Intervejis autore: Jolanta Ūzuliņa, Daugovpiļs Universitatis Storpkulturu attīceibu studeju programys studeņte

“Piparmētra” ir vīna nu nadaudzūs meitiņu grupu, kas dzīd latgaliski. Sovys darbeibys suokumūs grupa sajēme laurus viertinē konkursu, par debeju latgaliskajā muzykā sajēme ari Latgalīšu kulturys gods bolvu “Boņuks”. 2018. godā grupa pajuka, tok niu otkon ir apsavīnuojuse i tīcās iz jaunim sasnāgumim. Niu grupā ir pīcys dalineicys: Amanda Lapa (gitara i bolss), Jana Dudare (soliste), Megija Pabērza (bungys), Adelīna Oļehnoviča (basgitara) i Lonija Kakeševa (tausteņinstrumenti). Par “Piparmētras” izaveiduošonu, pauzi i otkonapsavīnuošonu stuosta AMANDA LAPA.

Kai jius atrodot vīna ūtru? Kai roduos “Piparmētra”? 

Vyss suocēs ar Ilyukstis Bārnu i jaunīšu centru, kura filozofeja paredz konkurētspiejeigys, harmoniskys personeibys veiduošonūs myusdīnu maineigajā pasaulī. Devenis meitinis guoja gitarspēlis pulceņā, kuru vadeja Arnis Slobožaņins. Taišni jam roduos ideja veiduot grupu, gribējuos koč kuo jauna, na tikai vyuceit gitarys. Tyka pīraksteits projekts, kab varātu īsaguoduot jaunus muzykys instrumentus. Projekts tyka apstyprynuots i vajadzēja tikai suokt vuiceitīs. Arnis īguļdeja cīši daudz dorba, myus vuicūt, motivejūt, līkūt pamatus i izpratni par muziciešonu. Pulceņa meitinis izmieginuoja vysus instrumentus: bungys, basgitaru, tausteņinstrumentus. Vysys spēlēja vysu i raudzeja atrast tū, kas vyslobuok pateik i pasadūd. Pyrmais koncerts beja jau apmāram piec trejim mienešim iz Mameņu dīnu. Saguoja gona labi, bet saprotom, ka ir cīši daudz juosavuica i juosapraktizej. Tuos meitinis, kas aizguoja, pošys saprota, ka tūmar tys nav jūs lauceņš. Tai mes suokūtnieji palykom sešys i saprotom, ka mums ir īškā, ka mes varim! Tagad asam pīcys.

 Nūsaukumu beja gryuts izdūmuot. Beja taidi varianti kai “Enjoy girls”, “Zaļā zāle” i cyti. Nūsaukumu “Piparmētra” laikam izdūmuoja Amanda i Laura. Tys nūtyka spontanai, meklejūt sīnys kruosu ustobai. Soltūs mātru kruosys sīna pamudynuoja iz meitiņu grupys nūsaukumu “Piparmētra”. Suokumā myus sauce vysaižuok i ruodejuos, ka nūsaukums nav lobs, bet tagad mums cīši pateik. Vīnreiz myus koncertā dasaceja kai “Piparkūkas”, sauce ari par zuolem i nazuolem, i duorzinim.

 Pyrmais lelais koncerts, kur jau spēlējom sešatā, beja Rogovkā. Spēlējom div dzīsmis, mums beja ari saskaņuoti skatuvis tārpi, kas pošom patyka i lyka justīs kai grupai. Mainejom instrumentus, bet saprotom, ka tys aizjam laiku i veidojās naveikla pauze, deļtam juosuoc kotrai spēlēt vīnu nūteiktu instrumentu i praktizēt tū piec īspiejis vaira.

Cylvāki soka, ka jius dzīžat kai eņgeli, bet varit spēlēt kai reali veči. Voi pīkreiti apgolvuojumam? Kai jius pošys sevi raksturuotu?

 Teišom, tai soka? Jā, mes iz sevi veramēs kritiski, bet mums pošom pateik. Naseņ īsavuicejom spēlēt taidys dzīsmys kai “I want you”, ACDC “High way to hell” – varim realai blīzt! I tod pat nasagrib dzīduot sovys dzīsmis, tuos ir taidys maigys. Mes naasam idealys i naspielejam idealai, bet redzīs, ka mums ir pareizi izvālāts stils i vierzīņs, ari cyti atzineigai nūviertej. Vajag atsateisteit! Mums pateik byut rokeigom. Mums pateik spēlēt “The Beatles” dzīsmis, sekojam leidza “The Sound Poets”, veramēs, kas ir trendā. Mums pateik byut meitiņu grupai, večus mums navajag.

Daudz meitiņu nūzeimej daudz vīdūkļu. Kai jius varit sadzeivuot, vīnuotīs, pījimt lāmumus?

