Roksta autore: Edeite Husare

Skumu i tragikys pylnuo dzīsme par kaidu jauniekli, kurū muote aukliejuse i lyuguse jam naīt tāva pādūs – napalikt par dzāruoju, bet vys tik piec muotis nuovis liktiņs jū nūveds iz krūgu, myusdīnuos dzierdāta Artūra Uškāna i grupys “Laimas Muzykanti” izpiļdejumā kai “Muote” voi dueta “Inga un Normunds” dzīduojumā kai “Es pīmiņu”, ir puorsteigumu i pat amizantu gadejumu pylns stuosts, kuruo celi gols golā nūvad iz 20. godu symta suokumu.

Bet tys ceļš īsasuoce pavysam naseņ – sarunā ar grupys “Laimas Muzykanti” lideri Artūru Uškānu, kurā, vaicojūt jam par juo dzīsmi “Muote” pārnejuo goda rudinī, atsakluoja, ka Artūram dzīsmi sovulaik īdavuse Rēzeknis slovonuos kopejneicis-muokslys salona “Mōls” saimineica Alla Binduka, kurei stuostiejuse, ka tei asūt juos tāva dzīsme. (1) Saprūtams, kab atkluotu dzīsmis stuostu, planā ari pošai beja sasatikšona ar Allu. Izaruod, ka juos tāvs Aleksandrs Tretjakovs, kurs dzīduojs itū dzīsmi, ir nu Maltys pusis Prezmu i bierneibā dzīsmi dzierdējs nu sābra, kurs īdziers tū dzīduojs sābru saīšonu reizēs. Alla atguodoj, ka vāluok, kod jau pošai asūt bejs dāls, juos tāvs nūpiercs mozdālam magnetofonu i sacejs: “Igor, sēst! Nūpierku tev magnetofonu, nūpierku, slēdz magnetofonu, dzīduošu dzīsmi, a tu syuti Raimondam Paulam! Taidys dzīsmis nikur nadzierdēju!” Bet nu reita, kod pīsacēļs, lics izdzēst. I tai kaidys reizis treis – gribējs nūsyuteit, kab dzīsme izskaņ, bet bejs kautreigs cylvāks i tuo nav izdarejs. Alla soka: “Jis saprota, ka tei dzīsme ir palykuse. Paps cīši gribēja, i es piec tam tai izdūmuoju, ka maņ vajag jū kam nibejs paduovynuot.” Tai dzīsme nu suokuma tika pi dueta “Inga un Normunds”, tok “Mōla” saimineicai verseja na cīši patykuse, tod uzrunuots Artūrs Uškāns, kurs gon ari dzīsmi asūt modernizējs. (2) Alla pastreipoj, ka itai dzīsmis melodejai ir svareiga vysu seikūs detaļu – lūcejumu izdzīduošona. “Laimas Muzykanti” dzīsmi “Muote” 2012. godā īrakstejuši īkļaušonai postfolklorys izlasē “Sviests 3”, bet 2015. godā  tuos jaunuo – puormiksātuo verseja – atrūnama grupys albumā “Rodi” (1), sovpus duets “Inga un Normunds” dzīsmi “Es pīminu” īkļuovs 2015. godā izdūtajā dueta albumā “Munai Latgolai”. (3)

