Naapsarūbežuot ar kulturys radzamū daļu. Saruna ar Rutu Cibuli
Intervejis autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv
Bolvu Centraluos bibliotekys vadeituoja RUTA CIBULE bejuse vysaidūs ar kulturys dorbu saisteitūs omotūs i vadejuse daudzus vierīneigu projektus, tok vysod ar īškeju degsmi par sovu Zīmeļlatgolu. Pasateicūt Rutai, kai eipaša namaterialuo montuojuma vierteiba izcalta Zīmeļlatgolys tradicionaluo dzīduošona. Puori daudzajom oficialajom bolvom – sovejūs mīlesteiba i atzineiba. Sveicam Rutu tyvajā dzevis jubilejā i sarunā par kulturys dorba suokšonu i itūšaļt dareitū.
Kai īsasaisteji kulturys dorbā i juo vadeišonā?
Tys vyss nūtyka ļūti najauši. Školys laikā cīš gribieju byut viesturis školuotuoja, veiksmeigi startieju republikys olimpiadēs. Bet saguoja tai, ka viesturnīkūs nimoz naīsastuoju. Līta, par kū es jutūs vyspuorlīcynuotuok, – saceriejums, izaruodeja pīraksteits švaki. Kū niu dareit?
Naatguodoju, kai tyku struoduot bibliotekā, bet es tī tyku. Es atsaškieru nu tī struodojušūs – fotografieju, labi runuoju. Vuiceitī bibliotekari beja taidi bejeiguoki, klusuoki, pīzamātuoki. Bet tuolaika bibliotekys direktore beja dzeivisgudra, jei gribēja, ka es tī palyktu struoduot. Jei maņ jau pyrmajā godā sapierka taidu fotoaparaturu, ka pat šudiņ nasaprūtu, kai taidys lītys tymūs laikūs varēja dabuot gotovys. Ka tyvuokajā apleicīnē “krutuokais” fotoaparats tūlaik beja “Зенит 17”, tod maņ beja jau “Зенит 21”.
Cytugod otkon brauču stuotīs universitatē – nakluotīnē. Izbraucūt nu sātys, pat īīmūt pa durovom universitatē, tai eisti vēļ nazynuoju, kur īsnīgšu dokumentus – viesturnīkūs voi filologūs iz bibliotekarim. Saguoja, ka tamā šaļtī izavielieju tū, kur jau struoduoju. Jau studeju laikā direktore mani vysur jēme leidza ar skaidru dūmu, ka, jai aizīmūt pensejā, es byušu direktore. Viņ saguoja tai, ka jei palyka par kulturys nūdalis vadeituoju, es – jaunuokū bibliotekys direktori republikā.
Piec godim pīcim Bolvu rajonā suocēs kulturys nūdalis vadeituoja mekliejumi. Ar mani ari izpyldkomitejis cylvāki mienešim ilgi dzēre kopeju, lai es pīkrystu stuotīs omotā, bet es jim – nā i nā, tod it kai pīkreitu, bet otkon pa nakti izdūmoju, ka nā – kai komedejā. Beju ar uzruovīni i lobu slavu, nasagribēja vysu bibliotekā īsuoktū pamest. Tuos Dzejis dīnys, kod pyrmū reizi palaide uorzemu autorus uorpus Reigys, bez līleišonuos, teišom beja izcylys. Iz Bolvim tūreiz atbrauce Ivars i Astrīde Ivaski, autori nu Zvīrejis. Jau beja suocīs Atmūdys laiks, Tautys frontis kolegys maņ skaidri pasaceja – deļtuo mes asam itū vysu suokuši, lai mes reali pajimtu varu i reali struoduotu. Tai es “pasadevu” i tyku pi rajona kulturys dzeivis styuris.
Kas nūsoka tū, ka cylvāks dora vairuok, “rūk” dziļuok i verās tuoļuok – kai jam paradzāts piec omota aproksta?
Maņ vīnkuorši ir laimiejīs ar cylvākim, kurus asmu sovā dorba dzeivē satykuse.
Vysod asmu gribiejuse, lai maņ sūpluok ir par mani spieceiguoki cylvāki. Es nu jūs naasmu beidusīs. Komunicejūt ar taida veida cylvākim, saprūti, ka tovs pasauļs, kulturys nūzare, kurā tu struodoj, nav tikai skatis, konkursi, izīšona prīškā, tys, kū dora kulturys voi tautys noms.
Reizem kulturā struoduojūšī nūlīk pasuokumu plānu prīškā – redz, cik mums boguota kulturys dzeive! Bet, kas nu tuo vysa ir vierteigs, tys ir cyts vaicuojums.
