Intervejis autore: Sintija Augustova, portals lakuga.lv

Ka runoj par socialū uzjiemiejdarbeibu aba uzjiemiejdarbeibys formatu, kura mierkis nav nūpeļneit piec īspiejis vaira naudys, bet gon rysynuot kaidu sasuopiejušu socialu problemu, izreiz īsadūmoj par Regitu Zeiļu. Sarunā ar Regitu par ceļuošonu, socialū uzjiemiejdarbeibu gon Latvejā, gon ari taišni Latgolā, bazneicom i muokslys projektim.

Pyrmū reizi ar tevi sasatykom 2018. goda julī raidejumā “5Breinumi”. Jau tod stuosteji par socialū uzjiemiejdarbeibu. Paguojuši gondreiž treis godi, kas ir mainejīs socialuos uzjiemiejdarbeibys jūmā pa itū laiku, kai poša esi mainejusīs socialuos uzjiemiejdarbeibys kontekstā?

Daudzsluoņains vaicuojums, daudz kuo saceit. Ka mes saleidzynojom ar 2018. godu, situaceja ir gona leidzeiga, myusim vys vēļ ir vēļ gona pajauns lykums, koč tam jau byus treis godi. Mes vys vēļ struodojam, lai sabīdreiba vaira saprostu par socialū uzjiemiejdarbeibu, mes struodojam, lai tys koncepts īsadzeivoj, bet mainejīs, prūtams, ir tys, ka ir daudz vairuok socialūs uzjāmumu, gondreiž div symti pa itim četrim godim, tys ir saleidzynūši daudz, ka jam vārā jūs specifiku.

Izamainejs ir ari tys, ka ir daškierti vaira kai symts granti socialuos uzjiemiejdarbeibys atteisteibai – taids finansials gryudīņs. Organizacejis nūbrīst, suoc apsazynuot, kū juos grib i kū juos dora, prūtams, ka ir vys vaira vaicuojumu pošim sev – kū mes nūzeimejam. I es saceitu, ka ari sabīdreiba ir izamainejuse. Tys ir pateikamai, ka socialuo ītekme ir palykuse par “new normal”. Kotrai organizacejai niu ir juodūmoj na tikai par vidis pādu, bet ari par socialū pādu – kas ir tys, kū tu izmaini, kas ir tys, kai tu ilgtspiejiegai dorbojīs, kai tūs pryncypus īvīst gon sovā komandā, gon ari iz uorpusi.

Idealā situacejā kotrys uzjāmums byutu socialais uzjāmums, kuram byutu socials mierkis rysynuot kaidu problemu, voi ka jis mierktīceigi veicynuotu kaidu socialū atbiļdeibu. Tys vyss ir cīši vajadzeigai.

Ka runojom par izmaiņom ar mani, tod es poša asmu palykuse par organizacejis vadeituoju, nu decembra vodu socialuos uzjiemiejdarbeibys asociaceju i sasaskoru ar daudzim izaicynuojumim, kas rūnās, vodūt organizaceju i verūtīs kai tū vysu atteisteit tuoļuok, deļtam ka šūbreid īkrits gona izaicynūšs pūsms vysai nūzarei, taids puormaiņu laiks, ari Covid-19 naīt vysam tam par lobu. Izaicynuojums saprast, kai paleidzēt socialajim uzjiemiejim.

Niu esi Latvejis Socialuos uzjiemiejdarbeibys asociacejis direktore, pavysam naseņ nūtyka ari Lelbritanejis i Baltejis socialuos uzjiemiejdarbeibys forums. Voi esi pamanejusi, kai socialuo uzjiemiejdarbeiba atsaškir Latvejā i Lelbritanejā?

Tī ir miļzeigys atškireibys. Lelbritanejā socialuo uzjiemiejdarbeiba vysod ir pastuoviejuse, nu 18. godu symta pi jūs pamonomi īdeigļi socialajai uzjiemiejdarbeibai. Eistineibā, paraleli verūtīs, ari par Latveju tū var saceit. Padūmu laikūs, ari breivvaļsts laikūs beja uzjāmumi, kurūs nūdarbynuoja nūteikta mierķa grupu, pīmāram, fabrikys, kuruos struoduoja naredzeigī, voi kaids uzjāmums, kurs deve dorbu mozaizsorguotim cylvākim. Piec byuteibys tys atbylst socialuos uzjiemiejdarbeibys pamatprincipim.