Grupa puorsvorā pasaļaun iz mani. Tai tys īsaguojs nu laika gola, i maņ ir dasaguojs pījimt gryutus lāmumus. Reizem lāmumi juopījam grupys lobā, na piec individualom gribiešonom. Grupa prosa daudz dorba, tys nav tikai slavis breisneņš iz skotivis. Tys ir sarežgeits menedžments, kas ītver sevī administrativus pīnuokumus, facebook.com lopys uzturiešonu, koncertu sarunuošonu. Lāmumi ir juopījam vysu laiku. Grupys menedžments ir loba pīredze, školā tuo navuica, pīmāram, kai sastuodeit leigumus par autortīseibom. Juopuorzyna daudzys jūmys.

Voi myusdīnuos byut meiteņu grupai ir stileigai? Voi tys nav par gryutu?

 Tys ir cīši stileigai. Gryuts nav. Lai gon redzīs, ka puišu grupom ir vīgluok īsaisteit i īkustynuot publiku. Mes asam mīreigys i iz skatuvis natrokojam, bet troku muzyku spēlēt pateik. Varātu byut, ka cyti gaida, ka mes byusim trokuokys, bet mums pat dažreiz ir gryuts vīnuotīs, kura nu mums runuos īvodā, i nivīna nagrib (smejās).

Kas ir jiusu elki?

Kotrai ir sovi, kūpeigu ir mozuok. Maņ – Pols Makartnijs, Džons Lenons, “The Beatles”. Janai – “Musiqq” i dažaidi uorzemju muokslinīki. Lonijai i Megijai pateik leidzeigi amerikaņu dzīduotuoji, indī styla, alternativuo roka puorstuovji, kai ari “Dzelzs vilks”. Adelina fanoj par krīvu muzyku.

Kaidi ir “Piparmātrys” leluokī sasnāgumi?

2015. gods mums vīnkuorši beja “wow!”. Mes darejom vysu, pīsadalejom vysur, braucem vysur. Arnis myus cīši daudz vuiceja, trenēja, lyka, lyka, lyka mums vysu īškā. Mes profesionalai augom i augom. Tymā godā mes braucem iz pyrmū konkursu Ikškilē, kur mums vīneigajom aplaudēja! Tys beja puorsteidzūšai. Mes dabuojom simpateju bolvu. Mes bejom šokā, deļtam ka lykuos, ka vyspuor nikuo nadabuosim. Mes pat treicējom nu sajiusmys!

Nuokušais konkurss beja “No Baroka līdz rokam” Rēzeknē, kur mes dabuojom pyrmū vītu Latgolā i īspieju puorstuovēt regionu vaļsts mārūgā. Reigā nūtyka finals, kur pīsadaleja četrys grupys – vīna grupa nu kotra regiona, i īsadūmojit! – mes vinnējom! Mums beja maksimalais punktu skaits (sajiusmys izsaucīni). Tūmār Arnis myus turēja pi zemis, kab nasasacerim i nasasadūmojam par daudz, kab nasakuop golvā. Ar zvaigžņu slimeibu vēļ naasam saslymušys.

Tai mes turpynuojom braukuot pa konkursim i gondreiž vysod bejom pyrmuos! Konkursā Ogrē vinnējom “Grand Prix” ar īspieju studejā īraksteit dzīsmi. Īrakstejom ari EP albumu ar pīcom dzīsmem. Vairuokys pyrmuos vītys taidūs konkursūs kai “Praulienas Ritmi”, “Homesick” beja myusu leluokuo motivaceja. Navar apraksteit itūs emoceju.

Mes pat sajēmem Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks” kai “Goda debeja” latgalīšu muzykā 2016. godā. Bejom cīši prīceigys par itū sasnāgumu. Pīsadalejom festivalā “Bildes” 2016. godā ar Arni i 2017. godā ar Kristapu Rasimu.

Pīsadolūt konkursūs pa ūtrai reizei i otkol uzvarūt – tys vaira nabeja tys. Sajiusma vairs nabeja taida. Deļtam mieginojam atrast vys kū jaunu, kū izmieginuot. “Super Mikrofonā” sajēmem na puoruok lobu viertiejumu nu G. Rača, I. Kerevicys, O. Rajeckys. G. Račs mums lyka puorstruoduot dzīsmi “Krēslas bērni”, bet speiteigai palykom pi sovys versejis. Nūfilmējom ari videoklipu.

Kaida ir bejusi vierteiguokuo pīredze?

2017. godā beja īspieja dūtīs iz Bulgareju, tok beja tikai pīcys vītys, bet mes bejom sešys. Mes vylkom lūzis – kura brauks, kura paliks. Tei beja skorba situaceja, bet sovaižuok navarēja. “Erasmus” projekta ītvorūs “MUSIC Youth Exchange” aizbraucem kai grupa iz div nedeļom praktizēt sovys muzykaluos prasmis i apgiut Bulgarejis muzyku. Bet izaruodeja, ka juostruodoj individualai, navys grupā. Problema tymā, ka individualai, pīmāram, spēlēt basu i dzīduot ir gondreiž naīspiejamai (smejās). Vēļ tok vyss nūtyka angliski, i daudzi runuoja jūceigā angļu volūdā, kū beja gryuts saprast, pīmāram, greki i italīši. Vajadzēja vuiceitīs ari bulgaru dzīsmis i muzyku. Tys nabeja vīgli. Bulgarejā pavadeitajā laikā mes īsavuicejom daudz – i volūdys, i muzykys, i saskarsmis ziņā, kai ari īpazynom bulgaru kulturu. Cīši lobys atminis par tī pavadeitū laiku.

