Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

22. martā atzeimoj Pasauļa iudiņa dīnu, kab pīgrīztu viereibu iudiņa resursu svareigajai lūmai myusu dzeivē. Taišni azari ir pyrmuo asociaceja par iudinim Latgolā – Zilūs azaru zemē. Nu 3195 Latvejis azaru Latgolā atsarūn 1225. Jūs skaitā Latgolā atsarūn leluokais īdambātais azars Eiropā, dziļuokais azars Baltejā, piec plateibys i iudiņa apjūma leluokī azari Latvejā, ari solom boguotuokais i mistiskuokais azars.

1. Leluokais azars piec iudiņa apjūma

Rāzna Rēzeknis nūvodā ir piec iudiņa tylpuma leluokais Latvejis azars – 405 miļjoni m³, kas ir pīktuo daļa vysu Latvejis azaru kūpejuo tylpuma. Rāznys plateiba ir 5781 ha (kūpā ar solom), garums 12,1 km, plotums 7 km, videjais dziļums 7 m, leluokais dziļums 17 m.

2.  Leluokais azars piec plateibys i īdambiejuma

Pyrma Aivīkstis reguliešonys Lubuons iz Rēzeknis i Modūnis nūvodu rūbežim beja leluokuo (plateiba 9770 ha) dabiskuo iudiņa tiļpne Latvejā i senejūs olūtūs tyka saukts pat par jiuru. Ap 8.–12. g. s. Lubuona krostā plaukuse tierdznīceibys ūsta Varka (vāluok Ubogu cīms, piec tuo Kozsalīši), hipotetiskais tierdznīceibys ceļš guojs nu Suomu jiurys leiča: Narvys upe – Peipusa azars – Pliskovys azars (car Velikaju, Bolupi, Vjadu voi Pededzi) – Lubuona “jiura”.

Niule Lubuons ir leluokais īdambātais azars Eiropā: plateiba – 8070 ha (kūpā ar solom 8210 ha), garumā da 14 km (DR–ZA), leluokais plotums 9 km (R–A), videjais dziļums – 1,6 m, leluokais dziļums – 2,5 m). Storp cytu, itūs īdambiešonys dorbu deļ, kab izavaireit nu storprajonu birokratejis, 1963. godā Rēzeknis rajonā ītylpstūšī Varakļuoni tyka īkļauti Modūnis rajonā, i tai Varakļuonu nūvods palics Vydzemei pīdereigs.

Azara īploka ir na tikai unikala dobys teritoreja – Lubuona mytruojs ar unikalu biotopu daudzveideibu, tok ari radzamuokais akmiņa laikmata apmetņu izplateibys mikroregions Eiropā.

3. Lubuona mozuokī “bruoleiši”

Plašajam Lubuonam Latgolā ir nazcik mozuoku “bruoleišu”, tautā sauktu par Lubuonenim, Lubuoneišim, Lubančikim ci Lubuonim(pat vairuokūs variantūs izreiz) – Rēzeknis nūvoda Maltys pogostā 1 km iz DA nu Černastis (2,3 ha);  Kruoslovys nūvoda Skaistys pogostā (5,2 ha) i Aulejis pogostā (1,9 ha); Dagdys nūvoda  Konstantinovys pogostā (1,5 ha) i Škaunis pogostā (1 ha); Ludzys nūvoda Pyldys pogostā (1 ha).

A pats popularuokais Lubuoneņš ir pi Dagdys piļsātys rītumu rūbeža, Dagdys–Kruoslovys šosejis kreisajā pusē, Lubuona piļskolna pīkuojē (2 ha), kur īkuortuota pastaigu i atpyutys vīta. Ir skotu laukums, no kura pasavērt iz ezereņu, Dagdys piļsātu i juos apleicīni. Nasaverūt iz ezereņa mozajim izmārim, jis asūt cīš dziļš. Ir nūstuosts, ka valns tī jiems zemi, kab aizraust kaļneņā asūšū bazneicu ar vysim bazneicuonim.