Lelbritanejā var redzēt – nu 18. godu symta varim runuot par socialuos uzjiemiejdarbeibys konceptu, jim tys ir atsateistejs. Tuos ir ilgtermeņa organizacejis, kurys ir nūsaturiejušys da myusdīnu. Juosoka, ka jī kai sabīdreiba ir daudz atvārtuoki, sociali motivātuoki, tī ir ari sovys ītekmis nu viesturis, jim nav bejs komunisma pūsma, bet gona lels kapitalisms. Tei socialuo uzjiemiejdarbeiba jau ir kai kapitalisma blokusprodukts, kurā pasoka – jiusim kai sabīdreibai ir juouzajam atbiļdeiba i juorysynoj sovys problemys. Tys vys vēļ mozuok ir vaļsts pīnuokums.

Nu vīnys pusis Lelbritanejā tys ir vaira atteisteituoks, bet nu ūtrys pusis tī ir dažaidi biznesa modeli, dažaidi mierki. Saleidzynojūt – Baltejā itū mes vēļ tikai suocam, bet tymā pošā laikā ir cīši daudzys lītys, kur mes jau tagad varim dareit lītys sovaižuok i muoceitīs nu jūs. Vērtīs, kas ir tys, kū gribim puorjimt i kū nagribim, napīļaut tūs pošu klaidu. Prūtams, ka tī ir ari izacynuojumi – mes gribim tik eisā laikā dabuot organizacejis ar miļzeigu socialū ītekmi, miļzeigys puormainis, kas jau puorveidoj sistemys, tys prosa ilgtermiņu i sistematisku īsadzilinuošonu i struoduošonu. Daudz ītekmej ari tys, kai Latvejā tei sistema struodoj.

Cik daudz var ītekmēt lykumus voi socialūs pakolpuojumus? Bet mes jau varim redzēt, ka ir socialī uzjāmumi, kas var maineit leluokys sitemys, pīmāram, izgleiteibys sistemu. Kod roduos vacuoku dybynuotys školys, pīsaruodeja tys, ka kvalitativa izgleiteiba var byut na tikai nazkas ekskluzivs super boguotim bārnim, bet eistineibā var byut radīs i atsateistejs kūpīnā, pīmāram, Preiļu breivuo škola, kura dorbojās piec taidim principim, ka jī izgleiteibu pīduovoj plašuokai kūpīnai.

Taida sajiuta, ka sabīdreibai kūpumā ir vaira gribiešona dabuot vysu i izreiz, na izdzeivuot augšonys i atteisteibys procesu.

Tai goduos, bet, nu ūtrys pusis, reizem labi nūdar taidi Minhauzena plāni, ir labi gribēt izmaineit piļneigi vysu, a beiguos izmaineit viņdaļu, na tys, ka tu pasoki – mes te nikuo navarim maineit, te jau tai vyss struodoj, i beiguos nikas nasamaina, partū ka nikas nateik dareits. Bet, ka mes dorom mierktīceigi, tod ari nazkas mainuos, iz dorbim verās i saprūt, ka ir īspiejams nazkū izmaineit.

Pyrms puora godu intervejā saceji, ka nu Latgolys saīt vysmozuokais socialuos uzjiemiejdarbeibys asociacejis bīdru skaits. Kai ir niu?

Ir vaira kai 2018. godā, bet procentuali tei vys vēļ ir mozuokuo daļa. Es tam radzu vairuokus īmesļus – pyrmkuort, ka mes pasaverom iz sadalejumu NVO sektorā, tys sakreit piļneigi identiski, ari Latgolā ir vysmozuokais bīdreibu skaits, kas byutu finansiali ilgtspiejeigys, kurys nūsadorbuotu vyspuor ar koč kaidu saimnīciskū darbeibu. Tei pamatbyuteiba socialajai uzjiemiejdarbeibai ir tei, ka bīžuok tu izaudz nu NVO sektora iz cytu leimini.

