Intervejis autore: Maija Upeniece portalam lakuga.lv

Leivuona folklorys kūpai “Ceiruleits” (1990) paguojušajā godā nūsvynāta 30 godu jubileja, izdūts catūrtais albums “Skaņu balseņu palaidu” i vadeituojai Annai Kārklei ir daškierts apbolvuojums “Līvānu Goda pilsone 2020”, koč ari oficialuo ceremoneja vys vēļ skaituos puorcalta. Treis vierteigi sasnāgumi goda laikā – īmeslis, kab pasarunuotu ar Annu Kārkli par juos folklorys i dzeivis pučem.

Paguojušais jums beja ražeigs gods. Pa munam, “Ceiruleiša” jaunajā albumā “Skaņu balseņu palaidu” nūslāguma dzīsme “Ļusteigu munu pruoteņu” raksturoj jius pošu. Voi jums ir sova vysmeiļuokuo dzīsme?

Nav tai, ka ir vīna vysmeiļuokuo dzīsme, bet kotrai dīnai tei nūteikti ir cyta. Šudiņ, par pīmāru, žūgam dieļus kruosojūt, es pi seve dzīduoju “Ūguos guoju, ūdzeņuos”. Kotram laikam sova – saulainā laikā pruotā ar vosoru saisteituos dzīsmis, zīmys laikam ir sovys dzīsmis, ari vokoram – sovys i dīnai – sovys,  dzīšmu ir ļūti daudz… Kura suoc skanēt pruotā, tei ir tuo breiža meiļuokuo dzīsme.

Voi “Ceiruleiša” daleibnīki, kod atlosat dzīsmis CD, soka, kuru dzīsmi jim gribīs, lai tei nūteikti byutu diskā?

Mes vysi apsprīžam, kurys varātu byut albumā, jī prīškrūku, kai jaunīši, dūd jautrajom dzīsmem.

Itys “Ceiruleišam” ir jau catūrtais albums, pyrmais izguoja daņču vuiceibu materials kasetis formatā “Doncuot guoju ar meitom” (90. godu beiguos), piec tam CD “Apleik kolnu saule tak” (2003), CD “Īsalaižu dzīsmeitēs” (2009) i tagad CD “Skaņu balseņu palaidu” (2020).  Voi jau dūmojat ari par pīktū albumu?

Myusu pošmierkis nav disku izdūšona. Mes tik daudz iz prīšku nadūmojam. Ari itū disku īraksteit nabeja vīgli, jo beja jau ‘Covid-19’ laiks, kūpā navarējom tiktīs, gona gryutai beja, nu bet izdarejom. Paļdis gon Vaļsts kulturkapitala fondam, gon Latgolys kulturys programai, ka atbaļsteja projektu.

I kai ir tagad, voi mieginuojumi “Ceiruleišam” jau nūteik uorā?

Mieginuojumi nūteik, bet tikai uorā, dreikstam puļcētīs 20 cylvāku. Ka stuovim tyvuok vīns pi ūtra, tod i juodzīd maskuos. Kai stuovim tuoļuok par div metri, tai vīns ūtra nadzierd, nav vīgli. Doncuotuojim varbyut uorā ir vīgļuok, partū ka jim skaņ īroksts, bet, kod pošam ir juodzīd i viersā pyuš lels viejs, īt gryuši.

Kai tod, ka leits lej?

Tod zūmā var mieginuot. Ka leits suocās, tod stuņdi īprīšk sasazynojam, ka mieginuojums teik atcalts. Sovs pluss ari ir tehnologeju laikam, dreiži var padūt ziņu.

Sasatikšonu datryukst?

Saprūtams, datryukst, svātdiņ beja pīaugušūs grupai mieginuojums, vysi soka, cik jauki ir sasatikt, bet nu otkon – tikai ar distanci.

Jiusu kolektivs ir unikals, pa munam, kas popmuzykā “Dzeguzīte”, tys folklorā ir “Ceiruleits”. Jius ari zyna vysa Latveja i puspasauļs. Voi jius poša koč kaidā veidā mierejat “Ceiruleiša” darbeibu i sasnāgumus?

