Vyšku legendys i nūstuosti interaktivā pasuokumā
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
10. majā 19:00 stuņdēs aicynuoti iz Daugovpiļs nūvoda Vyšku pogostu, Luknys azara krostā aiz estradis, kur nūtiks pasuokums “Sekoj gaismai!”. Tys ir Vyšku jaunītis Annys Sintijis Ivanovys studeju nūslāguma dorbs, itūgod jei absolvēs Daugovpiļs Universitatis Muokslys menedžmenta bakalaura studeju programu.
Apmaklātuojim tiks pīduovuots īsavērt Vyšku pogosta viesturē i interaktivā veidā īpazeit pogosta legendys i nūstuostus. Kūpā ar pasuokuma daleibnīkim tiks calts gaismā kulturviesturiskais montuojums, kai ari paruodeiti jauni veidi, kai tū popularizēt ar myusdīneigu pīeju. Pasuokuma programā: legendys i nūstuosti par Vyškim, Špoģu Muzykys i muokslys školys kūklātuoju ansamblis “Dzirkstelīte”, jaunuo dzejneica Anna Sintija Ivanova, muzyks Reinis Jaunais, guņs šovs kūpā ar Jevgeņiju Mihailovu.
Nūstuosts par nalaimeigu mīlesteibu
Tys varēja nūtikt 19. g. s. ūtramā pusē. Muižnīka Mola aizbiļdnīceibā beja tykuse rodu buorine, cīš skaista 18–19 godus vaca meitine. Piec tūs laiku tradiceju jū jau seņ vajadzēja izdūd pi veira. Izdūmuoja, ka meitini izprecynuos Mola muižys puorvaļdnīka dālam. Stuosta, ka Mola puorvaļdnīka saimē vysi bejuši nalobi, bet dāls kai ba lobs puiss. Runuots – dareits! Nūvede obejus iz bazneicu pi roksta.
Muižā gatavejuos kuozom. Meitine devēs iz Vyškim pi lobuokuo žydu skrauča aizsaceit kuozu sukni. Kod jaunivi īraudzeja skrauča vacuokais dāls, juo sirdī nu pyrmuo pasavierīņa īsadaga mīlesteibys līsme. Puiss naktis navariejs gulēt, gaideidams, kod meitine atīs iz pyrmū pīlaikuošonu. Kod jī sasatyka, jauničs naizturēja, atsazyna jai mīlesteibā i praseja palikt par juo sīvu. Iz kū meitine atsaceja, ka asūte sadarynuota. “Sadarynuota – vēļ na lauluota!” nūsacejs jauničs. Puiss apsūleja runuot ar sovim dzymdynuotuojim i kīpīnu. Pīrunuot tāvu i muoti jam nasalūbe. Jū pīgrazeja atstuot bez montuojuma, izdzeit nu sātys, iz kū jis bejs ar mīru mīlesteibys vuordā. Bet dīvamžāļ bez saimis atbolsta jam naizadeve apturēt gaidomuos kuozys.
Meitini izpracynuoja puorvaļdnīka dālam, kuru jei ni grupeitis namīļuoja. Paguoja kaids laiks, jai pīdzyma meitineite. Paguoja vēļ gadeņš ci div, i, kod jei gaideja ūtru bierneņu, da puorvaļdnīka daguoja runys, ka juo sīva ir radzāta ar skrauča dālu. Tod ļauds suoce runuot, ka jūs meiteņa nazkai naizaver ni piec muotis, ni piec tāva.
Puorvaļdnīks sovu sīvu padzyna nu sātys. Jei pajēme meiteņu i, izīdama putinī, devēs meklēt sovu mīļuotū. Paguoja nedeļa, cikom vīns zemnīks īsaroda pi puorvaļdnīka i paviesteja, ka Kolna Vyškūs pi gūbys guļ jauna sīvīte ar div meiteņom – vysys treis myrušys! Kod puorvaļdnīks atbrauce pi gūbys, jis šausmuos atkluoja, ka tei ir juo sīva. Borgajā zīmys naktī jai beja suokušuos dzemdeibys, kuru laikā jei nūasiņuoja i nūmyra, tok bārni bez muotis syltuma dreži viņ nūsoluši. Tai ari naspādams sīvai pīdūd, jis lyka zemnīkam zam gūbys izkast dūbi i juos tī paglobuot, ar nūrunu, ka nivīnam par tū nastuosteis.
Godu nu gods, nazynuodams par nūtykušū, žydu puišam nabeja nikaidu ziņu par tū, kur jei ir pagaisuse. Jis tai ari naapsaprecēja i cytys meiļuotuos naatroda. Radzādams, kai naboga puiss vysu myužu komuojīs, zemnīks, kurs godim globuoja nūslāpumu, eisai pyrma sovys nuovis devēs pi juo i atkluoja patīseibu. Natycādams jis steidzēs pi gūbys i izmysumā suocs kast. Jau piec eisys šaļtenis jis saprota, ka zemnīks nav maluojs. Piec nedelis jis nūmyra i tyka paglobuots Vyšku žydu kopūs.
Legenda viestej, ka naizsmeļamuos mīlesteibys vuordā juo dvēselei tyka atļauts kotru nakti taišni divpadsmytūs sasatikt ar meiļuotū pi gūbys, bet trejūs jam beja juoatsagrīž kopūs. Tok novembrī, Dvieseļu dīnuos, jam tyka ļauts pavadeit ar meiļuotū vasalu nakti.