Intervejis autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv 

Preiļu muižys kompleksa i parka vadeituojis Sandys Čingulis-Vinogradovys puorziņā ir Latvejā leluokais piļsātvidis parks, jis piec pādejūs apriekinu aizjam 47 ha. Acim teikamuos ainovu perspektivys nav pošmierkis, sarunā Sanda izceļ vīnuotuos komandys dorbu, atkluoj kulturviesturiskuo montuojuma izpratnis dziļumu i pastreipoj vītejuos sabīdreibys īsaistis nūzeimeibu.

Tuoluma perspektivys

Parks ir angļu ainovu tipa, taida stila parki vyda pusē ir nadaudz caurradzami, ar tuolom perspektivom. Vyss skaistais, apsavieršonys objekti i reļjefa sovpateibys, kai pakolni, lejenis, juoredz par gobolu. Dūmuots, ka ari nu piļs redz parka plašumus. Apleik parkam gon juoveidoj kryumuoju sīna, kab nu uorpusis tik daudz naredz, kas parka vydā.

Vadeituojai Sandai i juos komandai itei ir trešuo vosora, atjaunojūt 200 godus vacū parku, jei stuosta: “Parks beja aizaudzs, partū primarais ir izteiriešona. Koč voi lai radzātu, kur vajadzeiba kū īstateit. Mums cylvāki aizdeve vaicuojumus, parkū mes viņ grīžam uorā i kur tei stateišona palykuse. Bet parkā kotram kūkam juobyun sovā vītā, mums kotrys juoizceļ. Izcārtūt pamežu, zam kūkim atsakluoja vyzbuļu, naaizmierstuleišu audzis. Tai parks pats atsamūst. Paguojušā godā suocem dūmuot na viņ par apzaļumuošonu ar kūkim i kryumim, tok ari parka kai zīdūša parka ainovu vidis atjaunuošonu, kur sova vīta ari pučem.

Asam atjaunuojuši i uzturom div dabiskuos pļovys, pārņ rudiņa tolkys laikā dažuos vītuos statejom krokusus. Padūmā ir apstuodeit ar krokusim, narcisem i vēļ cytom pavasara pučem jaunys vītys, lai tī vuordi “zīdūšais parks” byutu pīpiļdeiti reali.

Parkā pi iudiņu sistemys pyrma 200 godu labi padūmuojs arhitekts Vincents Macoti, prūdi, kanali, nūtecis ir speciali projektāti. Lels dorbs padareits, mums tik juoturpynoj, juoatteista, viesturiskais juosalīk ar myusdīnu lītom, juosamāroj ar myusdīnu apmaklātuoju praseibom. Paturam pruotā, ka apmaklātuojam parkā juogiust emocejis i izjiutys.”

Parkā vajag na viņ sajust dobu, bet ari nūviertēt muoksleigi veiduotys lītys.

Borhu gors i myusdīnu vajadzeibys

Preiļu suokums saisteits ar grāfim Borhim. Tys līk nūviertēt tū, ka jī itymā apvydā īraudzejuši i izcāluši itū skaistumu, nu kura ari mes varim īsadvasmuot. Kai parka uzturātuojim izadūd harmoniski apvīnuot Borhu kulturviesturiskū montuojumu i myusdīnu lītys? Sanda turpynoj: “Atteisteibys koncepceju izstruodojūt, suoču ar viesturis pieteišonu – tū, kas te ir bejs. Mieginuoju koncepcejā īlikt ari tū goru. Mes jau parkā nikuo byutiski namainom, bet par kotru līteņu teik pīdūmuots, pīmāram, jaunuos šyupelis, kū cylvāki jau seņ prasejuši, ir palākā kruosā. Tys ir sasaistē ar kūka tiļteņu. Itei kruosa caur tiļteņu “aizvad” pi tuo viesturiskuo. Vysam jaunajam, kū īlīkam, ceņšamēs uzturēt sasaisti ar viesturiskū. Vītu īsaceja ainovu arhitekte Anna Boroduļina, jei izstruoduoja parka atteisteibys koncepcejis grafiskū daļu. Vysys leluos lītys vysod teik saskaņuotys ar Nacionalū kulturys montuojuma puorvaļdi, kur īceris atbiļsteibu viesturiskajam izvirtej zynūšuoki cylvāki par mums, i Dobys aizsardzeibys puorvaļdi.