Prīca, ka mes asam pamaneiti i nūvārtāti na tikai myusu piļsātā i nūvodā, bet ari Latvejis mārūgā i tuoli aiz juos rūbežim. Tagad ir daudz breineigu folklorys kūpu, suokūtneji beja mozuok grupu, i es prīcojūs par sevkuru, kura dorbojās. Cenšamēs pīsadaleit vysūs folklorys konkursūs i skatēs. Sasnāgumi mums ir, ari tagad, struodojūt attuolynuoti. “Anekdošu virpulī” Latvejis mārūgā gon jaunīši, gon pyrmklasnīki dabuoja augstuokū viertiejumu – ekselentī smīdynuotuoji. Veicēs ari stuostnīku konkursā “Teci, teci volūdeņa”. Tagad jau gatavojomēs jaunim konkursim – muzykantim, dzīduotojim i skolu lieciejim.

Kai bārni poši viertej darbeibu “zūmā” i attuolynuotū dorbuošonūs?

Zūms ir lobuok par nikū. Ari taidys stuņdis var byut cīši interesantys i aizraunūšys. Maņ audzynuošonā ir 1. klase, piec jaunuo standarta mums beja stuņdis par profesejom, kod aicynuoju zūmam pīsaslēgt dažaidu profeseju cylvākus. Vīnu dīnu mums pīsaslēdze dakters Klauns Katrīna Dimanta, ūtru dīnu – muokslinīks nu Londonys Kristaps Ancāns, tod cytu dīnu – vītejuos Leivuona kopejneicys i atpyutys centra vadeituoja Linda Upīte, pīsaslēdze ari Leļļu teatra aktrise Dana Avotiņa-Lāce, par muziķa profeseju stuosteja Marts Kristians Kalniņš i muna meita Kristīne, obeji gon spēlēja, gon stuosteja, kai muziķa ceļš īmams. Mes ari teatri spēlējom – sadalejom lūmys, bārni nu plastilina sataiseja dzeivinīkus i vysi iz kūceņa turēja i runuoja – ekranā vīns ūtru radz. Kod skūlāni nūgurst, pavyngrojam, cytureiz jī paruoda sovus kačus voi jaunuokos gruomotys.

Kai atrodot muokslinīkus uorzemēs, tī ir festivalūs satyktī?

Nā, tī vysi ir myusu pošu latvīši, kuri slovoni daudzuos vītuos. Tī ir bārnu radinīki, pīmāram, munā klasē muocās Aņss i juo onkuļs Londonā ir muokslinīks, voi labi zynomys personeibys – dakters Klauns ir Katrīna Dimanta – izcyla muzike nu Reigys, Leļļu teatra aktrise Dana Avotiņa-Lāce ir Leivuona 1. vydsskūlys absolvente, kura serialā “Ugungrēks” ir spēlējuse, bārni jū pazeist. Piec tam beja lūmu spēlis i vīna meitine tīši Danu spēlēja, es prīcojūs, ka pyrmklasneica tai var! Tod vēļ Sofijis mama ruodeja, kai maizeitis iz irbuleišim taisa. A tagad bārnim byus juomuoca, kai maizi cept, es poša jim asu muocejuse špeka rauseišus, piparkūkys cept, divejuos nedeļuos, kod beja atļauts muoceitīs skūlā, dizaina i tehnologeju stuņdē vēļ paspējom kaneļa i sīra buļcenis izcept. Tagad iz Maizis muzeju aizbraukt navar, tod īspieju rūbežūs dorom tū, kū poši varim realizēt. Mums ari Vaļsts kulturkapitala fonds ir atbaļstejs jauku projektu “Latviskās dzīvesziņas skola”, tai mes reizē ari muocomēs dažaidys lītys, pīmāram, Mārteņūs mums beja eistuo zūss, kū skūlā sapiļdejom ar grikim i ēdem. Bārni kotrys sovu meiklis pykuceiti izruļavoj, sīru sareivej, ar ūlu puorzīž peirādzeņus – poši dorbojās.

