Dāvis Suharevskis: Asmu prīceigs, ka cyti lepojās ar munim panuokumim

Dāvis Suharevskis: Asmu prīceigs, ka cyti lepojās ar munim panuokumim

Intervejis autore: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Jaunais akters DĀVIS SUHAREVSKIS sajiems Nacionalū Kino bolvu “Lielais Kristaps” par veikumu filmā “Piļsāta pi upis”. Īspieju fiļmētīs Dāvis skaita par liktiņa duovonu, kas izmainejuse juo dzeivi. Fiļmiešonys process Dāvim ari lics apjaust, ka grybātūs turpynuot aktera gaitys.

Jau kaids laiceņš paguojs nu “Lielā Kristapa” padūšonys ceremonejis, tu sajiemi bolvu par lobuokū akterdorbu pyrmuo plana lūmā. Pyrmuo lūmā filmā, i iz reizis jau bolva. Kaidys tev sajiutys piec ituo?

Maņ ir teišom lobys sajiutys piec ituo, asmu prīceigs. Es, prūtams, cerieju sajimt bolvu, bet es teišom nagaideju. Es nasajamu sevi nūvērtēt. Maņ ruodīs, ka munā runā, sajamūt bolvu, varēja redzēt, ka es asmu prīceigs i puorsteigts.

Kur tovs Kristaps niu stuov?

Jis ir nūlykts Reigys dzeivūklī, gruomotu plauktā, i jis tī ari paliks. Es grybu, lai jis ir na cīši radzamā vītā, lai nasakuop golvā.

Voi tu jiutīs šūbreid slovons?

Naasmu nikod jutīs slovons. Kū vyspuor nūzeimoj vuords “slovons” myusu dīnuos? Maņ ruodīs ir par mani slovonuoki influenceri Instagram. Kas ir labi, jī ceņšās.

Es grybu, lai par mani zyna režisori, i ar tū maņ pīteik. Es grybu tikt iz koč kaidu nuokamū filmu. Taidā planā es grybu, lai par mani zyna, navys, lai atpazeist iz īlys, krūgā, kod jau varēs iz tīni īt.

Voi tu filmys tapšonys procesā juti uzmaneibu nu medeju i apkuortejūs?

Leluokūtīs tei beja uzmaneiba nu cylvāku, kas mani jau taipoš pazyna. Beja Facebook īrokstu lepuošonuos. Ruodīs tys ir svareigi deļ tūs cylvāku, ka jī var pasalepuot, ka pazeist mani. Tys izaklausa īdūmeigai, bet tai nav. Es asmu prīceigs, ka cylvāki prīcojās par munim panuokumim, lepojās ar tim.

Kūpā ar muosu Martu Suharevsku. Karteņa: Dāvja Suharevska privatais arhivs.

Tu pīminieji, ka tev ir svareigi, lai tevi zyna režisori. Tys līk dūmuot, ka esi nūsaskaņuojs palikt par akteri.

Koč kaidā ziņā, jā, maņ cīši pateik.

Voi filmys “Piļsāta pi upis” fiļmiešonys process tev lyka tū apjaust?

Jā! Taišni fiļmiešonuos process. Tei ir vysļusteiguokuo daļa nu vysa. Tys ir smogi, prūtams, bet tys ir ari interesanti.

Atsaverūt iz vysu fiļmiešonys pūsmu, kas tev beja vysgryutuokais?

Nūsamīreit, nastresuot. Nasacept par lītom, par kurom navajag ceptīs. Beja nadrūsums par tū, kas esi. Kai naprofesionals akters es vysu laiku dūmuoju, kai maņ itys vyss izadūs, kai es tū izdareišu, es nikuo nazynu, nasaprūtu. Bet tys nivīnam napaleidz, vysi zyna, ka es asmu naprofesionals akters, tys nav nivīnam nūslāpums.

Voi nuokušgod planavoj īsastuot akterūs?

Nā, nā, nā! Nūteikti, nā! Ir gona daudz cylvāku, kurim ir leluoka gribiešona tū dareit, īsastuot i uzzynuot, vuiceitīs koč kaidys konkretys tehnikys, veiduot sovu pīredzi. Es palikšu sovā pošreizejā statusā kai naprofesionals akters, i ceriešu iz lobuokū.

Taitod tovs plans ir palikt naprofesionalam akteram i nūsafiļmēt daudzuos filmuos!

