Kur palyka “Kapļi” i kas ir “PusKapļi”?

Kur palyka “Kapļi” i kas ir “PusKapļi”?

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Kaidu breidi Latgolys underground muzykys laukā spylgti dorbuojās literari-muokslinīcyskais projekts “Kapļi”, kura radzamuokuos personys beja Oskars Orlovs (Raibīs) i Arņs Slobožanins, nu 2019. goda rudinī tys sovu pastuoviešonu beidze. Niu Pīterdīnā Rogovkā debitēs grupa “PusKapļi”. Tys līk aizdūt vaicuojumus, kur palyka “Kapļi” i kas tod ir jaunī debitanti “PusKapļi”?

Kur palyka “Kapļi”?

Projekta, kurs saukts kai par literari-muokslinīcyskū projektu, tai poetiskuo roka apvīneibu, “Kapļi” aizsuokumi vaicojami 2007. godā, kod tū dybynuoja tūlaik jaunais literats Raibīs (aba Oskars Orlovs) i jaunais muzikis Arņs Slobožanins, pīsadolūt vibraceju meistaram Almai i piečuok tolkā īmūt gitaristam Kojōt (Kristapam Kalininam). Piečuok projekta sastuovs tyka plotuoks i otkon sasamazynuoja, nu pastuoveigi “Kapļūs” sūpluok Arņam i Oskaram spēlēja Jurs Linužs (basgitara), Rasma Kulamova (tausteni), Andris Jurāns (bungys) i Elgars Ludboržs (gitara). 2013. godā izguoja projekta mini albums “Prauda par Madali”, bet 2015. godā albums “Ašņa dasys”. Pastuoviešonys laikā projekts sevi dasaceja kai spylgtu latgaliskuos underground muzykys puorstuovi, sovu reizi, dzīžūt vuocu volūdā kai apvīneiba “Die Mattocks”, raugūt pīsadaleit ari Eirovizejis dzīšmu atlasis konkursā “Supernova”. “Drycanu mopedistu banda”, “Emigranta polka”, “XXL”, “Gareiguo komercdarbeiba” i cyti “Kapļu” skaņdorbi sovulaik tyka par spylgtu apvīneibys vizitkarti. Kod tyka vaicuots par Latgolys muzyku, kai sovus favoritus “Kapļus” sauce gon režisors Vīsturs Kairišs, gon ari muzykys žurnalists Orests Silabriedis. 2019. goda rudinī projekta dalinīks Oskars Orlovs izziņuoja “Kapļu” bēru pasuokumu, iz kurūs natyka paaicynuots ūtrys apvīneibys dybynuotuojs Arņs Slobožanins. Izaruod, ka “Kapļu” izabeigšona skaidrojama ar projekta dalinīku dažaidajom interesem i darbeibys vierzīnim, kai ari tai sauktū “raksturu i uzskotu nasadareibu”.

Grupys “PusKapļi” debeja

Niu, aicynojūt tīšraidē viertīs pasuokumu, tradicionalajā Pīterdīnys nūtikšonā Rogovkā teik sūleita grupys “PusKapļi” debeja. Muzikis Arņs Slobožanins portalam lakuga.lv skaidroj: “Projekts “Kapļi”, Oskaram nūbraucūt paceli, tyka īsaldāts: puse projekta dalinīku gribēja muzicēt tuoļuok kūpā, ūtrei puse nūlēme tū nadareit. Apsaprīžūt ar Oskaru, jis, vys tik piec zynoma puordūmu laika, naībylda, ka “Kapļi” atdzymst, nu jam beja nūsacejums, ka tī vaira nav “Kapļi”. Tam es pīkrytu – tī nav “Kapļi”, tī niu ir pus-Kapļi.” Dūmojūt par “PusKapļu” sastuovu, Arņs ar basgitaristu Juri Linužu sprīduši, kas varātu byut grupys solists, jo tys ruodejīs nareali – Oskars nav aizstuojams – i īsadūmuojuši par Margaritu Kolosovu, kurei seve spylgti dasaceja šova “X faktors” atlasēs. Arņs sprīž, ka Margarita ir Oskara sīvīšu variants i vīneigais cylvāks pasaulī, kas eistyn varātu turpynuot suokūtnejū “Kapļu” ideju. Margarita vysa pyrma asūt bejuse šokāta par itaidu pīduovuojumu, nu piec dīnys puordūmu pīkrytuse pīsadaleišonai grupā.