Bet kur suocās dzīsmis, kurai vīnā albumā ir nūruode – latgalīšu tautysdzīsme, bet ūtrā – autors nazynoms, stuosts? Izaruod, ka dzīsmis vuordu autors ir pazeistamais latgalīšu sabīdryskais darbinīks Fraņcs Kemps (1876–1952), kura dzejūļs “Pi krūga golda”, kas pasaruoda ar pseidonimu Skoborga, 1910. godā publicāts poša izdūtajā izdavumā “Daugawa. Latwiskajs kalendars” (1911. godam). (4) Kai 1936. goda laikrokstā “Latgolas Škola” nūruoda latgalīšu sabīdryskuo darbineica Valērija Seile (1891–1970), 1904. godā Kemps beja pyrmais nu pošu latgalīšu vyda, kurs izdeve latgalisku kalendaru ar nūsaukumu “Daugawa”, i tys izguoja da 1914. goda. (5) Nūruode iz ituo dzejūļa publikaceju ir vīns nu tūs pīmynātū amizantū gadejumu – 1913. goda 3. oktobra laikrokstā “Jaunas Zinias” kaids Apse i laikroksts “Drywa” teik apsyudzāti plagiatismā. Laikrokstā saceits: ““Drywai” 28-tā numerī gadijōs sagrākot pret septitū bauslibu. Apses daininia “Dzāroja dzīsme” naw nikas cyts, kai Skoborgas ar nūsaukumu “Pi krūga golda”, kura beja drukota Daugawas kalendarī 1911 godā. Apse tikai sagrūzija dažas wītas, pōrmainija nūsaukumu un pasarakstija kai zam sowa dorba. Skoborga nikō pretī natur, ka jō dainas teik nūdrukotas, bet maitot jōs un pīsowynot kai sowu dorbu – tys gon nadora gūda Apsei un ari “Drywai”, kurai wajadzatu wairok cīnīt autoru tīsības.” (6) I eistyn – 1913. goda 18. septembra “Drywā” publicāts Apsis dzejūļs “Dzāruoja dzīsme” (7), tymā ir gondreiž identiskys teksts kai “Pi krūga golda”, atsaškier viņ puora vītu ar vuordu voi vuordu formys izvēli. Obejūs dzejūļūs ir taišni tys pats sižets, kas dzīsmē “Muote”, koč ari, saleidzynojūt ar myusdīnu dzīsmi, vuordi, saprūtams, itūbreid dzīduotajam variantam ir gona pasamainejuši. Izaruod, ka ar pseidonimu Apse sovus dorbus laikrokstā “Drywa” sovulaik publicējs bazneickungs Pīters Apšinīks (1887–1942). (8) Deļtuo apsyudzeiba baušļa “Tev nabyus zogt” puorkuopšonā jo eipaši roda smaidu.

Ka dzīsmis vuordu autoreiba ruodīs atrysynuota, tod melodejis izceļsme vēļ arviņ palīk meikle. Vysaidā ziņā ite ir vārts pīminēt Latvīšu folklorys kruotivis arhivā asūšūs materialus – vīneiguo līceiba par itaidu dzīsmi da šam ir atrūnama 1958. goda 12. zynuotnyskuos ekspedicejis Ludzys, Abrinis i Kuorsovys rajonūs salaseitajūs folklorys materialūs. Cīši buoguoteigajā  dzīšmu pyura vydā dzīsme ar taišni taidu nūsaukumu kai Apsis dzejūļam – “Dzāruoja dzīsme” – pīraksteita Nautrānu cīma Laizānu sādžā nu Gelinas Namsones (dzīsmi pīrakstejuse Dace Jaunslaviete). Nasaverūt iz sakriteibu nūsaukumā, vuordu formys tai gon ir tyvuokys Kempa originalajam “Pi krūga golda”. (9) Sovpus ituos dzīsmis varianta melodeja (10) vys tik atsaškier nu Allys Bindukys tāva dzīduotuos i myusdīnuos zynomuos dzīsmis “Muote” skanejuma.

Latgalīšu dzīšmu stuostu izpēti i roksta topšonu atbaļstejs Vaļsts kulturkapitala fonds. Paļdis par īšonu tolkā Artūram Uškānam, Allai Bindukai, Kristīnei Pokratniecei, Dairai Lācei i Latvejis Nacionaluos bibliotekys Alekseja Apīņa Ratūs gruomotu i rūkrokstu skaiteitovai!

(1) Autoris interveja ar Artūru Uškānu 2020. goda septembrī
(2) Autoris interveja ar Allu Binduku 2020. goda oktobrī
(3) Dueta “Inga un Normunds” albums “Munai Latgolai” (2015)
(4) Daugawa. Latwyskajs kalendars 1911. godam, 7. godaguojums (1910)
(5) Latgolas Škola, Nr. 3 (01.03.1936)
(6) Jaunias Zinias, Nr. 43 (03.10.1913)
(7) Drywa (Pēterburga), Nr. 28 (18.09.1913)
(8) Bolvu regiona kulturviesturis datubaze: Pēteris Apšinieks (ID: 419)
(9) LFK 1940, 3914
(10) LFK 1940, 6947