Jā! Tys nav plans, tuos ir cereibys.

Voi jau ir bejuši kaidi pīduovuojumi fiļmētīs, sadarbeibys pīduovuojumi?

Es beju vīnā studentu filmā, mozi projekti ir bejuši. Lelūs pagaidom nav bejs. Bet mozī projekti nav švakuoki, jī ir breivi. Studenti filmuos atsaļaun eksperimentēt ar medeju i formu. Taisūt lelu filmu, ir tūmār juodūmoj, kai jū uztvers skateituojs. Studentu filmā vari byut breivs, jū nūsavērs īrūbežuots skaits cylvāku, kuri jū uztvers kai eksperimentu, tovu prasmju atstuostu. Prūtams, ir īspiejams, ka filma turpynuos ceļu i īs iz studentu filmu festivalim.

Runojūt par “Piļsāta pi upis”, kura tev pošam ir meiluokuo aina, epizode nu filmys?

Kod cylvāki īt apleik i grymst nu viersa iudinī. Sapņu ainys. Tū beja nūfilmāts vaira kai ir filmā. Filmēt sapņu ainys ir vysinteresantuok, partū ka juos ir tik narealys. Iz ekrana tys ari izaver cīši īspaideigi.

Kaidus fiļmiešonys trikus tu pamaneji, kas tevi pošu puorsteidze?

Kūrpem bīži viņ ir naglenis zūlē, partū ka navar pastaiguot pa snīgu. Ka nabyutu nagleņu zūlēs, tod filmejūt ainu, kur es zīmā voduoju tāvu, es seņ byutu zūbus izsits.

Ir lītys, kū filmā skateituojs naredz, bet, kas beja fiļmiešonys laukumā. Dekoracejis reizem ir tik īspaideigys! Pīmāram, apteka, tī beja cylvāku porcelana acs. Juos nivīns naredzēja, bet juos beja, tys roda īspaidu.

Kai ar ainu, kuru fiļmēja pi Rēzeknis kulturys noma, kurymā Aņss sēdēja iz dieļa lobu gobolu viers zemis i kruosuoja uzrokstu? Tev pošam beja juosiež iz tuo dieļa?

Jā! Tī teišom beja nūlykts dieļs, i mes tī teišom sēdējam, myusim, prūtams, beja drūsynuojumi. Tys beja baisi, teišom. Es naasmu augstuma meilātuojs, maņ nav baile liduot, tī es jiutūs drūsai. Ka vajag koč kur izkuopt bieneņūs, es tū doru cīši uzmaneigi, i vysod asmu ar bosom kuojom, par tū, ka ruodīs, ka ar bosom kuojom pīleipu pi sejis.

Fiļmejūt tū ainu, šausmeigi pīpampa kuojis. Par tū, ka juos vysu laiku beja iz leju i nasakustēja, beja taidys rasnys. Vysu dīnu beja juofiļmej.

Voi tu vari saceit, ka filma i pats fiļmiešonuos process ir pagrīzīņa punkts tovā dzeivē?

Jā! Paļdis Dīvam! Es fiļmiešonys laikā satyku tik daudz breineigu cylvāku, bez kurim es nagrybātu īsadūmuot sovu dzeivi. Tys nūteikti beja pagrīzīņa punkts. Es vyspuor tycu, ka myusu dzeivēs ir tik daudz pagrīzīņu, ka mes jūs navarim precizi nūsaceit. Verūtīs atpakaļ, es radzu, ka itei filma pi mane ir atguojuse kai taida duovona.

Ir pyrmizruode, ir intervejis, filmu festivali. Voi nav skumeigi, ka ir pandemeja, i lela daļa nu filmys piecstuosta īt gar dagunu?

Zini, es tagad čeikstūt, cik maņ ir biedeigi, kaida maņ ir gryuta dzeive, izaklauseišu piec absoluta nīkkaļba. Mes vysi zinim, ka es naasmu cītiejs itamā vysā situacejā, ir cylvāki, kas pazaudej meilūs cylvākus, kuri pazaudej dzeivis, kuru dzeivis itys vyss ītekmej vaira nakai munejū. Īspiejams, ka nabyutu pandemejis, ari muna dzeive byutu cytaiduoka, bet es jau nazynu, i es nūteikti naasmu vysleluokais pandemejis upers.

