Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

30. aprelī nu 18.00 da 23.00 stuņžu attuolynuoti nūtiks pasuokums “Eiropas Zinātnieku nakts 2021”, gondreiž 20 paraleluos tīšraidēs pīduovojūt ap 200 vysaidu Latvejis zynuotnīku sagataveitu aktivitašu bārnim i pīaugušajim, viestej pasuokuma daleibnīku – ap 15 Latvejis augstškolu i zynuotniskūs institutu – sātyslopys.

Itūgod pasuokumu par tēmu “Zynuotnis sasnāgumi nuokūtnei” vītnē zinatniekunakts2021.lv organizej Latvejis Universitate. Vītne jau ir atvārta apmaklātuoju registracejai i pīduovoj īsapazeit ar plašū programu. Jau pyrma pasuokuma apmaklātuojim ir vareiba atzeimēt sev teikamuokuos aktivitatis, izveidojūt personalizātu favoritu sarokstu, kas pasuokuma laikā ļaus vīgļuok orientētīs plašajā nūtikšonu pīduovuojumā.

Rēzeknis Tehnologeju akademeja (RTA) aicynuos īpazeit inovativys tehnologejis tekstilizstruoduojumu dizainā, apmeklēt digitalū muzeju, izgaršuot Rēzekni, pīsadaleit medejprateibys cyrkā, palikt par volūdys detektivu, izzynuot vaira par elektriskajim transportleidzeklim i muoksleigū intelektu duorzkūpeibā, kai ari saprast, kai azara muols var nūderēt skaistumam i veseleibai. Vysa RTA Eiropys Zynuotnīku nakts programa apsaverama ite. Nu RTA pīduovuotuos programys kulturys i latgalīšu volūdys interesentim varātu byut saistūšys itaidys aktivitatis:

18.15–18.45 Latgalīšu volūdys skaitomuos gruomotys “Burtu vuoceleite” tapšona. RTA  absolventis, grafiskuo  dizaina autoris Ievys Širinis i dzejneicys Inetys Atpilis-Juganis sadarbeibys stuosts i izveiduotuos latgalīšu volūdys skaitomuos gruomotys “Burtu vuoceleite” digitaluos versejis vieršonuos.

21.15–20.45 “Valodas detektīvs”. Latgolai soveigu konceptu mekliejumi RTA izveiduotajūs digitalajūs resursūs: Myusdīnu latgalīšu volūdys tekstu korpusā (MuLa), Lītuvīšu–latvīšu–latgalīšu vuordineicā i Virtualuo muzeja galerejā “Latgolys koncepti”.

22.45–23.00 Filma “Vladislavs Paurs (1945–2019)”. Radūšu personeibu atspīgeliejums dokumentalajuos filmuos ir laika zeimis myusdīnu kulturtelpā. Dokumentaluo filma-portrets – tys ir myusu dialogs ar muokslinīku, tys ir veids, kai pagarynuot juo kluotbyušonu caur itū dialogu.

Daugavpils Universitāte (DU) Zynuotnīku naktī aicynuos apmeklēt literarū kafejneicu, klauseitīs zynuotnīka pīdzeivuojumu stuostus, īpazeit Billi literaturā, teatrī i kinā, kai ari pīsadaleit interaktivā spēlē par anglofonim tekstim padūmu Latvejis kulturtelpā. DU zynuotnīki demonstrēs fizikys i kimejis eksperimentus, kai ari aicynuos pīsadaleit koncertlekcejā “Raimondam Paulam – 85”, izstuodē-koncertā “Zinātniska krāsu mūzika”, īgut zynuošonys par latvīšu pierts nūzeimi veseleibai i īsasaisteit cytuos saistūšuos aktivitatēs. Nu DU pīduovuotuos programys Latgolys kulturys kontekstā interesanti varātu byut itī Expo zonā pīduovuotī video materiali:

18.00–23.00 “Svētki fotogrāfijās: ko un kā svinēja mūsu vecāki un vecvecāki” – pietneicys Maijis Grizānis sagataveits materials.

18.00–23.00 Informativa lekceja “Svētki mūsdienu pasaulē” –pietneicys Oksanys Kovzelis sagataveits materals latvīšu i krīvu volūdā.

18.00–23.00 Zynuotniskuos monografejis “Svētku kultūras transformācijas pierobežā” prezentaceja. Oksanys Kovzelis gruomotā “Svētku kultūras transformācijas pierobežā: Latgales un Pleskavas apgabala piemērs”, analizejūt 2018. gods janvārī– 2019. gods junī veiktuos aptaujis rezultatus, dūts vyspuoreigs situacejis raksturuojums (regionūs popularuokī svātki, sabīdreibys leidzdaleiba, daīmamuos informacejis apjūms, pasuokumu daudzveideiba i kvalitate, riska faktori), plašuok analizātys Zīmyssvātku i Leldīnis tradiceju īvāruošonys sovpateibys, atkluota aptaujis daleibnīku attīksme pret aizgiutom svātku realejom (Valentina dīna, Halovīns), komercializaceju, svātku reklamu, godatiergim i cytim aktualim vaicuojumim.

Expo zonā izlyktī video materiali daīmami vysu vokoru, kotra ilgums ap 20 minotu. Sevkurs interesents var tū nūsavērt sev vālamā laikā i seceibā. Vysa DU Eiropys Zynuotnīku nakts programa apsaverama ite.

Sovutīs Jāzepa Vītola Latvejis Muzykys akademejis programā Latgolys kulturys interesentim pazeistams akademejis profesora i pietnīka Mārtiņa Boiko vuords, 19.10 stuņdēs jis laseis lekceju “Tradicionālās mūzikas ainava un tās veidošanās Latvijā agrajos jaunajos laikos”, koncentrejūtīs iz lauku muzykys kulturys procesim 18. godu symta ūtrajā pusē i papyldynojūt stuostejumu ar skaņu īrokstu paraugim.

Eiropys Zynuotnīku nakts ir Eiropys Komisejis iniciāts pasuokums, kas jau 14 godus septembra pādejā pīktdīnē vīnlaiceigi nūtics vairuok kai 30 vaļstīs i 300 piļsātuos. Sakarā ar īrūbežuojumim ‘Covid-19’ slimeibys izplateibys mazynuošonai, 2020. godā rudiņ plānuotuo Eiropys Zynuotnīku nakts tyka puorcalta iz ituo gods 30. apreli i nūtiks tīšsaistē.