4. Dziļuokais azars Baltejis vaļstīs

Kruoslovys nūvoda Sauliskolna pakuojē atsarūn Latvejā i Baļtejis vaļstīs dziļuokais azars Dreidzs, kas ir dziļuoks par Reigys jiurys leici (53 m). Plateiba – 753 ha (kūpā ar solom 772 ha), garums 9,8 km, leluokais plotums 2,4 km (R), videjais dziļums 12,8 m, leluokais dziļums 65,1 m, iudiņa tylpums 94,7 miļjoni m³.

Piec hidrokimiskūs ruodeituoju mierejumu Dreidzs atbylst augstai ekologiskai kvalitatei (azaru etalonstuovūklis), cīši rakstureigs ir tys, ka vysūs iudiņa sluoņūs ir daudz skuobekļa, kurūs ir īspiejams nūdrūsynuot lašu, taimeņu, upis foreļu, seigu, salaku dzeivuošonu.

5. Dzeļmainuokais azars

Sovutīs Kruoslovys i Dagdys nūvodā asūšuo Sivera (1759 ha) suomugru vuords nūruoda, ka jis ir dziļais azars. Volūdnīki dūmoj, ka tys ir nu suomu syvä i igauņu süva ‘dziļs’. Sivera leluokais dziļums ir 24,5 m, tam ir apmāram 85 dzeļmis – dziļuokys vītys.

6. Latvejis mistiskuokais azars

Čortoks aba Valna azars Aglyunys nūvoda Škeļtovys pogostā aizjam viņ 1,9 ha, jam ir piļtivis veida īploka i dzilīne dasnādz 18 m, azaram nav nūtecis i juo iudiņs ir naīrosti skaidrys (caurradzameiba 8–12 m) sovpateigi zaļgonā nūkruosā, kas nu godalaika ci apgaismuojuma apstuokļu var pursameit nu tirkiza zylys pat da malnai.

Ar Čortoku saistuos seviški daudz nūstuostu: sevkurs, kurs jimā maudojās, dreiži mieršūt ci, taišni preteji, dzeivuošūt ilgi i laimeigi; cīši bīži azara apleicīnē ļauds i zyrgi nūsablūdejūts i ilgi navarūts atrast pareizuo ceļa; azarā sakautuos Napoleona armejis saldati atsakuopdami nūgremdiejuši lelys boguoteibys; azars ass īeja eļnē, kas rodusīs, dīvam i valnam streidūtīs par Aglyunys pīdareibu. Interesanti, ka Latgolys dzejnīki nav uzadrūsynuojuši itam azaram veļteit koč dažys aileitis.

Pastuov atškiereigi skaidruojumi ari par Čortoka izceļsmi: 1) azardūbe rodusēs, nūkreitūt meteoritam ci pat NLO; 2) pazemis iudini mehaniski izskoluojuši īžus i īgrimuse zemis viersejuo kuorta; 3) pieclada laikmatā izalaids aprokts lada bluočs.

7. Latgolys teiksmainuokais azars

Cyrms (1261,2 ha) apjam daļu nu Ludzys nūvoda Cyrmys pogosta, Cyblys nūvoda Zviergzdinis pogosta i Rēzeknis nūvoda Leņdžu pogosta teritoreju. Cyrma nūslāpumainuokuo vīta ir Mārgu sola. Piec vīna nūstuosta, seņsenejūs laikūs azara vītā bejs nalels olūts, bet Dīvs gribēja, kab te byutu azars. Tok Dīvs nūliems, ka tikai tod izsaukšūt šamā vītā azaru, jo kaida jaunova atmynātu juo nūsaukumu. Vīnu dīnu div mārgys nūguoja iz olūtu piec iudiņa, i vīna najauši izsaceja: “Cyrms!”. Vīnā ocumirklī nu mozuo olūteņa izplyude lels iudiņa daudzums i aizlēja vysu apleicīni. Tī, kur bejs olūteņš, niule asūte vysdziļuokuo azara vīta, bet Cyrma zīmeļu molā rodusēs sola, kū īsauce par Mārgu solu. Ar laiku azara iudini nūsakrytuši i solys vītā izaveiduojuse pussola. Cyti stuoški viestej, ka Cyrma iudiņūs asūte zalta piļs, kurā iz myužeigim laikim ir aizglobuota nūsaukuma atguoduotuoja.