Prūtams, ka maņ pandemeja napateik. Na tikai deļtuo, ka es navaru tikt iz filmu festivalim, i deļ cytu lītu. Maņ jei napateik tamā ziņā, ka škeļ sabīdreibu, partū ka vyss ir cīt, es navaru aizīt iz sovu meiluokū vītu, pasēdēt, īdzert ols ar draugim. Es asmu īslāgts sovuos ustobuos, tok ir lobys lītys – varu struoduot nu Gaigalovys (red. pīz. Dāvja dzymtuo vīta), i daudzi struodoj nu sātys.

Tys vyss ir kūks ar div golim, tok itymā gadīnī tys švakais gols ir leluoks. Moš mes piec tam, kod škatynuosim viesturi, redzēsim, ka itymā breidī beja koč kaida izmaiņa, kas ir pozitivi ītekmiejuse. Asmu vierīs analitiskus video, i eksperti soka, ka itys breids varātu byut, kod cylvāki ar eipašom vajadzeibom var uzlobuot sovu dzeivis kvalitati. Dorba devieji var īraudzeit, ka cylvāks, kurs navar breivi kustētīs, ir pīsaisteits sovai dzeivis vītai, var adekvati struoduot i piļdeit sovus pīnuokumus. Cerams, ka dorba devieji tū naaizmierss i jims vārā. Cylvākim ar eipašom vajadzeibom struoduot ir tikpat svareigi, kai puorejim.

Kūpā ar babu i dzedu Stanislavu i Leontini Suharevskim. Karteņa: Dāvja Suharevska privatais arhivs

Kai tev ruodīs tys, ka “Piļsāta pi upis” ir latgaliski, koč kai maineis sabīdreibys attīksmi pret latgalīšu volūdu?

Bez šaubom! Asmu nūvāruojs, ka pošu reizi sabīdreibai ir tīksme polarizētīs. Maņ na leidz golam pateik, ka cylvāki grib redzēt tikai div kruosys, naīsadzilinuot detaļuos. Es dūmoju, ka “Piļsāta pi upis” paleidz ar polarizaceju iz lobū pusi, pījimt latgalīšu volūdu kai adekvatu i vierteigu latvīšu volūdys daļu i Latvejis kulturviesturis montuojuma daļu, kas nanūlīdzami tai ir. Bet cylvāki varbyut nav pīteikami daudz dzierdiejuši i redziejuši, sasaskuoruši, par tū jim nav izaveiduojs pozitivs voi nagativs vīdūklis par latgaliskū, bet, nūsaverūt filmu, daudzim var izaveiduot pozitivs. Bez šaubom ir cylvāki, kuri uzskota, ka nabeja vajadzeigs filmu taiseit latgalīšu volūdā, bet jim jau nivīns naprosa vīdūkļa.

Tu vysod esi pozitivs, dzeņ jūkus, reizem navar saprast, kū tu dūmoj nūpītni, kur jūkoj. Kur tu rūņ īdvesmu sovai dzeivisprīcai?

A kai maņ cytaižuok byut? Es reizem īsadūmoju par tim, kas vysu laiku ir biedeigi. Es te narunoju par depreseju, kas ir slimeiba, kura var jebkuru pīmeklēt. Es ceņšūs cytim cylvākim atstuot lobu īspaidu i lobu sajiutu par sevi.

Medeju atbolsta fonda īguļdejums nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par roksta saturu atbiļd portals lakuga.lv.

Kalenders

Nov
22
Pīk
15:00 “80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
“80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Nov 22 @ 15:00 – 17:00
Rēzeknis Centraluo biblioteka aicynoj sevkuru iz eipašū UNESCO Latvejis Nacionaluos komisejis teikla “Stāstu bibliotēkas” pasuokumu “80 gadi atmiņās, atziņās, atklāsmēs”, kas nūtiks 22. novembrī 15.00 stuņdēs.   Novembrī Rēzeknis Centraluo biblioteka svietej 80 godu jubileju.[...]
19:00 Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Nov 22 @ 19:00 – 21:00
“Pannas Teātris” skateituojim pīduovoj izruodi – slovonuokuos myusu dīnu Latgolys lugu autoris Danskovītis jaunuokū komedeju. Izruodis režisors Juris Rijnieks liks akterim Zanei Daudziņai, Aldim Siliņam, Elīnai Vānei, Jānim Skanim voi Jurim Lisneram runuot ari latgaliski[...]