Feisbukā var laseit cīši lobys pošu bārnu i vacuoku atsauksmis par jiusu dorbu klasē, jī gaida jiusu stuņdis i aizdavumus. Nu jiusu nūteikti daudzi īsadvasmoj kai nu skūluotuojis. Voi storp absolventim ir tī bārni, kurus jius muocejot i kuri tagad jau poši ir skūluotuoji?

Nav daudz, bet ir. Daži ir izamuocejuši, bet nastruodoj par skūluotuojim. Mums laikam skūluotuoja profeseja ir tyva. Muna muosa ir skūluotuoja, ari muna meita Agnese. Jei ir bārnuduorza audzynuotuoja, struodoj gon vaļsts, gon privatajā bārnuduorzā. Runojūt par profesijom,  četrys pyrmuos klasis meitinis raksteja, ka grib byut skūluotuojis. Maņ muns dorbs pateik. Es asu laimeiga, partū ka es doru tū, kas maņ dūd prīcu.

Jiusu skūluotuojis ceļš Leivuona vydsskūlā ir interesants, bet suokumā jau jius  nastruoduojot ar suokumskūlys bārnim.

Jā, muns ceļš beja interesants, suokumā es navarieju izlemt, par kū grybu muoceitīs – par kirurgu voi par skūluotuoju. Nūliemu vys tik, ka par skūluotuoju. Muna mama gribēja, lai es muocūs par šyvieju, beidžu pat šyvieju kursus. Bet nu šyviejis dorbs mani naaizruove. Aizguoju muoceitīs par biologejis skūluotuoju Biologejis i kimejis fakultatē, Daugovpiļs Pedagogiskajā institutā. Piec beigšonys maņ beja mierkis atsagrīzt Leivuonā, jo Leivuons maņ ir patics nu laika gola, asu beiguse ari Leivuona vydsskūlu. Kod suoču struoduot Leivuona 1. vydsskūlā, biologejis skūluotuoju beja gona, es beju ar mīru muoceit tū prīkšmetu, kur skūluotuoju tryuka. Skūlys laikā beju loba sportiste, maņ beja 1. vīta augstliekšonā Preiļu rajonā. Vysi mani labi zynuoja kai lobu sportisti, deļtuo pajēme dorbā par sporta skūluotuoju. Piec tam vēļ pasamuoceju un varieju struoduot par zeimiešonys skūluotuoju, tod izdūmuoju, ka varu eksternatā vēļ pabeigt ari suokumskūlys programu i tai dabuoju itū īspieju. Skūlā struodoju jau nu 1984. goda rudiņa i daudzus godus (naasu skaitejuse, cik), bet tagad jau leluokū daļu asu suokumskūlys skūluotuoja. Es dūmoju, ka tei ir muna eistuo vīta, partū ka maņ cīši pateik sovs dorbs, muna dzeive ir pīpiļdeita i vierteiga, dūmoju, ka es vierteigu dzeivi dzeivoju.

Vierteigu gon! Gon jau ari kolegi tū nūviertej?

Maņ svareigi, ka munu dorbu nūviertej muna saime. Jī mani vysod atbolsta i styprynoj. Mani vysod ir atbaļstejuse ari Leivuona nūvoda dūme. Te es varu realizēt sovys idejis i projektus. Dūme ir pīkrytuse reikuot miļzeigus pasuokumus – 2018. godā Leivuonā nūtyka lelais Latvejis “Pulkā eimu, pulkā teku”, kur pīsadaleja 1500 daleibnīku, 2020. godā – XXI Storptautyskais masku tradiceju festivals. Iz tū pat īsaroda myusu afrikaņu draugi nu tuolos Kamerunys, šūgod augustā nūtiks Latgolys omotu stuostu festivals – stykla pyutieji i na tikai. Ka ir īcere, nūvoda dūme vysod rauga atbaļsteit. Ari “Ceiruleišam” īguoduoti jauni tārpi. Mani nūviertej i atbolsta arī muna skūla i Leivuona bārnu i jaunīšu centrs. Nūviertiejums i atbolsts ir cīši svareigi, tod cylvāks var īt iz prīšku i daudzus godus dorbuotīs, napagurt.

