Roksta autore: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Lai ari kulinarais montuojums ir vīna nu Latgolys vizeitkaršu, paradoksali ruodīs, ka ir izdūta tikai vīna povuorgruomota latgalīšu volūdā. Tei ir 1992. godā publicātuo slovonuos recepšu autoris Antoninys Masiļūnis “Povōru grōmota”. Gruomota sovā laikā izdūta miļzeigā tiražā, bet niu palykuse par bibliografisku ratumu. Itys roksts ir mieginuojums atškatynuot pyrmuos povuorgruomotys latgalīšu volūdā topšonys stuostu.

Rēzeknis meitine

Antoninys Masiļūnis (dz. Zadvinska) dzeivis ceļš suocēs 1921. godā augustā Rēzeknē, jei izauga kūpā ar treis bruolim. Vāluok studēja niulinejuos Latvejis Universitatis Filologejis fakultatē. Ar 1957. godu A. Masiļūne pīsavērse kulinarejai, kas palyka par juos dzeivis aizaraušonu leidz pat aizīšonai myužeibā 2019. godā.

Jai beja vareiba školuotīs pi sova laika lobuokajim omota pratiejim. Antonina struoduojuse par pavuori “Staburadzē”, restoranā Mellužūs, “Lido”. Daudzim Antonina palykuse atmiņā ar sovu atraktivitati, vodūt kulinarejis kursus. Tū jei suoce dareit 1959. godā, suokumā kursus vadeja Reigā, vāluok suoce braukuot pa vysu Latveju, tymā skaitā uzastuoja ari dažaiduos Latgolys vītuos.

Vairuokys povuorgruomotys Masiļūne publiciejuse ar sova vuorda saeisynuojumu – Nina. Juos pyrmuo povuorgruomota “Ikdienai un svētku galdam” izguoja 1982. godā, bet 10 godus vāluok povuorgruomota latgalīšu volūdā “Povōru grōmota”. Kūpumā pa itim vysim godim izdūts teju ap 30 gruomotu, kurom A. Masiļūne bejuse autore ci leidzautore, vairuokys nu tūs tulkuotys svešvolūduos.

Antonina Masiļūne ir povuormuokslys ikona, kurai ir lela lūma Latvejis kulinarejis viesturē. Par nūpalnim jei 2017. godā sajēme IV škirys Treju Zvaigžņu ordini.

Gruomotu izdūd tyukstušuos eksemplaru

1992. gods Latgolys viesturē ir eipašs, nu 11. leidz 13. augustam nūtyka Pyrmais latgalīšu saīts, puļcejūt na tikai vītejūs, bet ari uorpus Latvejis dzeivojūšūs latgalīšus. Tyka lamts par latgalīšu volūdys vaicuojumu aktualiziešonu, gruomotu izdūšonu latgaliski, par Rēzeknis Augstškolys izveiduošonu i c. Saīta laikā atkluoja ari atjaunuotū pīminekli “Vienoti Latvijai” aba Latgolys Muoru, kai tys īsaukts tautā. Saguoja ari tai, ka iz saīta laiku izdeve A. Masiļūnis “Povōru grōmotu”.

Roksta autorei beja īspieja satikt Antoninu nailgi pyrms juos aizīšonys myužeibā, par gruomotys izdūšonu jei saceja, ka gribiejīs izdūt recepšu gruomotu latgaliski, bet tei natyka speciali veiduota deļ latgalīšu saīta. Sakrits, ka gruomota bejuse gotova taišni iz saīta laiku. A. Masiļūne atguodova ari kaidu epizodi saisteibā ar gruomotu. Povuorgruomota i cytys gruomotys bejušys pastateitys puordūšonai latgalīšu saīta telpuos, bet kaida sīvīte līguse puordūt taišni Antoninys gruomotu, par kū jei bejuse cīši pykta.

Dzejnīks i literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs, kurs saītā pīsadaleja kai žurnalists, atguodoj: “Atbreivuošonys aleja beja aizsāgta nu posta leidz pat lelajam tyltam (red. pīz. Atbreivuošonys alejis puorvods) i iz tuos īlys beja tiergs, i vairuokuos vītuos tierguoja Masiļūnis povuorgruomotu.”

“Povōru grōmotu” izdeve paju sabīdreiba “Rēzeknes panorāma”, īspīde tū Modūnis tipografejā. Pyrmū i da šam vīneigū povuorgruomotu latgalīšu volūdā izdeve 15 000 eksemplarūs. Verūtīs nu myusu dīnu perspektivys, tys ir miļzeigs apjūms, jo niu gruomotys latgalīšu volūdā izīt ap 500–1000 eksemplarūs. Lai ari sovulaik izguojuse miļzeigā metīnī, povuorgruomota palykuse par bibliografisku ratumu.

Gruomotys muokslineica ir Diāna Šlahtoviča (red. pīz. niu Diāna Apele). Vaicojūt Diānai Apelei, kas niu Rēzeknis Tehnologeju akademejā studentim vuica dizainu, kai jei palyka par gruomotys muokslineicu, Diāna atsoka: “Antonina ir muna tante, muns tāvs ir juos bruolāns. Es tūreiz beju beiguse muokslys školu, i Antonina maņ palyudze byut par gruomotys muokslineicu. Maņ tūreiz nabeja zynuošonu par gruomotu izdūšonu, itei beja muna pyrmuo gruomota.”