Daudz leluoka nūzeime ir tam, kas nūteik uorpus kulturys instituceju sīnu. Tai jiedzīņs “kultura” atsakluoj bezgaleigi plašs i realitatē kultura ir process. Tymā laikam ir muns spāks, ka es tūlaik nazkai tū īraudzieju, naapsarūbežuoju tikai ar kulturys skotuviski radzamū daļu, vīna nu pyrmūs pīsagrīžu tradicionaluos kulturys izceļšonai.
Zīmeļlatgolā nav bejs lelu ryupnīciskū centru, tys tradicionalajai kulturai izaruodejs par lobu. Iz myusu rajonu pietnīku ekspedicejuos brauce daudz etnomuzikologu. Es jim devūs leidza. Maņ patyka, kai jī intervēja dzīduotuojis, īsaklauseju tymā, kū stuosteja cylvāki. Mani tys vyss process ļūti aizruove. Saprotu, ka itys pasauļs, spieceigs, daudzveideigs i dzeivs, funkcionej sovā vidē naatkareigi nu kulturys dzeivis vadeibys, normativūs dokumentu, bet par jū plaši nav zynoms, par jū nikur populari naroksta. Kotrai atseviškai tradicejis nesiejai tys myuža pīpiļdejums ir boguotuoks kai formali kulturā struoduojūšam cylvākam. Tys ir apbreinojami. Vīna lauku babeņa zyna nu golvys latiniski sešys misis nūdzīduot – pietnīkim te žūklis atsakar. Pret tū es navarieju cytaiži atsatīkt kai viņ ar apbreinu i gribiešonu saprast, kai jim dzeivē tai saīt i kas tū vysu satur kūpā.
Tai es ceņšūs padareit zynomu itū montuojumu. Bet te ir lels vaicuojums, kai mes tū pastuostom. Voi taids montuojums juolīk iz skatuvis? Voi, izlīkūt iz skotuvis, mes jū nasamaitojam, nadegradejam?
Kai saļmu dzīduošona i maja puļciešonuos pi krystim pastuovēja padūmu laikā?
Kod es beju bārns, maņ tys vyss kryta iz nervim, deļtam ka školā vuiceja vīnu, saimē beja cyta nūstuoja, laukūs pi babys – vēļ cyta. Diskomforta sajiuta, ka nasaprūti, kas ir kas. Situaceja, kur rūnās vaicuojumi, iz kurim pīaugušī naatbiļd. Maņ kai bārnam tys napatyka. Maja dzīduojumus sovā bierneibā nimoz redziejuse nabeju. Baļtinovys pogosta Sviļpovys cīmā beja krucifikss, mes guojom gostūs pi vīnys saimis, vace atļuove uotri iz tū vītu pasavērt, bet naatļuove nivīnam stuosteit, kū es tī asmu redziejuse. Tys krucifikss stuov vēļ šudiņ. Bet saļmu dzīduošonā tyku pīsadalejuse. Tys, kai bārnam lykuos, beja ilgi i gari. Sātā juos dzīduoja, partū jom nabeja publicitatis.
Par maja dzīduojumim izzynuoju tik 1989. godā. Tys beja vīns nu munys dzeivis lelūs kulturšoku. Suoču pamozom pieteit. Jau nuokušā godā kai kulturys nūdalis vadeituoja “Vaduguns” pyrmajā lopā nūpublicieju informaceju par maja dzīduojumim – kod i kuruos vītuos dzīduos. Tys beja signals cylvākim, ka kulturys vadeiba tū atzeist. Piec tuo tei informaceja suoce lavīnveideigi brukt viersā, spiej tik jū akumulēt, pīfiksēt i izdūmuot, kai integrēt formalajā kulturā. Ari itūgod maņ tūp breineigs pietejums.
Kaidus kulturšokus vēļ esi pīdzeivuojuse?
Kod īraudzeju Mikeļa Bukša “Latgaļu literaturas vēsturi”. Es, LU Filologejis fakultati beigušuo jaunuo specialiste, taida vuorda nabeju dzierdejuse! Tykūs Reigā ar Annu Rancāni, jei maņ rūkuos īspīde gruomotu kaudzeiti. Es tamā dīnā vīneigū reizi myužā asmu apzogta, nervozādama braucu iz sātu, škūrstu viļcīnī (tūlaik vēļ beja viļcīņs Reiga–Pitalova) tū literaturys viesturi. Pādejā lopā muns šoks ir piļneigs, izlosu, kur autors ir dzims…[Baļtinovys pogosta Plešovā, niule Viļakys nūvoda Škilbānu pogosts – S. Ū.] Es par tū nikuo nazynuoju!
Kas nūtiks tuoļuok ar tradicionalajom lītom, voi tei vide sasaglobuos?