Atbolsts jau atsamoksoj, partū ka ar “Ceiruleiti” jius iznasat Leivuona vuordu vysā pasaulī, asat bejuši gondreiž vysūs kontinentūs.

“Ceiruleiša” dzīšmu celi aizvaduši iz daudzom pasauļa molom, gondreiž iz vysim kontinentim. Mes Leivuona vuordu pasaulī iznasam na tikai ar sovom dzīsmem i daņčim, bet ari ar suvenirim nu Leivuona. Tuoli ir aizceļuojuši Leivuona stykla putyneni. Dūme vysod ir atsauceiga, mums leidza sagatavej vysaidus suvenirus.

Voi virtualajūs festivalūs sajiutys ir sovaiduokys?

Jā, tys ir eipašs veids, kab sasatyktu i paruodeitu, ka folklora ir dzeiva. Nupat sajēmem lyugumu nu Malaizejis. Jī lyudze, kab aizsyutom video, kai mes nu Latvejis sveicam jūs ažys svātkūs. Syutejom, partū ka cylvākim ir svareigi, ka par jūs festivalu zyna cytur pasaulī. Ari itymā ‘Covid-19’ laikā pasaulī folklorys aprite napuortryuka, mes virtuali pīsadalejom festivalūs gon Kubā, Ekvadorā, Čīlē, Indejā, Meksikā. Šūgod ‘Covid-19’ deļ izpalyka braucīņs iz Kolumbeju, kur festivalam vajadzēja nūtikt jau pārnejā vosorā. Itūgod Kolumbejā ari atcalti vysi pasuokumi, carams, ka cytugod aizbrauksim.

“Ceiruleiša” 30 godūs asat bejuši kaiduos 40 vaļstīs. Kura vaļsts jums pošai ir vysvaira atmiņā?

Sovā pastuoviešonys laikā, myusu celi ir vaduši iz daudzom Eiropas vaļstim, ari ASV, Kanadu, Australeju, Brazileju, Peru, Venecuelu, Meksiku, Čīli, Egipti, Maroku, Kamerunu, Indeju, Kīnu, Malaizeju, Indonezeju, Turceju, Gruzeju i vēļ cytom. Sovulaik sajimta Leluo Folklorys goda bolva par Latvīšu tradicionaluos kulturys populariziešonu uorzemēs.

Emoceju ir gona bejs vysūs festivalūs, bet mani vysvairuok saista tī, kuri ir ar dziļom tradicejom. Pīmāram, kod bejom Indonezejā, tī beja koč kas leidzeigs myusu rumuliešonuos tradicejom, pat kugi, guņsdziesieju mašynys suove iudini, vysi nūsalaistejuši slapni. Juopīmiņ ari pyuča laisšona iudinī, rituals ar ūlom i rīsim, tradicinaluo virtuve īlys garumā. Brazileja ir naaizmierstama ar sovom dabeigajom sulom. Tu siedi pi golda i pi tovys gluozis pīlidoj i nūsatup papagaiļs… Eksotika. Ekvadorā mes tuorpus i skudrys ēdem, Kīnā ēst deve vysaidus sisiņus – cīš gordi. Kotrai vaļstei sovs, bet mani vysvairuok uzrunoj pasauļa zemu i tautu tradicejis i doba.

Vīns nu leluokūs nūtykumu beja tys, ka “Ceiruleits” kūpā ar Latvejis folklorys draugu grupu pīsadaleja paguojušajā lelajā Pasauļa folkloriadē Meksikā – festivalā, kur daleibnīki sabrauce vairuok nakai nu 80 vaļstu. Braucem ekskursejuos, interesantus stuostus i legendys vari uzzynuot tikai tī, iz vītys.

Meksikā asu treis reizis bejuse, bet vīnā nu tūs mes braucem pa 19 piļsātom, beja mienesi gars festivals. Bejom vīnā vītā, kur jī nabeja redziejuši boltūs cylvāku, tod jī myus sādynuoja iz krāsla i kotru pa vīnam fotografēja. Tī cylvāki nu emoceju rauduoja i izduovynuoja mums izšyusteitu goldautu ar evaņgeleja vuordim. Daudz ir bejs tik aizkustynūšu i skaistu lītu, ka tū navar nimoz izstuosteit.