Ka Latgolā ir kritiski moz NVO, tod logiski, ka ari socialūs uzjāmumu ir moz. Ka mes pasaveram iz uzjāmumu statistiku, tod Latgolā ir vysmozuokuo saimnīciskuo darbeiba, ar vysmozuokū īguļdiejumu IKP, ar vysmozuokū apgrūzejumu. Leidz ar tū ir lykumsakareigi, ka socialūs uzjāmumu ir vysmozuok. Ka nasamoldu, tod pādejā statistikā beja tai, ka socialūs uzjāmumu nu Latgolys ir mozuok par 5%. Bet jūs palīk vaira, ir ogranizacejis, kas apsazynoj sevi kai socialū uzjāmumu, pīmāram, Ludzys amatnīku centrs, SIA “Fregate “Rāznas stāvkrasti””, gon ari uzjāmumi Daugovpilī.

Bolvi vyspuor ir socialuos uzjiemiejdarbeibys “hotspots”, deļtam ka tī ir divi voi pat treis myusu bīdri – socialī uzjāmumi, kai spieļu ustoba bārnim, kur savad kūpā cytus bārnus ar bārnim ar eipašom vajadzeibom, ari socialais uzjāmums “Brīvupes”, kas ir atbolsta centrs i nūdrūsynoj gon kanisterapiju, gon vysaidus cytus atbolsta pakolpuojumus. Jī ir unikali Bolvu nūvodā, principā ari Latgolā.

Ir vaira organizaceju, kas īrauga sevi itamā jūmā, kas prīcej. Daudzi nasaregistrej kai socialais uzjāmums, bet kai bīdreiba, kai vīnkuoršs uzjāmums, zemnīku saimnīceiba. Tū pošu Viļānu kooperativu ari radzu kai socialū uzjāmumu, deļtam ka taidi kooperativi ari Eiropā realitatē ir socialī uzjāmumi, jī veidoj tuos strukturys, lai paleidzātu pīnsaimnīkim. Voi “ObeliskFarm”, kopejneica “Grāmatnīca” Varakļuonūs. Daudz taidu pīmāru, kurus varātu minēt kai socialūs uzjāmumus.

Saceji, ka daudzus uzjāmumus redzi kai socialūs uzjāmumus, kaidi ir treis principi, raksturlelumi, lai uzjāmums palyktu par socialū uzjāmumu?

Tī ir treis socialuos uzjiemiejdarbeibys pamatprincipi: socialais mierkis – dūt lobumu plošuokai sabīdreibai, na personeigais lobums, struodoj, lai rysynuotu koč kaidu socialu problemu, atrostu rysynuojumu.

Ūtrkuort, uzjiemiejdarbeiba – ir juobyun pylnvierteigam biznesa modeļam, finansiali naatkareigam gon nu projektu, gon pošvaļdeibu, publiskuo sektora, juobyun ilgtspiejeibai, ka tu vari sevi nūdrūsynuot, moksuot olgys.

Treškuort, tei ir demokratiska puorvaļdeiba – lai rysynuotu socialū problemu, ari īsaista tūs, ar kurim struodoj. Ka tī ir cylvāki ar eipašom vajadzeibom i mierkis – dorba integraceja, pyrmkuort, prosa jim, kas ir napīcīšams, kas ir tuos vajadzeibys, lai pylnvierteigai īsakļautu dorba tiergā. Demokratiska puorvaļdeiba izapauž, runojūt ar jūmys ekspertim, runojūt ar mierķa grupu, apleicejim i pylnvierteigi īsaistūt jūs sovā uzjāmumā, kūpā atrūnūt rysynuojumu problemai.

Daudz laika pavodi ari ceļojūt, atkluojūt jaunys vītys, radzātū i pīradzātū dokumentejūt “Instagram” kontā @vietasunlietas, kai ari blogā eseju.lv. Kurai atrūņ vītys, kurys apsavērt? Redzīs, ka esi jau izceļuojuse vysu Latveju!

