“Dinaburga 1812”: kaujis rekonstrukceja, ampira balle, latgaļu i vikingu apmetnis
Rokstu sagateja: portals lakuga.lv
20. – 21. julī Daugovpilī jau 5. reizi nūtiks Storptautyskais viesturiskuos rekonstrukcejis festivals “Dinaburg 1812”, kas veļteits 19. g. s. pyrmuos pusis nūtikšonom, kod Dinaburgys cītūkšņa garnizons atvaireja Napoleona armejis uzbrukumu 1812. gods julī. Pasuokuma golvonais mierkis ir Dinaburgys cītūkšņa i viesturiskuos rekonstrukcejis klubu kusteibys populariziešona, informej Daugovpiļs piļsātys pošvaļdeibys turisma atteisteibys i informacejis agentura.
Festivala apmaklātuoji div dīnu garumā varēs baudeit vysvysaidus pasuokumus, kas byus interesanti i bārnim, i pīaugušajim. Dorbuosīs atrakcejis bārnim, byus daīmamys kafejneicys, amatnīku i muojražuotuoju produkcejis, kai ari antikvaru lītu tierdzeņš, kū nūdrūsynuos kolekcionari. Interesenti varēs īsavērt vysaidu laiku kara i cyvylajā sadzeivē.
20. julī 11.00 stuņdēs cītūkšņa karūga paceļšonys ceremoneja i Nikolaja vuortu attaiseišona.
12.00 stuņdēs svineiguo rekonstrukcejis klubu parade pyutieju orkestra pavadeibā. Pasuokumā pīsadaleis ap 160 daleibnīku nu 15 viesturis rekonstrukcejis i viesturiskūs deju klubu, kas puorstuovēs Latveju, Leitovu, Krīveju, Pūleju, Čeheju i Boltkrīveju. Paruode vierzeisīs nu Aleksandra vuortu pa Imperatora īlu da Marka Rotko muokslys centra pogolma.
13.00 stuņdēs Marka Rotko muokslys centra pogolmā īlu teatris “Pololo”.
14.00 stuņdēs cītūkšņa gruovī pi Nikolaja vuortu tylta K. Agapovys zyrga treniešonys paraugdemonstriejumi.
15.00 stuņdēs aizsargceltņu jūslā pi Nikolaja vuortu dīnys centralais nūtykums – viesturiskuos 1812. gods kaujis rekonstrukceja. Improvizātuos kaujis daleibnīki pasuokuma apmaklātuojim dūs vareibu izatāluot, kai franču Leluos armejis karaspāka karaveiri suoce uzbrukumu Dinaburgys cītūkšņam. Tūlaik, 1812. gods 1. julī (piec vacuo styla), pyrmuo ceiņa ilga 4 stuņdis, i cītūkšņa aizstuovim izadeve atvaireit uzbrukumu.
Tai kai iz vaļņa byus daudz skateituoju i lels trūksnis, mamom ar mozim bārnim kaujis rekonstrukcejis laikā nav īteicams atsarast iz vaļņa. Skateituoju ārtumam pi skotivis Marka Rotko muokslys centra pogolmā byus lelformata ekrani, iz kurim tīšraidē ruodeis vysys golvonuos nūtikšony.
Vokora pusē, 17.30 stuņdēs, Marka Rotko muokslys centra pogolmā balle ampira stylā. Gostim byus vareiba na viņ nūsavērt profesionalu doncuotuoju uzastuošonys i teatralizātus prīšknasumus, bet ari pošim īsajust 19. g. s. dāmu i kavaleru tālūs i īsasaisteit ballis daņčūs.
21.00 stuņdē tīpat pūļu tautys muzykys grupys “Percival” nu Ļublinys koncerts.
22.30 stuņdēs 1. krosta lunetis pogolmā īspaideigs “Fire Show Studio” guņs šovs.
21. julī 11.00 stuņdēs cītūkšņa karūga paceļšona i Nikolaja vuortu attaiseišona.
12.00 stuņdēs vysaidu laiku viesturiskuos rekonstrukcejis klubu parade. Itūgod Daugovpiļs grīzsīs eistā laikmatu vierpulī – sūpluok krīvu i franču armeju nūmetnem Daugovpiļs cītūkšņa teritorejā tiks īkuortuotys senejūs latgaļu i vikingu apmetnis, byus radzami staigojam Zīmeļu kara, kai ari 1. i 2. pasauļa kara vaidinīki.
Nu 13.00 da 16.00 stuņžu iz skotivis Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centra pogolmā uzastuos pošmuoju i uorvaļstu muokslinīki. Skateituojus prīcēs tautys danču i dzīšmu ansamblis “Сказ” nu Pleskovys (Krīveja), folklorys grupa “Rikši” nu Rēzeknis, Cesvainis nūvoda tautys daņču i dzīšmu ansamblis i Daugovpiļs slovonais daņču kolektivs “Laima”.
Nu 14.00 da 16.00 stuņžu festivala ītvorūs Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrā nūtiks kulturviesturiskuo montuojuma saglobuošonai i turisma atteisteibai veļteita konference.
Pasuokumu organizej Daugovpiļs piļsātys dūme, Daugovpiļs piļsātys pošvaļdeibys turisma atteisteibys i informacejis agenturys Daugovpiļs cītūkšņa kulturys i informacejis centrs, sadarbeibā ar bīdreibu “Daugavpils vēsturiskās rekonstrukcijas klubs” i “Atmiņu lāde”.