Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Niule i da 31. maja Daugovpiļs Dizaina i muokslys vydsškolā “Saules skola” apsaverama LEONĪDA BAULINA (1945–2002) zeimiejumu skiču izstuode “Mirkļi”, sovutīs nu 26. marta da 2. juņa Latgolys viestnīceibys GORS Muokslys galerejā skateituojim byus atvārta muokslinīka izstuode “Post Scriptum”. Gleznuotuojs ar vysu sovu dailradi ir pīdereigs Latgolai, jū īdvasmuojušys Latvejis dobys ainovys, piļsieteņu skoti, nūvāruoti sadzeivis sižeti. 5. aprelī 17.00 stuņdēs interesenti praseiti GORĀ iz sarunom par muokslinīka davumu. Laikabīdru atminis par Leonīdu apkūpuoja Vanda Baulina.

Gleznuotuojs Osvalds Zvejsalnieks: Latvejā 70. godūs palyka populari muokslinīku vosorys pleneri. Sevkuru vosoru tūreizejuos Līpuojis, Jelgovys muokslys školys i Latgolys organizacejis pulcynuoja gleznuotuojus kaidā nu sova nūvoda kruošņuokajom vītom. Leonīds Baulins pīderēja pi tim muokslinīkim, kuri bez dobys studeju, bez saiknis ar myužeigi maineigū, naizmārojami skaistū Dīva pasauli naspēja ni gleznuot, ni dzeivuot. Itei leidzeiguo dzeivis uztvere tod ari tyvynuoja myus, i mes ceņtemēs nepalaist īspieju gleznuot dobu i Kūrzemē, i Zemgalē, i Vydzemē. Bet vysvaira, prūtams, sovā Latgolā. Tai godu ritiejumā es varieju vāruot, kai izauga gleznuotuojs L. Baulins, kai izakristalizēja viņ jam soveiguo, reizē robusti racionaluo i emocionali pīsuotynuotuo gleznīceiba. Itūšaļt nūzeimeiguokajā Latgolys gleznīceibys ekspozicejā Rēzeknis Muokslys nomā ir ari Leonīda dorbi, partū ka bez juo davuma paruodeišonys puorsavierīņs par Latgolys muokslu nikod nabyus piļneigs.

Gleznuotuojs Kārlis Dobrājs: Leonīda Baulina dorbi, i monumentalī gleznuojumi, i nalela formata zeimiejumi radeiti kai vīnā elpys viļcīnī. Gryutu svoru muokslinīks cēle vīgli, napīspīsti kai ka kasdīnys sadzeivis problemu naskorts. Tys beja juo talanta i meistareibys aplīcynuojums. Muokslinīks naškiruoja lelus dorbus nu mozūs dorbu. Napalels zeimiejums ci pamateigs dorbs tyka lykts iz vīnim svoru kausim – radeits meistareigi.

Beja patīss baudejums vāruot Leonīdu radūšajā dorbā. Dorbi skateituojam beja gotovi sevkurā juo tapšonys stadejā, kas raksturoj dobys dūtuo talanta kluotbyušonu. Kai putna dzīsme, kai sevkura dobys nūtikšona – vysod patīsa, vysod gotova. Muokslinīkam beja eipaša spieja ituos šaļtenis sajust, īraudzeit i, golvonais, saglobuot. Raudzeisim tū nūviertēt.

Gleznuotuojs Romualds Geikins: Vysod asmu apbreinuojs Leonīda dorba spiejis i muociešonu ignorēt sadzeivis ītekmi iz muokslinīcyskū darbeibu. Gleznīceiba beja juo dzeivis jāga i naatjamama sastuovdaļa. Jis varēja pīsakuopt kasdīnai, bet muokslā napazyna kompromisus. Sovūs radūšajūs mekliejumūs, kuri beja juo byuteibys raksturuojums, jis nikod naatsakuope nu priņcipim izsaceit sovu personeibu, byut gūdeigam sevkurā sovā dorbā. Precizi juzdams vysaidu muokslys vierzīņu daudzveideibu, jis nikod nazaudēja sovu individualitati, sovu personiskū redziejumu kotra stila gradacejis. Es navaru nūškiert L. Baulina gleznīceibu nu muzykys, kas, pa munam, juo radūšajā dorbā beja zamapzinis mūza. Dūmoju, ka juo aizaraušona ar džezu beja īrūsme daudzom kompozicejom. Gleznuotī muzykanti, vibrejūšuos abstrakcejis ir kruosu volūdā puortulkuotys muzikaluos linejis.