Pīmāram, estrade ir topuse padūmu laikā. Ainovu arhitekte Ilze Māra Janelis atzyna, ka jei izveiduota pareizā, itam parkam pīmāruotā vītā. Padūmu laikūs izveiduota ari aleja, kurys viesturiski nabeja, izcalta stacionaruo tualete, kuru niule naizmontojam. Partū aktuals vaicuojums, kū ar jū byus dareit. Vēļ ir drupys nu pyrmuos, Latvejis breivvaļsts laika, estradis pamatim, kū ari padūmu laikā izmontuoja, cikom izcēle jaunū estradi. Labi, ka padūmu laikā parku izmontuoja i uzturēja, sovaižuok juo vyspuor nabyutu.

Caur kotra projekta finanšu īspiejom mieginojam kū atjaunuot. Oduma i Īvys sola viesturiski taida nabeja taida, bet kūpumā stilam atbylst. Asam pīdūmuojuši, lai vosorys laikā cylvāki atīt iz parku vokora pusē. Mums ir izgaismuotys div salenis. Par Oduma i Īvys saleņu dūmojūt, kaids apgaismuojums darātu, saprotam, ka laternys i gaismekli naderēs, piec tuo vīnkuorši nasaprosa. Roduos ideja skaistuos kūka margys izgaismuot ar LED leņtem, kas atsarūn zamaškā margom – pīklusynuota gaismeņa i romantika. Tys vokorūs ir breineigs skots. Ari tai varim sajust harmoneju ar dobu.

Var pasēdēt iz sūlenim, īsaklauseit dobā – cik vyss skali i aktivi naktī čurkst, kurkst, čyvynoj. Ka cylvāks īt pi mīra, nanūzeimej, ka dobā nūteik tys pats.

Ūtrei pussola izgaismuota pavysam cytā stylā – kūkūs lampeņu viertinis. Īvārojam ari tū, lai kūkus nanūmaituot. Tys vyss ar dūmu, lai dažaiduotu apmaklātuojim sajiutys i lai puorsteigtu.”

Siermī kūki

Viesturiski parks vairuok ir lopu kūku, daudzi kūki jau ir aizguojuši sova vacuma deļ. Kab izcaltu itū vierteibu, izveiduota 16 dižkūku styga. Jī sakoncentrāti ap parka leluokū pļovu – lelū lauci. Sanda dižkūkus apsekuot aicynuoja SIA “Labie koki”. Izaruodeja, ka daļai dižkūku drupeit datryukst leidz dižkūka statusam, partū jī var byut vītejuos nūzeimis. Pošvaļdeibys deputati lēme itū statusu īdūt. Pi parka dižkūkim realizātys pat vairuokys idejis, Sanda turpynoj: “Tī kūki mums salykti vīnā dižkūku stygā. Nu 1. leidz 16. kūkam izīmūt, saīs kaidi 2,5 km. Kod roduos ideja par stygu, ceņtemēs jū apvīnuot ar vēļ myusdīneiguoku lītu, kas pateik jaunīšim i natraucej itai kulturviesturiskai videi.  Pi kotra dižkūka ir QR kods ar aplikaceju pīcuos volūduos. Īmūt, tu kartē redzi tūs kūkus, par kotru ir informaceja, izpyldoma aktivitate, vaicuojums. Atbiļdi vari dūmuot leidz nuokušajam kūkam, tī byus atbiļde. Juosariekinoj ar stuņdi laika. Asmu guojuse ar saimi, ar grupeņom, tys nasaīt tik dreizai, tok aizraun bārnus. Redzim, kai myusdīneigais i dabiskais vīns ūtram natraucej.

Reiz vātrā tyka izguozta skaista līpa, jei izaruodeja vydā tukša. Roduos ideja par bišu kūzulim. Meklējom bitinīka, dzeive pīspēlēja breineigu Juoni Kokinu. Jis pasajēme i sataiseja mums tūs kūzulus. 

Taipat vātrys ir guozušys ūšus i ūzulus, kū dareit ar taidim kūkim? Meistari soka, ka lītys kūksnei taidi nadar. Nūriskējom, sagrīzem kūkus dieļūs, niule stuov pošvaļdeibys škiuneitī i dabiskā veidā kolst. Iz prīšku varēsim pīsaisteit kūka muokslinīkus, nu itūs 200 godus vacūs kūku pīduovuosim radeit pilei mebelis.”