(Smejās.) Tai varātu liktīs, bet vēļ ir daudz, kū apsavērt, pieteit. Juosoka gūdeigai, ka ar dokumentiešonu asmu gona slynka, izavieleju taidus slynkus dokumenteišonys veidus – īlikt kaidu biļdeiti “Instagram”. Muns veirs ir daudz aktivuoks, roksta garus bloga īrokstus i apskotus. Maņ tam nav laika. Es mieginoju fiksēt vītys, lai naaizmierstu, kur es poša asmu bejuse. Ir tai, ka piec pyrmuo goda “Instagram” kontā saīt dubultuot nazkaidys vītys, var jau redzēt, ka ite asmu bejuse.

Tymā pošā laikā saīt atkluot koč kū jaunu, kū mes īraugom voi nu muižu, voi viesturis gruomotuos, ‘’Facebook’’ grupuos, kur pasaruoda pamastys vītys, bazneicys, muižys, vysaidi kulturviesturiski objekti. Mes parosti salīkom kartē zvaigzneitis, vēļ ir gona daudz taidu zvaigzneišu, deļtam vēļ kaidu laiku byus, kur braukt. Ka nu kas, var jau ūtrū i trešū riņči īt!

Voi ir bejs kaids puorsteiguma moments ceļuojumūs?

Taidu ir daudz. Pyrmais, kas īguoja pruotā, vīns nu pādejuo laika puorsteigumu ir Gaujiena, ari Veclaicenis ainovu parks, kas ir fantastiska vīta zīmelim Olyuksnys. Nikod navarātu pasaceit, ka tei ir Latveja. Tī ir taidys ainovys, kas cīši nasasaista ar Latveju, daudz pauguru kai Dēliņkalns. Puse Veclaicenis fantastiskūs dobys stygu īsastīp Igaunejā. Eipaši tagad, Covid-19 laikūs, tys ir baigais “ekšens” aizīt iz Igauneju. Tys ir dīzgon smīkleigai. Ap Leldinem mes tū īpazynom, maja breivdīnuos jau braucem iz tīni ar draugim. Gaujienā ir sataiseits ari muzykys instrumentu muzejs.

Tu pietej ari sakralū montuojumu, kūpā ar muoksliniecu Viktoriju Grappu esi izveiduojuse akvareļūs zeimātu posta karteņu komplektu ar Rēzeknis nūvoda dīvnomim. Kai roduos ideja pieteit bazneicys i juos īmyužynuot?

Tys vyss suocēs ar ceļuojumim i tū, ka mes īraudzējom cīši skaistys posta kartenis, kas beja taiseitys akvareļtehnikā. Pandemejis laikā, ari drusku pyrms tam, īsapatyka Latgolys bazneicys. Myusim ir fantastiskys bazneicys, juos ir tik skaistys i breineigys sovā vīnkuoršeibā i sovā dabiskumā. Maņ redzīs, ka mes reizem tū nanūviertejam, reizem nasaveram iz juom kai iz vierteibu, bet dreižuok iz kū taidu, kū gribim aizmierst, puorkruosuot par jaunu.

Eistineibā juos ir skaistys sovā kruosā i dabiskumā. Gribējuos atrast veidu, kai tū apvīnuot i kai paruodeit skaistuos bazneicys i jūs daudzveideibu. Saprotu, ka juos ir cīši dažaidys, kotra nu jūs ir sovā veidā unikala. Ka luteraņu bazneicys, pīmāram, Kūrzemē, prīkš mane ir identiskys, juos vysys ir boltys i garlaiceigys, tod Latgolā es vysod grybu apīt bazneicu, apsavērt, tikt īškā. Ka saīt tikt īškā, tod tys ir fantastiski.

Ir žāļ, ka Latgolā bazneicys nav vaļā. Vysbīžuok atslāga ir tikai bazneictaņtei, kuru cīši juomeklej, apzvonūt treis cylvākus, lai tyktu pi atslāga. Tod tu jiutīs naveiklai, ka traucej cylvāku, ka jam deļ teve juoīt attaiseit bazneica. Igaunejā praktiski vysys bazneicys ir vaļā vysu vosoru, vari atbraukt, apsavērt. Maņ pateik, ka Latgolā fantastiski skaistuo Rekovys bazneica ir vysod vaļā, attaisi durovys, a tī atskaņ muzyka. Tys beja vēļ vīns puorsteigums Latgolā.