Diānai vēļ ir sasaglobuojuši gruomotys maketi. “Vyss beja ar rūku taiseits, iz bolta papeira ar tušu zeimāts,” par gruomotu īkšlopu izveidi stuosta Diāna. Niu gruomotu vuokus taisa datorprogramuos, bet Masiļūnis gruomotys maketa vuoks beja zeimāts ar rūku i izkruosuots ar guošu. Gruomotys muokslineicys arhivā sasaglobuojs ari ūtrys variants gruomotys vuokam, tymā attāluota sorkonbryuna bļūda ar povuorneicu iz violeta fona. A. Masiļūnei itys variants nav guojs pi sirds, par tū izavieliejuse vuoku ar tortu viersā.

1992. gods beja puormaiņu laiks na tikai sabīdreibā i administracejā, bet ari tipografejuos – burtliču vītā suoce pasaruodeit datori, i A. Masilūnis povuorgruomota latgalīšu volūdā beja vīna nu pyrmūs dotorsalykumā veiduotūs gruomotu. Tehniskā ziņā povuorgruomota tipografejai bejs lels izaicynuojums. D. Apele nūruoda, ka gribiejīs, lai gruomota tehniski byutu bejuse lobuok satykta, gruomotys vuokā kruosys vīna ūtrai īt viersā. “Nu dizaina vīdūkļa gruomota ir naiva, nu kulturviesturiskuo vīdūkļa es dūmoju, ka tys ir lels sova laika Masiļūnis kuņdzis īguļdejums,” soka gruomotys muokslineica.

Povuorgruomotā ap 400 recepšu

“Povōru grōmotys” īvodā Antonina Masiļūne rakstejuse: “Daudzus godus Latgolā lasēju lekciju cyklu “Ģimenei un mājai”. Pādejūs godūs mōcēju rēzeknietes apgyut povōra zynōšanys. Tagad latgaļiski uzrakstēju povōru grōmotu. [..] “Povōru grōmotā” uzrakstēju tikai ēdīnu receptis, pīmārōtys vairōk myusu apstōkļim. [..] Grybātu cerēt, ka kotrs “Povōru grōmotys” laseitōjs atrass sev kū dereigu. Nu sirds nūvēļeju vysim, kai angļu parunā ir saceits, – “iztaiseisim nu tō, kas ir, tū lobōkū”.”

Povuorgruomotā atrūnams ap 400 recepšu: soltī, zyvu i galis iedīni, zupys, duorziņu i puokšaugu iedīni, bīzputrys i makaronu, ūlu i bīzpīna iedīni, blīņu, meiklis izstruoduojumu, peiriedzeņu, capumu i tortu receptis, kai ari padūmi dažaidu dzierīņu pagataveišonai.

Sarunā A. Masiļūne atkluoja, ka latgalīšu povuorgruomotai jei izavēlēja ikdīniškys receptis nu sovys pyrmuos povuorgruomotys “Ikdienai un svētku galdam”. Īsaverūt obejuos gruomotuos, radzams, ka latgaliski izdūtajā povuorgruomotā receptis puorpublicātys viņ ar mozom i nanūzeimeigom izmaiņom.

Latgaliskajā povuorgruomotā atrūnama ari kaida nu myusu dīnu skotu punkta sovdabeiga recepte – šašliks nu nutrejis galis. Itys dzeivinīks, kas vizuali atguodynoj lelu žurku ci babru, beja īcīneits 20. godu symta 80. godu vydā, i Latgolā daudzi pat aizaruove ar nutreju audziešonu, atguodoj V. Lukaševičs. Par tū nav puorsteidzūši, ka nutrejis recepte ītykuse latgaliskajā povuorgruomotā. Tūmār latvīšu iedīņkartē nutrejai nav bejuse palīkūša vīta, i skaitoma par sova laika trendu.

Vēļ povuorgruomotā īkļauts cīši daudz cidoneju recepšu, kas nav atrūnamys gruomotā “Ikdienai un svētku galdam”. Daudzuos cidoneju receptis pamanejs ari V. Lukaševičs nūruodūt, ka deviņdasmytūs godu suokumā cidoneja beja “mūdis” auglis.

Nu “Povōru grōmotys” izdūšonys paguojuši teju 30 godi, ir izdūts daudz materialu par Latgolys kulinarū montuojumu, tok vys A. Masiļūnis gruomota ir vīneiguo tikai latgaliski izdūtuo povuorgruomota. Puorsteidzūši, ka taidys nav izguojušys ni storpkaru periodā, ni pyrma tuo.

Ka kaidam ir zinis par A. Masiļūnis “Povōru grōmotys” tapšonu i izplateišonu, prezentaceju Pyrmuo latgalīšu saīta laikā, atminis par sadarbeibu ar Antoninu, par juos lekcejom, roksta autore byus prīceiga, ja pasadaleisit ar itū informaceju. Tei byus nūdereiga pietejumam par Latgolys kulinarū montuojumu. Lyugums sasazynuot, zvonūt 26149207 ci rokstūs iz vineta.vilcane@gmail.com.

Medeju atbolsta fonda īguļdejums nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par roksta saturu atbiļd portals lakuga.lv.