Kas padora par veiksmeigu

Atsazeišu, ka pyrms dažim godim gadejīs dzierdēt vysaidys navolūdys par Preiļu muižys kompleksa i parka nagativū auru, kas it kai vysod nūsluopiejuse ceņtīņus atjaunuot muižys pili i parku. Sandys i juos komandys padareitais na viņ apklusynuojs vysys navolūdys, vēļ vaira – nu juos pozitivuos attīksmis filozofejis ir vārts pasavuiceit, lai lītys lūbtūs. Sanda pastuosta ari par sovu dzeivis ceļu iz Preiļu parku i pareizūs cylvāku komandys izveidi: “Suokums vysam ir moments, ka mani uzrunuoja pošvaļdeiba. Vairuok kai godu veiču ryupeigu izpieti i izstruoduoju redziejumu parka atteisteibai. Es tū nūprezentieju i ceņšūs pīruodeit deputatim, ka vajag izveiduot atsevišku strukturu, kas struodoj viņ iz parku. Ir vajadzeigs duorznīks, ir vajadzeigi dareituoji parkā. Paļdis deputatim, ka jī maņ nūticēja.

Uorzemēs asmu nūdzeivuojuse 8 godus, tī ari asmu apsavāruse leidzeigys vītys. Tuos daudzuos idejis tūlaik leidz Latvejai vēļ nabeja tykušys. Pyrms uorzemem struoduoju sābru pošvaļdeibā – Rībeņūs, tī vadeju projektus, partū sabīdryskais pošvaļdeibys dorbs maņ nav svešs.

Vysu nūsoka ari tys, cik esi gotovs riskēt, cik pījimt apleicejuos personeibys.

Maņ daudzveideiga dzeivis pīredze, leidz tam struoduoju vysaidus dorbus – žurnalistikā, datordizainā. Dizaina lītys i tehniskuo dūmuošona – vysys munys īgiutuos prasmis tān cīši nūdar.

Poša taisu parka informativuos zeimis.

Cīš svareigi informēt, ka nav nimoz labi boruot iudiņa putynus ar maizi.

Mes pyrma div godu sasaskuorem, ka jaunais gulbāns ir klybs, partū ka puorboruots ar maizi i nav atsateistejuši muskuļu saistaudi. Voi taids var kur aizlyduot i vyspuor izdzeivuot? Mes saprotom, ka taids informativais dorbs cīš byutisks i nūzeimeigs. Cylvāki zeimis par putynu boruošonu fotografeja i lyka škārsteiklā, tod pošvaļdeibys nu Pīreigys praseja, kas mums tuos zeimis taisa. Putnu boruošonys problema ir aktuala daudzuos pošvaļdeibuos. Asmu sovys taiseituos zeimis aizsyutejuse pošvaļdeibom i sabīdryskajom organizacejom, kurys praseja. Var saceit, ka dzeive mani sagataveja itam dorbam, kas maņ tān ir dzeivisprīca.”

Komandys salaseišona

Kai saguoja salaseit tik veiksmeigu komandu? Sanda pastreipoj sajiutu nūzeimi: “Izsludynuojom konkursu iz duorznīka vītu. Gona daudz cylvāku dasasaceja, bet sajutu, ka Daiga ir eistuo. Ka īsaklausi sovā sirdī, atīt pareizais rysynuojums.  

Kaids Andrejs ir dorbā, zynuoju jau īprīšk. Kod uzrunuoju, Andrejs pat atsaceja. Bet tod vyss pasagrīze tai, ka jis pīkryta. Dmitriju dzeive pīspēlēja, jis atsagrīze nu uorzemu. Mes asam jaunu cylvāku komanda, tok na tik jaunu – asam dareituoji ar pīredzi i prasmem. Tai mes vīgli i organiski asam izaveiduojuši.

Tū fiziskū dorbu dora komanda. Ka vajadzeigs, es pīsaslādzu ari. Asam kūpā i molku grīzuši, i vaduši. Komandā ir div puiši, kas fiziskūs dorbus dora. Ir lītys, kur kotram padaleiti pīnuokumi, bet ari jim rūnās idejis. Ideja par sīna zuordim pi zyrgu staļļa ir myusu duorzneicys ideja. Andrejs dvēselē ir muokslinīks, muok izpļaut pļovys figuru formā, atstuot pareizuos zīdūšuos salenis. Īdzymts mokslinīka redziejums. 

Parku ceņšamēs kūpt tai, lai tys byutu produktivi i saimnīcyski. Naslaukom celeņus ar slūtom, iIzmontojam lopu pyutiejus, tuos lapenis īsapyuš tuoļuok pļaveņā. Ar lopu smalcynuotuoju dreiž palīk par kompostu. Tū līkam zam kūkim i kryumim. Nu vīna projekta ir nīdru pļuoviejs, dyuņu syuknis. Dyunis izsyucam tik rudiņ, salīkam pi krosta, varbyut vizuali izaver na puoruok labi, bet pavasar tys dūd taidu boguotynuojumu augsnei.”

