgleiteibys satura centra puorstuovi tam pīkreit, jī ir īinteresāti regionalajā, pret tū nav nūraidūšys attīksmis.

Vydškolys standartā ir treis sadalis – volūda i sabīdreiba; stilistika i medejprateiba; volūda i individs. Standartā ir īraksteita praseiba, ka, beidzūt vydškolu, jaunīšam ir juoprūt raksturuot volūdys situaceju Latvejā, tymā skaitā izzynojūt latgalīšu volūdys statusu i lūmu. Itei praseiba atsatīc iz vysom Latvejis školom. Ir sadaļa ari par regionalū daudzveideibu, paradzūt atpazeit latvīšu volūdys daudzveideibu.

Pi vuiceibu procesā izmontojamim resursim asam salykuši literaturu latgaliski, dažaidus raidejumus latgaliski, rokstus medejūs i cytus resursus. Ar tekstim latgalīšu volūdā varēs īsapazeit vysi Latvejis školāni.

Jaunīšim juoapjauš, ka latgalīšu volūda ir boguoteiba, ka tū var izmontuot, piec školys atteistūt sovys idejis. Īpazeistūt mainos attīksme, niu bīži ir prīkšstots, ka latgalīšu volūda ir izkrūpļuota latvīšu volūda, aizgivums nu krīvu volūdys, reizem tū uztver kai napareizu latvīšu volūdu.

Tys ir 40 minotu vaicuojums, kab paruodeitu latgalīšu rokstu volūdys atškireibu nu latvīšu literaruos volūdys. Pīteik pajimt divus tekstus i pavaicuot školānam, kai jis dūmoj, ar kū tī atsaškir. Jis redz, ka latgalīšu volūdā ir burts “y”, ka ir divskaņs “uo”, ar tū pīteik, kab suoktu sarunu. Daudz kas byus atkareigs nu školuotuoju gribiešonys, varbyut ari nu vuiceibu resursim. Školuotuojam ir gryuši realizēt, ka jam pošam juodūmoj par resursim, aizdavumim. Niu dūmojam ari par vuiceibu materialim, kas latgalīšu rokstu volūdu varātu paleidzēt nest školuos.

Kūpā ar Heiko Martenu esi redaktore gruomotai “Multilingualism in the Baltic States”, kas ir par daudzvolūdeibu Baļtejis valstīs. Gruomotā ir tevis pošys roksts par latgalīšu volūdu. Kaidi ir golvonī secynuojumi?

Gruomotai ir plašs autoru kolektivs. Mes gribiejom paruodeit lingvistiskū daudzveideibu vysuos Baļtejis valstīs, na tikai situaceju ar nacionalajom volūdom – latvīšu, lītuvīšu i igauņu, bet ari regionalū daudzveideibu. Ir nūdaļa par veru volūdu Igaunejā, par Viļnis urbanajim dialektim, par lauku dialektim piļsātvidē, par storptautiskūs volūdu vītu, ari par minoritašu volūdom.

Ka situaceju ar latgalīšu volūdu šudiņ saleidzynoj ar laiku pyrms 10 godim, tod redzim, ka volūda ir pamonomuoka piļsātvidē, ir dažaidi uzroksti – pasuokumu afišys, produktu nūsaukumi, kopejneicu nūsaukumi, tei ir palykuse par sova veida zeimūlu, i volūdai ir prestižs. Īprīkš latgalīšu volūda beja vaira dzieržama, na radzama.

Sovā rokstā runoju ari par lingvistiksū attīksmi. Jaunajai paaudzei, saleidzynojūt ar videjū paaudzi, ir daudz pozitivuoka attīksme pret latgalīšu volūdu. Tū lelā mārā veicynuojušys latgalīšu muzykys grupu, ari “Latgolys Studentu centra” aktivitatis. Jaunuos paaudzis uzskotūs, kai ruoda apkūpuotī dati, bīži jaušams ari romaņtisms i napragmatisms: jī volūdu slavej, bet nadūd kaidus racionalus prīkšlykumus, kai tū varātu atteisteit tuoļuok. Vēļ vīns nu secynuojumu beja, ka cylvāki eisti nagryb runuot par tū, kai apzeimuot – kai volūdu, kai dialektu, kai latvīšu volūdys paveidu. Vacuokuos paaudzis iņtervejuos pasaruoda poetiski apzeimiejumi kai “myusu volūda”, “munu vacuoku volūda”, “tāva i muotis volūda”.