Taidu stuostu gruomotai saītu vairuoki siejumi!

Es par kotru ceļuojumu rokstu dīnysgruomotu, gruomotu plauktā sagulušys daudzys  pīraksteitys kladis. “Ceiruleiša” daleibnīki maņ īsoka, aizīmūt pensejā, izdūt gruomotu. Ir ari kladis, kurys es papyldynoju. Gruzejā asmu daudz bejuse, ari šūvosor taisūs braukt. Iz Kazbeku braukšu pyrmū reizi, Batumi es jau gondreiž vysu zynu.

Kai “ceiruleiši” jiutās piec ceļuojumu, kas jim ir emocionaluokais?

Piec kotra ceļuojuma, lidojūt da sātai, “Ceiruleiša” daleibnīki munā dīnasgruomotā īroksta sovys spilgtuokuos emocejis. Jim pateikt i ir svareiga draudziešonuos ar cytom grupom. Kod bejom Malaizejā, mes jim pyrmū reizi pastuostejom, kas ir daņču vokors, jo jī taidus nareikuoja. “Ceiruleits” īnese jaunu nūtikšonu – daņču vokorā muocejom jim sovus daņčus. Malaizejā asmu div reizis bejuse, kotru reizi cytā solys golā. “Ceiruleiša” mozajim pateik braukt iz Turceju, kai jau bārnim, jūs vairuok vylynoj tuos zemis, kas atsarūn pi iudiņa, pi jiurys. Bet pīaugušajim ir svareigi īpazeit svešu tautu kulturu – dzīsmis, daņčus i omotus.

Daudzūs festivalūs mums ir juoruoda tradicionaluo virtuve. Asam ēst taisejuši gon Italejā, gon Ekvadorā i Malaizejā. Asam kotletys i bleinus capuši. Mes varim pīduovuot ari omotu prasmis, partū ka myusu akordeonists i ermoniku spālātuojs Mairis muok gon karūtis grebt, gon capuris peit. Asam i cymdus, i zečis adejuši, i skuobiņu zupu vuorejuši, i sīrus siejuši – kū tik naasam darejuši! Ir lela prīca, ka cytuos pasauļa moluo myus nūviertej i soka atzineigus vuordus. Naaizmierstamys emocejis dūd ari turismys. Parosti piec festivala palīkam kaidu dīnu ilguok i īpazeistam konkretys vaļsts dobu. Asam bejuši džungļūs i pazemis oluos, iudiņakrytumūs i korstajūs olūtūs peļdiejuši.

Dorbojās treis vacuma grupys (jaunuokuo – suokumskūlāni, videjuo grupa – 5.–12. klašu skūlāni i pīaugušī), pavysam “Ceiruleitī” ir ap 70 cylvāku…

Pyrma ‘Covid-19’ beja 70, tagad navaru pasaceit. Dūmoju, kaids nūteikti atkriss. Lels atbolsts ir vacuoki, ka jī ir īinteresāti i paleidz bārnam, tod vyss ir kuorteibā, tod tradiceja nazuss. Bet, ka vacuokus tys nainteresej, tod bārnam vīnam ir gryuts itymā laikā nūsaturēt.

“Ceiruleiša” ceļš jau ir taids kūpeigs bārnim i vacuokim. “Ceiruleits” suocēs ar jiusu pošys i draugu bārnim, ari tagad daudzu bārnu vacuoki tok dorbojās pīaugušūs grupā?

Cauri “Ceiruleišam” izguojuši vairuoki symti bārnu i jaunīšu. Vacuokajā grupā dorbojās ari daži bārnu vacuoki. Daudzi ir izauguši i iz Reigu aizguojuši studēt i dzeivuot. Bet ari tī, kuri ir Reigā, kod var, tod vēļ padzīd i paspēlej kūpā ar “Ceiruleiti”. Kod esi suocs sovu dzeivi dzeivuot paceli nu Leivuona, tod tys nav tik vīgli apvīnojams.