Stuosta, ka Cyrma iudini kai magnets pīvalkūt zibšņus, viers azara radzāta pat vasala guņs jūsta. Vālūs rudiņūs, kod iudiņs suoc apsaviļkt ar ladu, suocās lada plaisuošona, kas dzastruos naktīs izaklausa piec azara vaidiešonys. Sovutīs azara šņuokšona nūzeimej vātru, leitu i nagaisu dažu stuņžu laikā. Itū azaru apjiusmuojs V. Trojanovskis, J. Stulpāns, A. Viejāns, a Cyrma krostūs dzymušais Eugeņs Ruška (Karūdznīks) jam veļtejs fabulu kruojumu “Cyrma bruninīks”.

8. Solom boguotuokais azars Latvejā

Ješa, kas nūzeimoj Eža, azars (1065 ha ar solom) Dagdys nūvodā teik skaiteits par vīnu nu skaistuokūs i glaznainuokūs azaru Latvejā. Jimā atsarūn 33–36 solys (nazkurūs olūtūs 41–45) ar kūpejū plateibu 77,6 ha, bet kūpumā saskaiteiti ap 69 solu veiduojumu – puse no jūs ir ar nīdrem i maldrim apauguši siekli. Azara videjais dziļums – 6,4 m, leluokais dziļums – 21 m.

Solu nūsaukumi paruoda jūs izmontuošonys veidus: Vuškinica, Sīna sola, Leluo Teļu sola, Apšu sola, Kuorklu sola, Juoņūgu sola, Mīlesteibys sola, Līpu sola i tml. Iz Leluos aba Luoča solys leidz pat 20. g. s. 70. godim atsaroduse apleicīnē vacuokuo vīnsāta, kas stateita bez noglu.

9. Nu azara par pūru

20. g. s. 30. godūs niulenejuo Rēzeknis nūvoda Ūzulainis pogosta Losu (Lošu) azara plateiba beja 422 ha i jis beja cīš boguots vysaidom zivim. Bet kolhozu laikūs te iz azara riekina gribēja izveiduot sīna pļovys, 1955.–1958. godā bez padzilinuotys izpietis melioracejis ceļā tyka regulāta iztakošā Prezma i azars nūlaists. Bet nu azara dybyna turpynuoja izplyust olūti, azars palyka par pūru, iudiņs ir sasaglobuojs viņ azara ZA daļā, kūpejuo iudiņa spūguļa plateiba – 15,2 ha.

10. Azars – gluobiejs

1938. gods 11. junī Ludzā izacēle lels guņsgrāks. Kod sātys Ūdu kolna pakuojē apjēme līsmis, cylvāku vīneigais gluobeņš beja Lelajā Ludzys azarā. Vairuoki symti cylvāku nazcik stuņžu stuovēja da kokla iudinī, turādami viers golvys mozūs bārnus i vierteiguokuos montys. A korstums nu guņs beja tik lels, ka aizadaga pat pīkrastis meldri.

Patīseibā Ludzys piļsātu apskoloj pīci azari – jau pīmynātais Lelais Ludzys azars (846,4 ha), Mozais Ludzys azars (36,5 ha), Dyunuokļa azars (82,7 ha), Zviergzdinis azars (134,2 ha) i Runtorts (32,5 ha). Partū šauruokā nūzeimē ari Ludzu sauc par Zylūs azaru zemi.