Cīš svareigys beja ari juo zynuošonys literaturā, dzejā. Ar Ļoņu varēja stuņdem ilgi diskutēt par kaidu literaru dorbu, vīnlaikus klausūtīs juo elkus muzykā.

Vysu elementu sovstarpejuo saisteiba juo dzeivē muokslā i dzeivē muokslai beja dzeivais olūts, kurs uzturēja optimismu pat gryutuos dīnuos. Juo optimisms, dzeivis aplīcynuojums ir projiciejs muokslys tālūs i vys paliks juo radeitūs audaklu pasaulī.

Gleznuotuoja Valda Mežbārde: Dzilis apbreinys vārta ir Muokslinīka boguotuo zeimiejumu kolekceja, kas it kai turpynoj gleznīceibā atrostūs motivus, kompozicejis uzbyuvi (varbyut ari ūtraižuok?…), paruodūt juo talanta daudzpuseibu vysaidu tehniku pīlītuojumā. Pat vīnkuoršs zeimuļs ci tušys spaļveņa Muokslinīka rūkuos palīk par eipaši smolku instrumentu itūs miniaturu ci lelūs grafikys lopu tapšonā, kur svareigs nav formats – ci tei byutu sierkūceņu kasteitis leluma skiceite ci lelformata lopa. Zeimiejumi topa it kai rūtaļojūtīs, Leonīdam vīnlaikus turpynojūt golma sarunys i tymā pat laikā vīgli dasadurūt papeira lopai, atstuojūt iz juos sovu naatkuortojamū dasadyurīni. Byutiskais juo Talanta spākā beja caur nacylu formatu radeit īškejuos sprīdzis uzluodātus, lakoniskuos formuos, bet vīnlaiku monumentalus, tehniski spūdrus dorbus – ar AUTORAM soveigū rūtaleigū vīglumu i elegantū lineju štrihu.

Vīneigais muokslinīks nu myusu grupys, kas patīsi izjuta Daugovpili, juos smolkū proviņcis nūskaņu i sovpateigū koloritu, meistareigi apspielejūt gaismānu rūtalis iz vacūs sātu sīnom i kastaņu golūtnem. Šaļtim pasteleigūs, maigūs īsorkoni okereigūs tūņūs, cytreiz dramatiski sakuopynuotuos ar osim kontrastim veiduotys kruosu attīceibuos, pakļaunūt tū vysu sovom rūkom i sirdei.

Latvejis Nacionaluo muokslys muzeja leidzstruodneica, muokslys zynuotneica Ksenija Rudzīte: Leonīds īguoja Latvejis muokslys dzeivē 20. g. s. 70. godūs. Piec Vaļsts Muokslys akademejis beigšonys 1973. godā gleznuotuojs nūdzeivuojs Daugovpilī treisdesmit godus i jau palics par ituos piļsātys legendu. 20. g. s. 70. godūs jis beja vīns nu Daugovpiļs kulturys i muokslys dzeivis aktivu veiduotuoju. L. Baulina spūdruo, radūšuo personeiba varēja veiksmeigi izsaceit sevi vysvysaiduokuos muokslys jūmuos – struodojūt pi piļsātys vizualuo tāla, sabīdryskūs āku interjerā, dzīšmu i piļsātys svātku nūformiešonā, kai ari scenografejā, pedagogejā.

Muokslinīka dzeive nagaideiti puortryuka pošā dailradis uzplaukumā. Darbneicā palyka napabeigtī dorbi. Leonīda liktiņs nabeja boguots ar naparostim nūtykumim, slovys oreolu. Jis beja aizrauteigs, uzticeigs i gūdeigs muokslys dorba ryujuotuojs, kurs pavadejs darbneicā sovys dzeivis leluokū daļu. Muokslinīks nikod nasaceņte byut kritikys ci publikys viereibys centrā, varbyut partū metropolē itū interesantū autoru, dīmžāļ, zynuoja nadaudzī.

L. Baulins atstuoja mums lelu montuojumu, kuru plašai publikai vēļ byus juoizjiut, juoizprūt i juonūviertej.