Storp tim, kuri nu “Ceiruleiša” jau izauguši, cik ir tūs, kuri niu poši voda sovys folklorys kūpys?

Prīca, ka vairuoki bejušī “Ceiruleiši” voda sovys folklorys kūpys: Dainis Paeglis voda “Rūžupis veirus”, Oskars Bierzeņš – Rībeņu “Jumaleņu” , Ingus Paeglis – Atašīnis “Vīraksni”.

Voi jī padūma prosa?

Jī jau lelu pīredzi dabuojuši, dorbojūtīs “Ceiruleitī”. Kotram sovs ceļš īmams.

Jums ir gandarejums, ka cytā vītā ir nu “Ceiruleiša” izaugušī folkloristi, kuri turpynoj dorbuotīs? Radzat tū kai sovu īguļdejumu?

Nasauktu par īguļdejumu, tys taids lels vuords, bet maņ ir prīca, ka ir cylvāki, kurim tys dzeivē ir nūderiejs. Prīca par “Ceiruleiša” akordeonistu Mairi, kurs, byudams kimejis students, roksta gruomotu “Līvānu novads dziesmās, tradīcijās un stāstos”.

Jiusu pošys bārni niu jau ir populari muziki (meitys Agnese Kārkle, Kristīne Kārkle-Kalniņa, dāls Edgars Kārklis), kuri tuoļuok īdvasmoj. Radzūt sovu bārnu sasnāgumus, voi īraugat ari, ka jī ir pajāmuši foklorys gudreibys nu jiusu gon kai nu mamys, gon kai nu “Ceiruleiša” vadeituojis?

Pyrmuo tikšonos ar muzyku jim beja tainši “Ceiruleitī”. Jī ari tagad bīži viņ spēlej  muzyku, kura baļsteita iz tautysdzīsmem. Muni bārni spēlej vairuokus tautys muzykys instrumentus. Prīca par grupu “Raxtu Raxti”, kur muzicej Kristīne i Edgars. Dāls muzicej ari bungu un dūdu grupā “Auļi”.

Jius asat boguota ar mozbārnim, ir kam dzīsmis tuoļuok dzīduot!

Jā, maņ ir pīci mozbārni – četrys mozmeitys i vīns mozdāls. Munim mozbārnim pateik īt rūtaļuos, vyspopularuokuo ir “Moza beju gonūs guoju”, tai saucamais “Suseklis”.

Kur jius poša atrūnat sev īdvasmu?

Pyrmom kuortom, ir juomīļoj tys, kū dori. Es nikod naīmu vaidādama, kai maņ nasagrib voi kai maņ tys ir apnics, es prīcojūs par sovu dorbu. Mekleju, kai interesantuok dzeivuot, asu laimeiga, ka doru tū, kas maņ pateik, tod nav vajadzeiga koč kaida īdvasma, vīnkuorši pateik dareit ar prīcu.

Prīca, ka ari vacuokim pateik tys, kū es doru. Tys dūd impulsu turpmuokajam dorbam i naļaun apsastuot. Ka sajimtu daudz nagativu emoceju, tod nūteikti nasagrybātu, bet maņ ir laimiejīs, ka sajamu daudz pozitivu emoceju.

Bet kai ar puču duorzim?

Pučis ir muns pasauļs. Pīaudzāti vysaidi stuodi – lauvmuteitis, salvejis, palākuos krystainis, dālejis, lobelejis i c. Ari zemineitis mežā stateišu. Tagad pats stateišonys laiks.

Kotru godu kū jaunu ari puču duorzā paraugat?

Šūgod nūpierku jauna veida sāklys, redzēsim, kas golā izīs. Muna kolege Silvija īdeve maņ jaunus īrisus, gaideišu pyrmūs zīdus. Pīpierku tuļpu seipulus, tuļpis ir vīnūs zīdūs, vysdažaiduokajuos kruosuos – dzaltonys, ružovys, violetys, tymsi sorkonys. Nūzīdēs tuļpis, tod suoks peonejis zīdēt, maņ cīši pateik peonejis. Muna mama ari cīši meilēja pučis, jai beja kaidys 40 dāleju škirnis. Ari maņ ir dālejis, juos gryuši saglobojamys par zīmu. Maņ sakņu duorza nav, ir tikai puču duorzs.