Ni lobuok, ni švakuok, bet cytaižuok

Grupys “PusKapļi” pyrmuo publiskuo pasaruodeišona paradzāta 29. junī Pīterdīnys koncertā Rogovkā. “PusKapļu” repertuaru veiduos septeņu projekta “Kapļi” dzīšmu kaverversejis, kurūs vydā septeni klauseituoju īmeiļuotī skaņdorbi “Drycanu mopedistu banda”, “XXL”, “Gareiguo komercdarbeiba”, “Rudiņa zalts”, “Emigranta polka”, “Doncoju plyks iz trepem” i “Autoservisa mylfs”. Cytys “Kapļu” dzīsmis atjaunuotys natikšūt, nu grupys repertuaru papyldynuošūt jauni skaņdorbi – Pīterdīnā pyrmatskaņuojumu pīdzeivuos dzīsme ar Pītera Jurciņa vuordim “Vēdzeļu kadriļa”. Arņs atzeist, ka grupys skaniejums, pīsalāgojūt solistam, vys tik byus pasamainejs. Cīši īspiejams, ka grupys repertuarā byus ari Latvejis Radejis Latgolys multimedeju studejis raidīrokstā “Puslopys” radeitais skaņdorbs “Myužeigs skaistums” ar Pluociņu Masis vuordim.  Arņs, vaicojūt par tū, deļkuo jam vys tik beja svareigi otkon kū ta dareit projektā, atzeist: “Sovulaik “Kapļūs” beju īguļdejs cīši daudzi dorba i maņ nasagribēja, kab tī pagaist. Kai pareizi Oskars saceja, ka jis ir cylvāks ar mikrofonu, nu ar tū nikas nasabeidz – ir ari cylvāks ar basu, asu es, kurs daudzi struoduojs pi aranžeju, i tai kai apvīneiba nav tik vīna cylvāka projekts, tod “Kapļu” gors myusūs vysūs dzeivuoja. Vysim ir tīseibys dareit pa sovam, turpynuot voi naturpynuot, bet darbeibys atjaunuošonys iniciativa guoja nu Jura Linuža.” Niu grupa “PusKapļi” aktivi mieginoj pyrmajam koncertam i tuos sastuovā niu muzicej pats Arņs Slobožanins, basists Jurs Linužs, tausteņinstrumentaliste Rasma Kulamova, taipat grupai pīsavīnuojuši – soliste Margarita Kolosova, gitarists Ingars Gusāns (pazeistams kai Sovvaļnīks) i bundzinīks Mareks Gusāns. Arņs pībiļst, ka “PusKapļi” nabyus ni lobuoki, ni švakuoki par “Kapļim”, “PusKapļi” byus cytaižuoki.

Kalenders

Nov
25
Pyr
10:00 Katrīndīnys seminars @ Namaterialuos kulturys montuojuma centrs "Upīte"
Katrīndīnys seminars @ Namaterialuos kulturys montuojuma centrs "Upīte"
Nov 25 @ 10:00 – 18:00
Katrīndīnys seminars @ Namaterialuos kulturys montuojuma centrs "Upīte"
10:30 Lekceja par maskuošonuos tradice... @ Bolvu Centraluo biblioteka
Lekceja par maskuošonuos tradice... @ Bolvu Centraluo biblioteka
Nov 25 @ 10:30 – 12:00
25. novembrī 10.30 stuņdēs Bolvu Centralajā bibliotekā lekceja ”Maskuošonuos tradicejis Latgolā i tradicionalūs masku taiseišona”. Lekceju vadeis folklorists, masku tradiceju festivalu organizātuojs i Latvejis Folklorys bīdreibys vadeituojs Andris Kapusts. Dasasaceišona da 21. novembra – 27870251[...]
Nov
26
Ūtr
18:30 Kaspara Stroda lekceja “Varakļān... @ tīšsaistē
Kaspara Stroda lekceja “Varakļān... @ tīšsaistē
Nov 26 @ 18:30 – 20:00
Kaspara Stroda lekceja "Varakļāni: Latgales ebreju mazpilsētas piemērs" @ tīšsaistē
Lekceju var nūsaklauseit, izmontojūt itū saiti: https://us02web.zoom.us/j/85328872940…
19:00 “Dzagiuze tautys prīškstotūs i d... @ pasuokumu vīta "Padejosim?"
“Dzagiuze tautys prīškstotūs i d... @ pasuokumu vīta "Padejosim?"
Nov 26 @ 19:00 – 21:00
Folklorys kūpa “Grodi” i Aigars Lielbārdis aicynoj iz vēļ nabejušu nūtikšonu — dzagiuzis dzīšmu i pietejuma koncertu. Dzagiuze ir vīns nu nūslāpumainuokūs i mitologizātuokūs putynu, kas ar sovu sakralū volūdu viestej puormejis cylvāka dzeivē —[...]