Beja izsludynuots muoklsys projektu konkurss Rēzeknis nūvodā, es suoču meklēt muokslinīku, kurs tū varātu izdareit, tai aizrakstieju vītejai muokslineicai Viktorijai Grappai, kurai ir burveigi sīnu gleznuojumi, jei pīkryta. Tys beja baigi forši, myusim izaveiduoja loba sadarbeiba, jei suoce eksperimentēt, suoce zeimēt, i cīši skaists rezultats saguoja.

Saceeji, ka ir vēļ, kū pieteit. Voi tev vēļ ir kaidi plāni jau cytim projektim?

Ir vairuokys idejis, i vīna nu jūs – veiduot nazkū leluoku par sakralū montuojumu, taišni par kūka sakralū montuojumu. Patīseibā ari stuosts par akvareļu zeimiejumim suocēs ar kūka bazneicom. Kūka bazneicys ir tuos, kas vysdreižuok pagaist. Pavysam naseņ ir puorizdūta gruomota “Latgales koka baznīcas”, bet juos dati ir nu 20. godu symta suokuma. Cīši grybātūs aktualizēt, kas nu tūs bazneicu reali ir palics, i kas tod ir tys kūka sakralais montuojums itūšaļt. Apkūpuot, apsavērt, kū varim dareit, lai juos saglobuotu.

Dīmžāļ vys vēļ juos vai nu nūdag, voi teik izmontuotys kūkmaterialim. Tys nūteik myusu dīnuosm, i es asmu šokā. Zylupē beja fantastiska kūka bazneica. Mes speciali braucem iz Zylupi, īvadeju Zylupis bazneicys adresi, biļdēs izavēre skaista. Atbraucem – stuov nazkaida kīgelu āka. Myusim lykuos, ka napareizu adresi asam īvadejuši, bet myusim saceja, ka asam kluot. Prasejom kaiminim, kas nūteik, jī soka – ā, nu pyrma divu godu jū nūjauce. Kai? Kū tys nūzeimej? Tei beja normala, smuka, bazneica, kas pat nabeja kritiskā stuovūklī. Vysmoz byutu saglobuojuši, aizvaduši iz breivdobys muzeju.

Tys ir montuojums, kuru vajadzātu saglobuot. I tys nūtyka 2018. godā – burtiski tikū. Ir cīši daudzys bazneicys, kurys namuokuleigi puorkruosoj, ar pavysam cytaidu veidūlu juos vairs naizaver tik simpatiski. Tī, prūtams, runa gon par finansem, gon par tū, ka nav draudzis, kas uzturātu. Tys ir logiski, ka piec desmit godu pusei nu itūs bazneicu nabyus draudzis. Myusim byutu juodūmoj veidi, kaidā mes varim bazneicys saglobuot vysaidūs formatūs.

Vysod ir licīs, ka tu struodoj 24/7, paspiej realizēt vysaidus projektus i vēļ atrast laiku ceļuošonai. Kai tu plānoj sovu laiku, ka vari vysu padareit?

Paraleli mes vēļ izīrejom saimis sātu, i es menedžeju “Airbnb”, i vēļ vysu kū doru (smejās). Bet tys tai – seikums. Es nazynu, eistineibā nikuo daudzi nadoru. Bīži viņ maņ ir garlaiceigai, dūmoju, ka vajag vēļ kaidu hobiju atrast. Vajadzātu aizīt pastudēt, koč kū vēļ padūmuot. Vysmoz pa vosoru varātu atsapyust.

Kas ir tova atpyuta?

Muna atpyuta laikam ir ar draugim, ar saimi, kas ir uorā – sarunys, kūpeigi pikniki, jaunu vītu īpazeišona. Mes ar draugim bīži braucam ekpedicejuos, apsaverom jaunys, naradzātys vītys, dūdamēs puorguojīņūs.