Grupai beja pauze i dažreiz pauze nūzeimoj beigys. Kai jiusim izadeve restartētīs?

 Itūgod ir tys gods, kod doram vysu pošys. Mums vaira nivīns napaleidz. 2018. godā bejom pajukušys kai grupa. Nu 2015. gods leidz pauzei paguojušajā godā dorbuojamēs cīši aktivai: izdevem sovu pyrmū solo albumu, koncertējom vysur, pīsadalejom vysaidūs konkursūs, festivalūs. 2018. gods vosorā meitinis pasaceja, ka vaira nagrib spēlēt, nav motivacejis, ir cytys interesis. Tuos, kas palyka, saprota, ka navar dzeivuot bez spieliešonys, bez grupys, bez muzykys, deļtuo beja juorauga sevi atteisteit ari cytur – spēlēt cytus instrumentus, mieginuot kū sovaiduoku. Izveiduojom cytu grupu, bez nūsaukuma, lai vīnkuorši varātu dorbuotīs tuoļuok, pīsadaleit cytūs konkursūs. Daļa meitiņu uzastuoja ar Arni i grupu “Dabasu Dorovys”. Beja jau dūma par grupu “Piparmētra”, tikai cytā sastuovā.

Natycamai, bet kaidu dīnu meitinis atguoja i saceja, ka grib atjaunuot grupu! Beja cīši žāļ, ka tik daudz beja izdareits, ka beja lobs īsuokums i niu vyss beja pamasts nūvuortā. Es beju cīši laimeiga, ka grupa otkon apsavīnuoja. Vīnuojamēs, ka nasastreidēsim, dareisim vysu pošys, daudz vuiceisimēs i radeisim idejis. Ari Arnis saceja, ka vaira nasajauks pa vydam i napaleidzēs, ka juobyun patstuoveigom. Na vysom meitinem īprīšk patyka Arņa idejis, kritika i īsacejumi, ari deļtam roduos konflikti. Laikam tai tam vajadzēja nūtikt, kab saprostu, ka mes gribim byut kūpā, gribam spelēt vīnā grupā. Pauze ari lyka saprast, ka vyss, kas beja, beja forši, i ka vajag dorbuotīs tuoļuok, ka mes vaira navarim bez tuo dzeivuot, ka mums napateik byut pa vīnai, ka kūpā asam “Piparmētra”. Tagad ir taids kai uzruovīņs.

“Piparmētra” dzīd ari latgaliski. Pošys lītojat latgalīšu volūdu ari kasdīnā?

Jā, latgaliskajam myus pīgrīze Arnis, pīduovuoja saraksteit dzīsmi latgaliski. Ar dzīsmi “Elpoj” mes dabuojom “Boņuku” i tys beja “wow!”, lels pacālums, sasnāgums. Dažys nu mums runoj latgaliski, dažom ir vacvacuoki, kas runoj latgaliski, bet tūmār kasdīnys saziņā ratai kura lītoj latgalīšu volūdu. Dzīduot latgaliski ir vīgluok nakai runuot! Mums vysom pateik Latgola i mes asam Latgolys patriotis. Mums pateik, ka “Piparmētru” sauc par Latgolys grupu. Reizem taišni latvyskais redzīs svešs, bet latgaliskais saistuos ar muojeigumu. Mes pīsadolom vysur, kur kas nūteik latgaliski.

Kū vēļ jius dorat kūpā?

Agruok vysu darejom kūpā, cīši daudz laika pavadejom kūpā, taisejom kūpeigus vokorus, školā vysod bejom kūpā. Mes bejom naškiramys draudzinis. Bet niu kotrai ir vairuok sovu interešu, sova dzeive. Dorbuošonuos grupā maineja myusu raksturus, interesis, uzskotus i identitatis. Asam palykušys ari atškireiguokys. Bet kai grupa mes asam naškiramys.

Vairuokys nu jiusu itūgod pabeigs vydsškolu. Kai varēsit eistynuot grupys muzykalūs planus tuoļuok?

Nav jau tai, ka kotru dīnu mums byutu koč kas juodora deļ grupys. Var struoduot sātā individualai. Skaitom, ka varēsim turpynuot sovu darbeibu, sasateikūt nedelis nūgalēs. Vajadzēs pīsamāruot, bet dūmojam, ka mums izadūs.

Kur itūvosor “Piparmētru” varēsim dzierdēt uzastuojam?

Mums byus vairuokys uzastuošonys, 19. julī byusim Leivuona piļsātys svātkūs, 20. julī Kuldeigys piļsātys svātkūs, 17. augustā uzastuosim Talsūs, par myusu koncertim varēs vaira izzynuot grupys lopā facebook.com.