Nūteikti transformēsīs, tys process jau ir suocīs. Maņ beja pietejumi par Zīmeļlatgolys krucifiksim 2008./2009. godā, tān, piec 10 godim, otkon asmu tam pīsagrīzuse. Patīseibā es beju gotova īraudzeit daudz slyktuoku biļdi, bet kotru dīna maņ atnese pozitivus pīdzeivuojumus. Maja dzīduotuoju skaits pi kotra krysta ir palics daudz mozuoks – div treis, leidz pīci cylvāki. Tei darbeiba paliks vēļ stypri mozskaitleiguoka. Nuokušī 10 godi varātu īnest leluokys korekcejis.
Ir tendence, ka maja dzīduojumu organiziešonā ir īsasaistejuši tautys nomi. Mednevys pogostā vīna dzīduotuoju kūpa apbraukoj vysus pogosta krucifiksus i atseviškus kopus. Taidu krystu, kam byutu sovs dzīduotuoju puļceņš, – vīns voi div. Unikals ir Bierzpiļs pogosts, tī nu 15–16 krystu pi 10 krystim dzīd pastuoveigs puļceņš div treis reizis nedeļā. Vīneigi Kubulu pogostā dzīd piļneigi kotru dīnu – nu 30. apreļa da 31. maja. Juoatzeist, tei apbraukuošona ir organizāta tradicejis uzturiešona, jū eisti par dzeivu nūsaukt navar. Dzeiva jei ir vēļ Bierzpiļs pogostā. Taitod tradicejis nuokūtne atkareiga nu tuo, kai kulturys darbinīki jamā īsakļaus. Puori vysam vaicuojums, voi vyspuor cylvāki tī dzeivuos.
Saļmu dzīduotuoju kūpenis ari palīk mozuokys, ar tragisku nuoti es vēļ nasoku, kotrā kūpā atīt dzīduotuojis – muna paaudze. Ap 60 deļ saļmu dzīduošonys vēļ nav vacums. Jūceigi dūmuot, ka cylvāki 20 godūs gribēs dzīduot saļmys.
Tei tendence, ka cylvāku kūpa, kas tū prass, plašumā naīs. Tī, kas tū prass, byus ļūti pīpraseiti. Vysod asmu sacejuse, ka nūsadorbuošona ar tradicionaluos kulturys lītom sevkurā izpausmē voi ar bazneicu saisteituo folklora, voi tautys folklora, vysod ir bejuse elitara līta. Myusu laikūs jei nav bejuse masveideiga. Niulenejī vāruojumi līk dūmuot, ka piec 10 godim vēļreiz juomieginoj pietejumu atkuortuot, lai saprostu dinamiku.
Kaidā stuovūklī ir poši krysti?
Krystu sakūpšonā pasaruodejušys jaunys lītys. Majā es atrodu jaunus krystus, par kurim nabeja ziņu. Bet pādejā desmitgadē ir ari uzstuodeiti krysti piļneigi nu jauna. Baļtinovys pogosta vītuos, kur lelī lauksaimnīki nūmoj zemi, jī ir pasajāmuši atbiļdeibu par krystim i īguļdejuši sovus leidzekļus, krystus atjaunuojūt i nu jauna īsvietejūt. Susuoju pogosta Peisu cīmā, kur vairs nav nivīna īdzeivuotuoja i vyslobuok tikt kuojom, bejušūs cīma īdzeivuotuoju bārni izlykuši lelu, skaistu krystu, kluot sūleni. Apleicīnis cylvāki reizi godā teik atvasti dzīduot. Tys maņ ari beja puorsteigums. 30 metru nu juo cereņu kryumā ir īaudzs vacais cīma krysts, čut jū atrodom. Tys paruoda, ka cylvākam ir cīš napīcīšamys ituos naracionaluos izpausmis. Logiski dūmojūt, kaida cyta vajadzeiba dzeitu likt tū krystu. Tod krystu byušonu voi nabyušonu ītekmej pat ceļa remonts. Vacī krysti tiuli celim ir nūjimti. Jī tikškūts uztstuodeiti piec ceļa remonta, pīļaunu, ka kaids ari natiks.
Kai kulturys dzeivē jiutomys globalizacejis tendencis?
Vyss, kas nūteik apleik, myus ītekmej. Vīna saime nu mīsta aizbrauc, tai var izjukt deju kolektivs, biblioteka pazaudej tik i tik laseituoju. Bet globalizaceja atnas jaunu informaceju. Trešā veidā – cylvāki, kas nūsadorboj ar sakņu kūpšonu, dora tū vēļ dziļuok i sirsneiguok. Treis lītu bizeite saīt. Tys padora tū kulturys procesu gona kruosainu.