Roksta autors: portals lakuga.lv

Rēzeknis niulenejuo apbyuve atsaškir nu pyrmskara karteņuos radzamuos – tik daudz zudušu sātu i tukšu laukumu. Vyss radikali puorsameja vīnā 1944. gods naktī – nu 6. iz 7. apreli, tūgod tei beja Leluos Pīktdīnis nakts. Nu sorkonūs pusis Rēzekne puordzeivuoja 11 uzliduojumus. Viers bumbvediejim liduojušys „Smerša“ lidmašynys, kas kontrolejušys, kai teik piļdeits aizdavums. Par bumbu svīsšonu suonim – liduotuojim draudiejs struopis bataļjons. Sovutīs vuocīši atsakuopdami sasprydzynuoja palykušūs Rēzeknis dzeļžaceļa i sakaru objektus. Kai cylvākam puordzeivuot ituos II pasauļa kara šausmys?

Ēriks Začs atguodoj tāva stuosteitū, pats ar realom kara šausmom sasatics dīnestī Afganistanā: “Par Rēzeknis bombardiešonu maņ tāvs stuosteja, jis dzims 1928. godā, jī dzeivuoja tūlaik tī, kur niulenejuo “Latvijas finiera” ražūtne “Verems”. Es pats pīmiņu pi tuos sātys bombu dūbis – vīna iz zīmeļu pusi, ūtra – iz dīnvydu. Stuosteja, ka sātai lūgi izbyruši. Tai kai bombardēja naktī, apgaismuojums beja pi izplietņu pīsītī fosfora goboli. Daudzi, vēļ naizdaguši, sakryta pūrā. Muns tāvs, juo godu jaunuokais bruoļs i sābris tuo poša 1928. gods trejatā nūguojuši iz tū pūru i tūs fosfora gobolus izvylkuši. Atnese iz sātu i īlyka kotrys sovā ceplī kai kurynomū. Sābru sātā ceplis deļ korstuma sabruka, pi mums viņ kotlam caurums izdaga. Prūtams, jī vysi redzēja, kai Rēzekne nūdaga.

Kai jutuos cylvāki? Tuos bombys, cik tī tryuka, varēja izkrist ari iz sātom, lūgi jau taipat izbyra. Partū jutuos jī laikam cīš brīsmeigai. Taipat jau beja pīdzeivuota izvesšona, vuocu laikā runuojuši, ka tīpat Ančeipūs (Ančupānūs – red.) saun žydus i puorejūs. Bārni staiguoja voi sliepuoja pa kolnim, daudz kū ari redzēja. I piec kara otkon izsyuteišona.

Taudejaņūs beja vuocu municejis nūlyktova, piec vuocīšu aizīšonys Ančeipu puikeli staiguoja iz tīni. Minys i lādeņus azarūs laide, guņskurūs lyka. Vīnu reizi Ančeipu puiši naaizguoja iz tīni, piec nūtykuma var sprīst, ka sābru dzeraunis puikeli beja lykuši spruogstvīlys guņskurī, vēļ tyvumā asūšī goni daguojuši. Vysi beigti, zornys pa kūkim. Es pats tī školys laikūs staiguoju, vys vēļ varēja atrast puļvera i lādeņu gobolus.”

Gleznuotuojs Juoņs Unda sovys atminis dzeivis laikā pīrakstejs: “6. apreļa vokors – Leluo Catūrtdīne pyrms Leldīnis. (..) Mes sāstamēs pi vakareņu golda… Un tod suocās brīsmeigs, rejūšs trūksnis – pyrmī spruodzīni, škind lūgu stykli. Iz izpletnim teik izkuorti lukturi, un jūs gaisma tik spūdra, ka iz zemis varātu īraudzeit pat odotu. Aiz viļņa sekoj viļņs – nuovis kravys teik bezjiedzeigi svīstys iz piļsātu. Saprūtam, ka līta nūpītna, un dūdamēs lejā iz pogrobu. (..) Tī jau beja saskriejuši tyvuokūs nomu īdzeivuotuoji: skaņ gon klusynuotys, gon sirdi plūsūšys vaimonys; cyti skaita puotorus voi dzīd Dīva dzīsmis. (..) Tyvuok spruogstūšūs bumbu gaisa viļni nu centraluos apkuris ceplim raun uorā palnus. Suokumā nasaprūtam, kas nūteik; dūmojam, voi nalaiž kaidys gāzis. Mes reistomēs, kuosejam, ruopojam pa greidu. Daži naiztur un bāg pogolmā, bet spruodzīni un naizturami žylbynūšuo gaisma dzan jūs otkon atpakaļ. Tai tys turpynojās stuņdis treis ar 3–5 minutu puortraukumim. (..)

Izaruodeja, ka golvonū trīcīni beja sajāmuse piļsātys dīnvydu daļa: cīši apbyuvātais nabadzeiguokais rajons, tautā saukts par “Ameriku”, un upis krosti (ari čekys pogrobi). Tyka svīstys na viņ gryutuos t. s. fugasa bumbys, bet ari dagbumbys, un kūka ustabenis aizadaga kai skoli. Bombardietuoji laikam īsadūmuoja, ka truopejuši eistajam mierkam. (..)

Kod suocēs uzliduojums, stacejā Rēzekne I pīguoja nu Reigys pasažeru viļcīņs, un stacejis apsardze lykuse cylvākim gluobtīs iz Kovšu azara lada. Bet izaruodeja, ka gaisa piratim beja jauns mierkis – bumbys tyka svīstys iz azara. Runuoja, ka nuovē aizguojuši vairuoki symti cylvāku: gon nūgalynuotī, gon īvainuotī, kas, ladam īlyustūt, nūgryma azara dybynā.” (“Tāvu zemes kalendars 1996”, 195.–198.)

Juoņs Viļums: “Beja 6. apreļs, Leluo Catūrtdīne. Vālā vokorā, kod gulējom, ap deveņom voi desmit stuņdem, gaiss suoce vuoreitīs kai rogonys kotlā. Zylajā gaisā atsaroda varbyut vairuokys desmitis lidmašynu, kas nese nuovis kravu viers Rēzeknis.

Pyrmī bumbu spruodzīni cylvākus izcēle nu mīga. Izavēre, ka gaisā riņkoj daudz, daudz apgaismuošonys bumbu – izgaismuots beja plašs rajons. Suokumā vēļ suove vuocīšu zenitlelgoboli, bet vāluok ari tī apklusa. Bumbu spruodzīni ilga varbyut stuņdis div. Tod beja nalels puortraukums – kaida stuņde voi drusceņ vairuok.

Sekuoja ūtrys uzliduojums, kas turpynuojuos leidz reita gaismai. Tys beja vēļ dryumuoks par pyrmū. Taidu mes sagaidejom Leluos Pīktdīnis reitu. Piec uzliduojuma izabeigšonys nu Rēzeknis suoce plyust biegļu bori vysūs vierzīņūs: gon kuojom, gon braukšus, lai tikai byutu tuoļuok nu drausmeiguo nakts uzliduojuma vītys. (..)

Taids pat uzliduojums nūtyka ari nuokušajā naktī. Itūreiz vairuok tyka svīstys dagbumbys. Tuo rezultatā nūdaga vairuoki kvartali Reigys, 18. novembra, N. Rancāna un cytuos īluos. Bombardiešonys laikā guoja būjā gruomotu veikals “Gaisma”, privatais Mendrika veikals utt.” (“Tāvu zemes kalendars 1997”, 190.–191.)