A dūmis prīšksādātuojs maņ prosa, kur realizieju bolvu, kura tika pīškierta kai Gūda pylsūnei. Kū lai soku – nūpierku zemi, kuru puordeve blokus myusu zemis gobolam. Byus leluoks puču duorzs!

Runojūt par bolvom, asat sajāmuse Kulturys ministrejis premeju (2000), Kulturys ministrejis Lelū folklorys goda bolvu (2001, 2005), Latvejas vaļsts aizsardzeibys fonda “Lāčplēsis” Gūda zeimi, taipat asat konkursa “Sieviete Latvijai” (2013) laureate i pārnejā godā apbolvuota kai Leivuona Gūda pylsūne 2020. Leivuonīšu bolva ir vierteiguoka? Voi sajimt bolvu nu sovejūs leivuonīšu ir kas eipašs, sirdei tyvuoks?

Prūtams, lela prīca, ka esi pamaneits i nūvārtāts sovā nūvodā. Vaļstī tevi tik daudzi nazyna, piļsātā zyna vysi. Asu sajāmuse duovonys ar nagaistūšu vierteibu – Marutys Grasmanis taututārpu gruomotu, Latvejis karūgu, kas ir kai pavadūņs vysūs “Ceiruleiša” ceļuojumūs.

Voi ir vēļ kaids napīpiļdeits “Ceiruleiša” sapyns, kū grybātūs?

Pošreizejūs apstuokļūs par eipašu gribiešonu pat navar runuot. Maņ grybātūs, kab mes vysi sveiki i vasali otkon atsagrīztu i sasatyktu.

Jums ir ari pīredze ar sasapūtiešonu, braucūt ar “Ceiruleiti” ceļuojumūs.

Pret kū tik naasam pūtāti – pret dzaltonū drudzi, A i C hepatitu, stynguma krampim. Daudzi jau tagad soka, pūtis nav puorbaudeitys, nav kuo pūtētīs. Suokumā jau nivīna pūte nav puorbaudeita, navar zynuot, cik juos ilgi dorbuosīs. Ari pret dzaltonū drudzi myus nazkod pūtēja kotram braucīņam, bet pādejū reizi, kod iz Kamerunu braucem, pasaceja, ka tagad ir atzeits, ka tei pūte ir iz myužu. Taipat byus ari ar tagadejom pūtem. Taida ļauna slimeiba kai ‘Covid-19’, kas ir ari daudzu paziņu dzeiveibys pajiems, pa munam, byutu īveicama tikai ar pūtiešonūs. Mes saimē atbolstam pūtiešonūs.

Itamā situacejā kū dūmojat par Dzīšmu svātkim?

Tī vairs nabyus Dzīšmu svātki. Tys normali dūmojūšam cylvākam ir saprūtams. Tī byus Dzīšmu svātku īskaņu koncerti. Ar saukli “Svētki ir tur, kur esam mēs” tai mes i paliksim tī, kur mes asam – kotrys sovā sātā. Dzīšmusvātkus e-vidē es naatbolstu. Bārnim leluokuo ir sasatikšonys prīca, bet ite taidys prīcys nabyus. Bārnim svareigs beja nakts sasadzīduošonys koncerts, jūs vysvaira pīsaista kūpā byušona. Prīca, ka bārni dorbojās. Ka gadejumā ir kaidys svātku duovonys jau pīražuotys, juos varātu paduovynuot bārnim, kuri ir īsavuicejuši programu, kab palīk par atmiņu, ka itymā godā beja taidi sovaiduoki Dzīšmu svātki.

Kū jius nūvālātu ituo sovaiduo muoceibu goda nūslāgumā?

Paļdis par atbolstu vacuokim, par sapratni, par tū, ka ir paleidziejuši veiksmeigi beigt itū sovuodū muoceibu godu. Cerim, ka varēsim vysmoz Juoņa dīnā sasatikt. Kab mīreiga, drūsa i saulaina vosora!

Cereibā iz leiguošonu Juoņa dīnā, paļdis!