Roksta autore: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv īprīkš rakstejs par dažaidom regionalajom i mozuoklītuotajom volūdom Eiropā. Itymā reizē stuosts par jakutu volūdu, kurā runoj Sahys Republikā, kas vaira pazeistama ar nūsaukumu Jakuteja. Iz sarunu aicynuoju kulturologi, Varšavys Universitais pietneicu Kunneju Takaahaju, kura uzauguse Sahys Republikā i kurai jakutu volūda ir dzymtuo.

Miļzeiga teritoreja ar mozuok kai vīnu miļjonu īdzeivuotuoju

Myusu sarunys suokumā Kunneja Takaahaja uzsver, ka pareizuok ir lītuot nūsaukumu Sahys Republika navys Jakuteja. Vuords “saha” ir pyrmīdzeivuotuoju pošapzeimiejums, nu tuo ari republikys nūsaukums. Sovukuort nūsaukums Jakuteja ir krīvu dūts i tys ir kolonizacejis nūsaukums, atzeimoj Kunneja. Tīsa gon, oficiali lītoj obejus republikys nūsaukumus. Saha tautys dzymtū volūdu ari pareizuok byutu saukt par saha volūdu, soka Kunneja, bet akademiskajā vidē asūt īsaguojs jiedzīņs jakutu volūda.

Sahys Republika aizjam miļzeigu teritoreju, tei ir Krīvejis Federacejis leluokuo republika, kurymā dzeivoj mozuok kai vīns miļjons cylvāku. Kab republiku ar lidmašynu škārsuotu nu vīna gola da ūtra, juolidoj sešys stuņdis, republikā ir ari treis laika zonys.

Videjam eiropīšam varātu byut gryuši tī īsadzeivuot aiz tuo, ka zīmā termometra stabeņš nūsleid leidz minus 50 gradu piec Celseja i bīži viņ ir pat vēļ soltuoks. Saha ļauds ir protuši pīsalāguot borgajam klimatam, tys ītekmiejs jūs materialū i ari namaterialū kulturys montuojumu.

Vīna nu tjurku volūdu

Jakutu volūda pīder tjurku volūdu saimei, tymā runoj ap 450 tyukstušom cylvāku, i sūpluok krīvu volūdai jakutu volūda ir Sahys Republikys oficialuo volūda.

“Jakuti sovulaik izmontuoja rūnu rokstu, tū apstyprynoj arheologiskuos līceibys. Tū, prūtams, puorvaļdeja izgleituotuokī cylvāki, na vysa kūpīna. Muns onkuļs, kurs nūsadorboj ar pietnīceibu, ir pīruodejs, ka rūnys var laseit. Tys apguož faktu, ka jakutim nabeja raksteibys,” soka jakutu volūdys pratieja Kunneja. Laika gaitā rūnys gon tyka damierstys.

1917. godā izveiduoja jaunu jakutu volūdys alfabetu, kuram par pamatu izmontuoja latiņu alfabetu, i suocēs cylvāku masveida izgleituošona. Alfabetā vairuokkuort veice izmainis leidz 1939. godā puorguoja iz kirilicu, kuru izmontoj ari myusu dīnuos. Par pamatu jakutu volūdys alfabetam jimts krīvu volūdys alfabets, kuram papyldus pīvīnuoti septeni burti i četri divskani.

20. godu symta 90. godūs beja mieginuojumi puorīt atpakaļ iz latiņu alfabetu, lai volūda naasamilātu, nazaudātu sovu nūzeimi, tok tys naizadeve. Latiņu alfabets volūdys transkripcejai i laseišonai bejs ārtuoks na kai kirilicys alfabets, nūruoda Kunneja.

Kulturologe miņ interesantu faktu, kas veicynuoja saha tautys izagleituošonu: “Iz iteini dažaidūs viesturis pūsmūs syuteja politiski īslūdzeitūs, nu kurim daudzi beja izgleituoti cylvāki. Borgajūs klimatiskajūs apstuokļūs bez vītejūs paleidzeibys beja gryuši izdzeivuot. Tyka nūslāgts barters, inteligentūs politīslūdzeitūs tureigī jakuti jēme saimē, sovā aizguodeibā, sovukuort jī vuiceja bārnus.”

Kulturys montuojuma pamatā varūņeposs

Saha tautys folklorys i namaterialuo kulturys montuojuma pamatā ir varūņeposs “Olonho”. Tys sastuov nu tyukstušom poetisku ryndu, kurys stuostnīki zynuoja nu golvys i mutvuordūs nūdeve nuokušajom paaudzem. Kulturologe Kunneja Takaahaja atzeimoj, ka eposs i mitologeja veidoj jakutu kulturys i literaturys pamatu. Eposs ir tik nūzeimeigs, ka īkļauts UNESCO Reprezentativajā ciļviecis namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā.

 “Eposa stuostnīki staiguoja nu sātys iz sātu, dzeivuoja tī iz vītys, jo eposu stuosteja vairuokys dīnys. Jim beja eipaša metode, kai tū atguoduot. Klauseituoji sēdēja ap kaminu i klausejuos. Stuostnīki beja ari filozofi, varēja piļdeit dzīdnīka funkcejis,” stuosta Kunneja.

Tradicioanali garajūs zīmys vokorūs cylvāki nūsadorbuoja ar dažaidom radūšom izpausmem. Oktobrī Centraljakutejā jau suoc snigt i cylvāki atsarūn sātā. Lela daļa laika teik veļteita tradicionalūs apgierbu izgataveišonai. “Vēļ da myusu dīnu spākā ir tys, ka apgierbam juobyun na tikai ārtam i funkcionalam, bet ari šmukam. Nacionalajim apgierbim ir spylgtys kruosys, tradicionaluos kruosys, kas sastūpomys dobā. Saha kultūra ir cīši saisteita ar dobu. Pīmāram, nu aļņu uodu teik šyuti kažuki. Juobyun vairuokim kažukim – kasdīnys nosuošonai i izīšonai ļaudīs, tys sasaglobuojs ari da myusu dīnu. Nūteik ari nacionaluo apgierba konkursi,” par tradiceju saglobuošonu stuosta Kunneja.

