Muzeju nakts „Krostmolys stuosti” Rēzeknē
Itymā goda akcejā „Muzeju nakts 2012” iz Latgolys Kulturviesturis muzeju Rēzeknē beja atguojuši 1558 interesenti. Gon vītejī Rēzeknis ļauds, gon gosti nu tyvuokys i tuoluokys apleicīnis muzeja sagataveitū programu „Krostmolys stuosti” na viņ vierās i klausejās, nu ari poši stuosteja, minieja i pīrakstieja, gleznuoja i muzicieja, izbaudūt sasatikšanuos prīcu.
Ituo goda Latvejis muzeju vīnojūšuo tema „Zyluo kruosa – jiura” Rēzeknē tyka izstuoteita caur vairuokim stuostim i legendom, kas atrūnomi muzejā par Latgolys mozū jiuru – Rāznys azaru, jo ari Rēzeknis upe, kas leikumojūt tak cauri piļsātai 10 km garumā, rūn sovys suokys Rāznys azarā.
Vokors īsasuoka ar muzeja fotografa Aleksandra Bondarenko, speciali itai naktej taiseituos foto izstuodis „Zyluo” atkluošonu, kur zyluos kruosys variacejis dobā, īluos i cylvākūs stuosta gon par cylvāku emocejom, gon iudiņs, muokuļu i saulis kaitom.
Vysu pasuocīņa laiku beja atvārtys vairuokys radūšuos darbneicys i konkursi, kur aizrauteigi īsasaisteja gon mozi, gon leli – vīni raudzieja izmiereit iudini dažaidūs traukūs, cyti centēs atpazeits zivs, kas dzeivoj Rēzeknis upē i Rāznys azarā. Tīpat sūpluok, raugūt izminēt, kaids inventars (kuoši, pludeni, muonekli i c.) vajadzeigs īmūt mokšoruot, bārni reizem puorspieja pīaugušūs, kas puorsteidze i reizē puorlīcynuoja – Latgolā saimem pateik atpyuta pi upem i azarim. Pozitivs saceņseibys gors vaļdeja ari zalta zivteņu giušonys darbneicā, kur kotrs puorsalīcynuoja, ka nav nimoz i cik vīgli izviļkt 5 kilogramu zivu, jo tik tai varieja dabuot zalta zivteņu.
Prūtama līta, asūt pi upis ci azara krostā, juoparauga atrast atbiļdi iz vaicuojumu – deļkuo mokšoruošona ir cik magiska? Eisti makšarnīki filozofieja par itū temu i stuosteja natycamus stuostus par lelom zivim. Vys tik piļneigi skaidrs topa viņ tys, ka ir zivs, tod tū vajag prast ari pagataveit – kotrs, kurīs vēļ nazynuoja nīvīnys zivu receptis, Muzeju naktī varieja nūraksteit i piečuok sātā paraudzeit. Apsamaineišona ar receptem ruodši, ka beja jaunums, jo daudzi kautriejuos „nūšpikuot”, vys tik sovejū recepti gon īraksteja, deļtuo mes niu zinim, kai gatavej „Mudrū leidaku” Bukmuiža, kai „Zivu konservu katletus” Rēzeknē, kai „Leidakys filejis ruletu” Modyunē i c.
Rēzeknis Augstškola itymā naktī pīduovuoja izbaudeit laivys ierteibys realitatē, jo kotrs varieja nūsafotografēt laivā, ar kurū studenti brauc ekologiskajuos ekspedicejuos. Cikom vīni fotografiejuos, tikom cyti taiseja kuorkla sprunguļu plūsteņus, kab cytā reitā tūs laistu par Rēzeknis upi. Ka taids plūsteņš aizmaus da Lubuona azaram, piečuok tuoļuok iz jiuru, i kaids tū atrass Reigys jiurmolā, tod zinit – plūsteņa stuosts ir suocīs Rēzeknē.
Vīns nu stuostim itymā vokorā beja ari par latgalīšu tradicejom, kū paruodeja etnografiskais ansamblis „Rykova” izvadumā „Pyrmuo gonu dīna” iz izstuodeja, kaidi dorbi doromi, kod pavsari pyrmū reizi gūvs izdzan gonūs, par pīmāru, obligati vajag rumulētīs, jo tod vosorā byus tik daudzi pīna, cik iudiņa izlejs, nu goni i saimenīki ilgi nagulēs i čakli struoduos. Labi, ka vokors beja sylts, jo laisteišonuos ar iudini muzeja pogolmā beja jautra i skalim izsaucīnim pīpiļdeita – pavysam sļapns nabeja nivīns, nu iudiņa svieteibu gon sajieme daudzi i zynuos, ka itymā vosorā byus mūdri i darbeigi.
Veiksmeiga sadarbeiba izaveiduoja ar Rēzeknis evangeliski luteryskū draudzi, kuo rezultatā kotram beja breineiga īspieja apsavērt Rēzekni nu Sv. Treisvīneibys evangeliski luteriskuos bazneicys tūrņa 37 metru augstumā, i tai kai tūrņa trepis ir gona šaurys, tod izaveiduoja rynda, atstuojūt atsagrīžšonys īspieju cytā dīnā i cytā laikā, nu gon jau vargaņu muzykys koncerts, kas izskanieja bazneicā, remdieja ilguos stuoviešonys nūgurumu.
Jau ūtrū godu piec kuortys Rēzeknē Muzeju nakts kulminaceja suocās taišni pusnaktī, kod bīdreibys „Artistence” muosklenīki radeja sajiutu „jiura da ceļu” gon muzicejūt i improvizejūt par temu iudiņs, smiļkts i viejs, gon demonstrejūt video, smiļkts gleznu i iudiņa gleznu prīšknasumus. Muokslenīki aicynuoja ari atguojušūs paraudzeit zeimuot smiļts gleznys, i, kai atzyna jaunīts Renārs: „Tys beja koč kas jauns i nabejs pi myusu, Rēzeknē, cīši patyka, vaira vādzātu itaidus aktivus muokslenīkus”.
„Artistence” muokslenīku smiļkts i iudiņa gleznu taiseišonys laikā, kas tyka radeitys gitarys i kahona muzykys skonu pavadejumā, aizturūt olpu nu puorsteiguma, nakts puorsavierte sapyna lidojumā i izplauka cylvāku smaidūs, skaļūs aplausūs i kotram sovūs vosorys stuostūs, kas vēļ byus…
Sagatavieja Maija Upeniece, Latgolys Kulturviesturis muzejs
Foto Aleksandrs Bondarenko, karteņuos:
1. Etnografiskuo ansambļa „Rykova” tradicija izvadums ar rumulem „Pyrmuo gonu dīna”;
2. Radūšuo darbneica – kuorkla sprunguļu plūsteņu gataveišona;
3. Radūšuo darbneica – iudiņa miereišana dažaida tylpuma traukūs;
4. Radūšuo darbneica – bārni parauga zeimuot smiļkts gleznys;
5. Fotografiešonuos RA laivā;
6. Bīdreibys „Artistence” muokslenīki muzicej par temu iudiņs, smiļkts i viejs;
7. Bīdreibys „Artistence” muokslenīki taisa smiļkts gleznys;
8. Bīdreibys „Artistence” muokslenīki taisa iudiņa gleznys.