Roksta autors: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Itūgod Palnu trešdīne, ar kū suocās Lelais gavieņs, īkreit 26. februarī. A pyrma tuo latgalīši dīnu ci vasalys treis pyrma gavieņa aizagavēja. Katuoliskā sapratīnī Aizgavieņs īzeimej styngru rūbežu storp izprīcom i gaviešonu, poguoniskā – zīmu i pavasari. Kotra tauta itū tradiceju atteistejuse pa sovam, pīmierstūt, parkū dora vīnu ci ūtru lītu.

Zīmys i Pavasara ceiņa

Arhaiskūs laikūs, kod senejī zemkūpi vēļ ticēja kūkūs dzeivojūšim gorim, veiduojuos prīškstots par koč kaidu pastuovūšu Vegetacejis goru vyspuor. Vāluok jū aizstuoja atīmūšais Pavasara ci Vosorys tāls. Atmūda dobā tautu mitologejuos paruodeita kai Pavasara/Vosorys uzvara par Zīmu. Partū svātku daleibnīki pīsadola ritualuos ceiņuos. Latgolā Aizgavieņa i vacticeibnīku Maslenicys nūtikšonuos kristeiguos moralis ītekmē sasaceņšona sovā storpā nav agresiva – zyrgu skrīšonuos, rūtalis, pasapykuošona.

Kod Aizgavieņs nabeja atkareigs nu kristeiguo gavieņa, jū atzeimuoja ari kai vydu storp Zīmyssvātku saulgrīžim i Pavasara vīnuodeibom (poguoniskū Leldīni), niule itys vydspunkts ir Svacaine 2. februarī.

Senejuokais Jaunais gods

Saprūtams, ka zemnīkam jauns cyklys suocēs kai jauns lauku dorba cielīņs pavasarī, itys i beja juo Jaunais gods. Svinēja, īvarojūt vysaidus rytualus, kab pasadūtu jaunuo raža i nabyutu boda.

Par Eiropys senejuo Jaunuo goda aptuvenū datumu vysaidūs olūtūs miņ atškireigys dīnys – Aizgavieņs, 1. marts, marta vyds, Jezupa dīna, Leldīne.

Par lobu kotrai ir kaids pīruodejums, pīmāram, Rūmā kai grandiozuokī svātki svynātys marta īdys, a Jezupa dīnā nav gavieņa i pat doncuošonys aizlīguma (Katuoļu bazneica pīsakuopuse tautys izprīcu prīškā itamā dīnā). Svātku apzeimuojums puornūvoda latvīšu tradicejā Metenis < meti (lītuvīšu metai ʻgodsʼ) nūzeimoj laika grīžus.

Kod Aizgavieņs skaitejuos Jaunais gods, ēde daudz, kab jaunajā godā loba puortikšona. Kod Jaunū godu suoce svinēt piec kalendara 1. janvārī, ari ēde divpadsmit reižu, tok Aizgavienī turpynova dareit taipat. Ar laiku pīmiersa, ka Aizgavienī sviniejuši Jaunū godu, a tradiceja pīsaēst palyka, tū cīšuok sasaisteja pīsaiesšona pyrma gavieņa. Daudzi Vacgoda vokora i Aizgavieņa ticiejumi ir leidzeigi.

Aizgavieņa iedīni

Arhaiskajā sabīdreibā pret iedīni izaturēja kai pret augstuoku spāku duovonu. Lai tys nikod nasabeigtu, a vairuotūs, pīkūpe vysaidus ritualus. Aizgavienī, ādūt gaļu, zīde byudus i rūkys ar taukim. Nu pādejuos vokora mīlastis atstuoja nu vysa pa drupeitei. Tū noglobova i turēja da juņa. Ar Aizgavieņa kuopustim aplaisteja uobeļneicys, ar gaļu zīde izkaptis i sierpus, kab byutu osi. Pat lūpim pazīde purņus.

Tūmār Aizgavieņa golvonais i rakstureiguokais iedīņs ir tradicionalī blīni – lejnīki, kurus lej skaurodā. Vyspuor blīni ir vacuoki par maizi. Jūs cylvāks atkluoja, kod iz korstu akmiņu nūtecēja iudiņa i myltu putreņa i, par breinumu, izacepe gordā pluocinī. Jī ir suota simbols i kulta iedīņs myrušūs pacīnuošonai. Sovutīs myrušūs kai zamzemis apdzeivuotuoju lobvieleiba svareiga ražys izadūšonā. Blīnūs sazeimej ari leidzeibu ar sauli. Jūs kai kulta lītu izmontoj zeiliešonā, svareigs pyrmais i pādejais blīns.