Aktivitatis myusu dīnuos

Piec 1917. gods Oktobra apvārsuma suocēs asimilacejis process i jakuti palyka bilingvali. Padūmu godūs tyka eistynuota rusifikacejis politika, ryupnīceibys, byuvnīceibys centrūs beja daudz atbraucieju, kas palelynuoja krīvu volūdys ītekmi i mazynuoja napīcīšameibu piec jakutu volūdys. Tys ir radejs draudus volūdys saglobuošonai. “Suokumškolu pabeidžu dzeraunē, tī vuicejūs jakutu volūdā i mes vysi runuojom jakutu volūdā. Kod 4. klasē puorbrauču iz golvyspiļsātu Jakutsku, sasaskuoru ar tū, ka reši kurs zynuoja i runuoja jakutu volūdā,” par sovu bierneibu atguodoj Kunneja.

Myusu dīnuos dzerauņu školuos vuiceibys golvonūkuort nūteik jakutu volūdā, nu iteinis īt ari leluokī volūdys aktivisti. Sovukuort piļsātuos situaceja ir dažaida – ir školys, kuruos jakutu volūda ir vīns nu vuiceibu prīkšmatu, i ari taidys, kuruos vyss vuiceibu process nūteik jakutu volūdā.

Kunneja nūruoda iz kaidu cytu problemu, kas apdraud volūdys saglobuošonu: “Niu bārni vaira pīvierš uzmaneibu svešvolūdu apgivei nakai jakutu volūdys. Vacuoki pījam lāmumu par jakutu volūdys apgivi školā. Ka jī ir izlāmuši, ka bārnam juosavuica kaidā nu augstuokuos izgleiteibys īstuožu, tod jakutu volūdai nateik pīgrīzta viereiba, izavielej vuiceitīs kaidu nu Eiropys ci Azejis volūdu. Jauktajuos saimēs, lai naapgryutunuotu bārnus, izavēleja runuot krīvu volūdā. Taipoš ir situacejis, kod jakutu volūdā runoj sātā, bet naprūt tamā laseit i raksteit.”

Myusu dīnuos Sahys Republikā ir spieceiga aktivistu kūpīna, kas struodoj pi jakutu volūdys saglobuošonys. Teik raksteiti škierkli “Wikipedia”, ir datorspelis, ir daīmama datorklaviatura jakutu volūdā, ir sova radeja, animacejis filmys, izīt gazetys, žyrnali, tymā skaitā ari glancātī žurnali. Kunneja eipaši uzslavej televizejis centīņus volūdys saglobuošonā i populariziešonā. “Ir cylvāki, kas veidoj “Youtube” kanalu jakutu volūdā, koč labi saprūt, ka jim automatiski byus īrūbežuots skatejumu skaits, kanala sekuotuoju skaits,” soka Kunneja.

Juoatzeimoj, ka rokstā īprīkš mynātais eposs i folklora ir spieceigi ītekmiejuse myusu dīnu kulturu, jo eipaši filmu veiduošonu. Taišni tuos eipaši izceļamys, runojūt par jakutu myusu dīnu kulturu. Filmys jakutu volūdā regulari plyuc laurus dažaidūs pasauļa filmu festivalūs. “Kod beju moza, breinuojūs, par kū nav filmu jakutu volūdā. Cylvāki poši suoce uzjimt filmys jakutu volūdā deļ seve, jo jī navarēja sevi asociēt ar padūmu filmu personažim,” soka Kunnej. Filmys jakutu volūdā var nūsavērt sakhamovie.ru, tom daīmami subtitri krīvu volūdā.

Ar dereigajim izraktenim boguotuo republika

Saha republikys zemis dzeilēs ir daudz dereigūs izrakteņu, tys tika apjausts vēļ Krīvejis Imperejis laikā. Sibira apgiušona padūmu godūs i dereigūs izrakteņu īgive regionā ir nagativi ītekmiejuse tuo ekologeju, rodūt draudus jakutu volūdys saglobuošonai. “Zemis dzeilēs ir zalts, sudrobs, ir lelys dimantu rezervis. Kab tū īgiutu, apgiva taigys, mežus, upis, byuvēja hidroelektrostacejis, tys vyss traucēja tradicionalajom medeibom, tyka appludynuotys cylvāku dzeivisvītys i jim beja juopuorsaceļ,” par ītekmi stuosta Kunneja. Tys, ka regionā ir lelys sudroba rezervis, radzams apsaverūt jakutu tradicionaluos, nu ituo materiala izgataveituos rūtys. Kai izaruoda, leigovys sudroba rūtu komplekts sver ap 30 kilogramu.

Dimantu īgivis procesā izmontoj daudz kimikaleju, i na vysod teik īvāruotys drūšeibys praseibys, kuo rezultatā kaiteiguos vīlys teik dobā. Pīmāram, ar kimejom, kurys izmontuotys dimantu mozguošonai, piļdeitī rezervuari puorraun dambus i kaiteiguos vīlys satak upēs. Tūs krostūs ir lela apdzeivuoteiba i daudzi cylvāku palīk bez iudiņa, kai ari tys atstuoj nagativu īspaidu iz jūs veseleibu.

Medeju atbolsta fonda īguļdejums nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par roksta saturu atbiļd portals lakuga.lv.