Nu pošu latgalīšu pusis naīsazeimej ari konkreta vizeja par volūdys nuokūtni. Leidz golam nav apzinis, ka pošim ir īspieja iniciēt izmainis, teik gaideits, ka “augša” izdareis. Ci ūtrs – ir bejuši mieginuojumi situaceju maineit, bet nav saguojs i niu ir viļšonuos.

Kai tev situaceja ar latgalīšu volūdu izaver Eiropys kontekstā?

Piec pīsadaleišonys konfereņcē Veru 2018. gods rudinī maņ situaceja ar latgalīšu volūdu niu izaver daudz lobuok, nakai izavēre pyrms tam.
Es naradzu nivīnu vaļsti Eiropā, kur byutu atbolsts nu augšys i vīnlaiceigi lela īinteresieteiba nu apakšys, ka vyss ītu gludai i vysi grybātu vuiceitīs regionaluos volūdys. Ir atškireibys, kaids ir vaļsts atbolsts, ci iniciativys vaira inicej navaļstiskuos organizacejis, entuziasti. Kas atsatīc iz iniciativom nu apakšys, Latveja izaceļ ar sabīdriskūs organizaceju, augstškolu, medeju aktivitatem. Ar sovu pīredzi mes Eiropā varātu byut interesanti cytim.

Tev ir bejuse īspieja īsapazeit ar veru volūdys situaceju Igaunejā.

Igaunejā pastuov Veru Instituts, kuru vaira nakai 20 godus finansej Kulturys ministreja. Jī roksta ari projektus, bet dorbs naapsastuoj ari laikā, kod nav projekta. Veru volūdā teik gataveiti sižeti, kurus puorraida nacionalajā televizejā. Tūmār es beju puorsteigta, cik saleidzynojūši mozs raidlaiks ir regionalajai radejai. Latgalīšu volūdys situaceja medejūs Latvejā maņ ruodīs lobuoka. Bet jim pyrmsškoluos ir lobuoka situaceja ar volūdu, Veru regionā vysuos grupeņuos bārnim teik pīduovuota īspieja vīnu ci divys dīnys nedeļā runot veru volūdā. Veru Institua puorstuovi puordzeivoj, jī grybātu, ka vaira runoj, bet vacuoki i pyrmsškolys školuotuoji vaira nagryb. Mums Latgolā tuo vyspuor nav pyrmsškolā. 2015. godā 17 bārnuduorzūs tika realizāta itei programa.

Veru volūda školom ir izvielis prīkšmats, daudzys školys jū ir izavieliejušys. 2015. godā apmāram 40% nu vysu regiona školu. Kai atzeist poši školuotuoji, izvēlis prīkšmatam ir pozitivuo puse. Izvēlis prīkšmatim nav juokuortoj eksamens. Tikkū tys palīk par obligatu prīkšmatu, tai jam izreizis ir standarts, ari sasnīdzamī rezultati, eksamens, tys mozynoj gribiešonu vuiceitīs volūdu.

Kai pošūs latgalīšūs palelynuot gribiešonu vaira runuot i raksteit latgaliski?