Pats vuords “Aizgavieņs” paīt nu “aizagavēt”, kas nūzeimoj ‘pādejū reizi paēst gaļu’.

Agruok itys vuords lītuots pat kai sugys vuords – aizgavieņs, pīmāram: “Andryva dīnā ir aizgavieņs,” kas nūzeimoj, ka Adventa laiks ir gavieņs, a Andryva dīnā aizagavej – pīsaād, izaprīcoj pyrma garuokys atsaturiešonys. Storp cytu, vuords “karnevals” ari nūzeimoj kū leidzeigu – ʻardīvu, gaļaʼ. Krīvu, pareizticeigūs i vacticeibnīku, Maslenica nūzeimoj ‘svīsta nedeļa’. Jū sviņ vasalu nedeļu, a gaļu vaira naād, a vysu puorejū dreikst. Blīni nanūīt nu golda vysu nedeļu, ceņšās sataiseit ar treknuokim produktim – svīstu, sīru, sipisnīku.

Maskuošonuos

Februars, precizuok, pyrmsgavieņa laiks, pasaulī ir karnevalu laiks. Tūrisma firmys voi sūla pabyušonu paradīzē, apmeklejūt Brazilejis ci Italejis (Venecejā) karnevalu. Latgalīšim pošim ir na mozuok seneja pyrmsgavieņa izaprīcuošonys tradiceja.

Myusu čyguonūs guojieji aba ražyni, Rītumeiropys karnevala dalinīki, Maslenicys lelis dadzynuotuoji dziļuokajā byuteibā faktiski dora vīnu i tū pošu. Tradiceja nav rodusēs utilitarys pasaprīcuošonys deļ. Vyspuorejis jautreibys azartā teik radeits haoss, kur vyss apgrīzts kuojom gaisā: kolpi ir kungi, kungi – kolpi; kieneņš guozts, uovāklys – kieneņš; dzeivē asketiska jaunova seksualai kaitojās ar pošu valnu i tml. Lai pasauļs otkon sasakuortuotu, atsajaunuotu, atdzymtu lobuokā kvalitātē juopīdzeivoj nuove (koč nakuorteiba).

Smejūtīs bolsā, ļauds nūbeņdej kieneņu (poguonu laikūs dzeivu i pa eistam), sadadzynoj ci nūsleicynoj sataiseitū leli. Zynuotnīki te redz leidzeibu ar mitim par mierstūšū i atdzymstūšū dīvu. Jam juomierst, kab atsajaunuotu pasauļs i doba atsamūstu.

Latgolā čyguonūs guojieji ir da napazeišonai sajauktim motim i kvāpu nūzīstu muti ļusteigu ļaužu pulks, kurā var atpazeit tradicionalūs tālus, kai Smierti, Nabašnīku, Čyguonīti ar sovu Čyguonu, Mārgu; i rytualūs dzeivinīkus, kai Luoci, Kozu, Zyrgu, Starku ci Dzērvi; jaunuokys i senejuokys socialuos lūmys, kai Saiminīku, Meļnīku, Sīna pļuovieju, Kupči, Žydu, Burlaku; i jaunūs laiku – Uorstu, Zvaigžņu pietnīku, Fotografu i c. Apstaigojūt sovys apleicīnis sātys, jī kotrā īnas sovu drupeiti haosa augleibai i atsajaunuošonai.

Leldiņ guoju šyypuotūs, Aizgavieni šliukuotūs..

Bazneicys gavieņa deļ Aizgavieni varātu pīzeit par taidu kai poguoniskūs svātku summu, kod kūpā “salaseiti” ari cyti svātki. Pīmāram, vyzynuošonuos nu kolna (kab lyni augtu gari) asūte saulis nūlaisšonys rituals nu Vosorys saulgrīžu. Kas byutu Aizgavieņa jautreiba bez vyzynuošonuos!

Latgolā na vysim beja parostuos rogovys, partū laidēs nu kolna ar ladonkom. A ladonka – ar ladu apsaļdeits blučs ci izciersts lada gobols ar caurumu vierveitei i īdūbi deča īkluošonai.

Eistu prīcys trikmīņa kulminaceju var sajust skretelī ci grīztaukā – sova veida pošu taiseitā karuselī. Skreteli taiseja jau rudiņ: applyustūšā pļovā īdzyna mītu, lai sasaļ; Aizgavienī pi mīta pīsyta garu kuorti tai, lai var dasīt rogovys i grīzt pa riņči.