Gribiešpnu raksteit i runuot nūteikti navar palelynuot ar pamuocūšim i nūsūdūšim sauklim. Ka cylvāks ir gotovs, ka jū loboj, tod ir labi, ka vadynojam iz pareizu latgalīšu rokstu volūdu. Ka cylvāks ir suocs raksteit, jis taustuos, ir nūsabeids i nazyna, kai ir pareizi, – iz reizis īt i saceit, i uzskaiteit vysys klaidys, seviški publiski, – tys ir ceļš, kai nūgalynot jam gribiešonu runuot ci raksteit latgaliski. Ka īt ar sirsneibu i pīduovuojumu, ka es varātu palobuot, ka tu pīkreiti, tod bīži viņ cylvāks pozitivi reagej i gryb vuiceitīs pareizi raksteit. Ir svareigi nauzabuozt i naruodeit puoruokumu, bet taišni īdrūsynuot.

Es dūmoju, ka daudz dūd ari škola. Školai byutu juoveidoj pozitiva attīksme pret latgalīšu volūdu, paruodūt, ka latgalīšu volūda ir svareiga, ka tei ir koč kas kvalitativs i saistuos ar izgleituotu cylvāku. Daudz dūd ari dažaidys iniciativys i medeji, pozitivi pīmāri uzjiemiejdarbeibā, kai pīmāram, “Ausmeņa Kebabs”.

Latgalīšim tūmār ir gribiešona aizruodeit par pareizraksteibu, ka ni taids burts, ni taids vuords. Ar kū, piec tovu dūmu, skaidrojama gribiešona publiski aizruodeit, nūsūdeit?

Tys ir izgleiteibys rezultats. Mes asam vysu myužu vuicejušīs preskriptivū normu, t.i., kai byutu juobyut pareizi, vyss, kas naatbylst literarajai volūdai, teik uztvarts kai napareizs. Nateik jimtys vārā formaluos volūdys lītuojuma situacejis i naformaluos situacejis. Tūmār kasdīnā cylvāks na vysod runoj “pareizi”. Latvīšu volūdai ir paveidi, taipoš latgalīšu volūdai ir paveidi. Es narunoju tikai par izlūksnem, es runoju ari par sociolektim, ka nūteiktā kūpīnā profesionalū voi jaunīšu slengu lītoj.

Volūda nav syltumneica, ka vysi runoj kai vuordineicā i kai gramatikys gruomotā saraksteits. Na vysod mums ir juospīž runuot tikai pareizi, tys byutu nainteresanti. Niu školā suoc runuot, ka ir dažaidys volūdys lītuojuma situacejis. Formaluos lītuojuma situacejuos, pīmāram, rokstūt lītiškūs rokstus, vodūt televizejis, radio raidejumus, ir juozyna literaruos volūdys norma, tei ruoda cylvāka izgleiteibys leimini i raksturoj pošu cylvāku. Naformalā saziņā ar saimi, draugim, taipat, rokstūt daiļliteraturu, mes tai kai nūmatam socialuo ītvora mieteli, runojam, vairuok lītojūt kermiņa volūdu, žestus, sarunvolūdys vuordus ci īspraužam pa kaidam cytys volūdys vuordam i tml.

Rēzeknis Tehnologeju akademejā esi izstruoduojuse studeju programu latvīšu volūdys školuotuojim, kas paredz ari latgalīšu volūdys školuotuoju sagataveišonu.

Mes našķiram atseviški latvīšu i latgalīšu volūdys školuotuojs, programa saucās “Latviešu valodas kā dzimtās valodas un kā svešvalodas skolotājs”. Itei ir moderna studeju programa, kuru augstu nūviertiejuši nūzaris eksperti.

Programa paredz ari vuiceitīs Latgolys regiona specifiku – latgalīšu volūdu, literaturu, folkloru i c. Pi myusu studej ari jaunīši, kas nav nu Latgolys i nazyna latgalīšu volūdu. Pat ka školuotuoji, kas beigs myusu programu, nastruoduos Latgolā, jūs audziekni byus īgivieji. Školuotuojim byus kū pastuosteit par Latgolu i latgalīšu volūdu, školāni ir tam atvārti. Tys ir mits, ka školānus nikas naiņteresej. Juosaprūt, ka regionalais dūd nacionalajam kūpumā – ci tei ir literatura, ci viesture, ci geografeja, ci volūda.

*Iņterveja nūtyka 27. novembrī.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.