Vītejuos sabīdreibys īsaiste

Sanda vysod mieginoj vajadzeiguos lītys i meistarus atrast tyvumā, partū ka vītejī lobuok izjiut sovu vidi i īlīk vairuok mīlesteibys. Jei doluos pīredzē: “Kur leluokūs dorbūs poši nateikam golā, es uzrunoju vītejūs zemnīkus. Breineigi i atsauceigi cylvāki! Finansiali tys mums ir izdeveiguok. Lobīkuortuošonys firmys ir lobīkuortuošonys firmys, a vītejais zemnīks paprosa minimalū, var redzēt, ka jam prīca, ka ir paleidziejs, pīsadalejs.

Pili suoce atjaunuot jau pyrma manis. Prīca, ka pyrmajuos obejuos ceļtnīceibys konkursa kuortuos uzvarēja vītejais. Mes vysi vuicamēs, mums ir klaidys, tam vītejam ari, bet jis tū viesturi izzynuoj, jis īt dziļumā. Tei ir pīvīnuotuo vierteiba, kas īt kluot.

Maņ redzīs, ka poša leluokuo vierteiba ir myusu cylvāki, kas var izdareit na švakuok par cytim. Tikai ir juopakužynoj myusu cylvāka potencials, jis ir juoīdvasmoj.

Tod sovejais pasaceis, ka jam tei ir sirdslīta i jam ir lapnums, ka jis izdareja, na tik daudz finansis vysu nūsaceis.”

Mozuos i sirsneiguos lītenis parkā atīt pošys nu seve. Pārņ fotografs Igors Pličs naredzēja vaira pīlītuojuma sirdsveida arkai, parkā jai atsaroda vīta pi Mīlesteibys kaļneņa. Cytu arku neogotikys stilā zeimiejuse Oksana Vronska, a izkaļs juos veirs Edgars Vronskis. Parka rūzis pi arkys – ari pavysam vītejuos. Īsaisteitūs cylvāku sarokstu ar dorbim i lītom var turpynuot. Dorbam parkā lobu pruotu pīsasoka vosorā nūdarbynuotī jaunīši.

A konkurenti?

Sanda smaida: “Reizem maņ prosa par konkurentim – cytom muižom, maņ dūmuošona sovaiduoka. Es tū saleidzynoju ar pļovu, kur sevkura puče sovaižuok zīd. Jei tok natraucej ūtrai zīdēt. Mums ir breineiga komunikaceja ar Lūznovu, Kruoslovu, Daugavpili, sasadorbojom ar Guļbini, Stāmerīnu.

Mes vīns ūtram paleidzam zīdēt. Konkurence taidūs objektūs ir navajadzeiga.

Asam aktivi piļu i muižu asociacejā, pārņ maņ pīduovuoja byut vaļdē, es pīkrytu, tai mes dabojam informaceju. Palīkam viņ draudzeiguoki, pilis i muižys nauztver sevi kai konkurentus. Svareigi vysus uztvert kai kulturviesturiskuos informacejis nesiejus. Uzjiemiejdarbeibā gon byutu sovaižuok.” 

Piecteceiba

“Kas tod tū pili cēle i veiduoja parku?” vaicoj Sanda. “Na jau pats Borhs. Jis izreikuoja tik uorzemu arhitektu, kurs īraudzeja itū vizeju, i dorbu vadeituojus. Vysu puorejū dareja myusu pošu cylvāki, sevkura Preiļu apleicīnis īdzeivuotuoja seņči te varātu byut struoduojuši. Mes poši caur sovu dzymtu asni asam te pīsadalejuši. Maņ pošai ir taids stuosts.

Izaruoda vacvactāvs sovulaik parkā kolpuojs pi duorznīka. Tūlaik parkā bejuse stykla syltumneica, vysu godu jamā audzāti garšaugi, zīmā jū vajadzēja kurynuot. Jis pats beja nu Placinsku pusis, jis iz parku devēs kotru vokoru i kurynuoja syltumneicu. Ceplis atsaroda dziļuok dūbē, gara caurule syltū gaisu īvadeja syltumneicā. Vīnu vokoru jis, timseņā īkurs, verās, ka pi dūbis jū div acs gaida. Saprats, ka vylks.. Tūlaik vylku bejs daudz. Ar dagūšom pagalem atsagaiņuojs. Saprats, ka cytu reizi juojam kaids īrūcs leidza. A itū stuostu nu taņtis izzynuoju, kod es jau te struoduoju. Smejūs, muns asnis mani ir atveds atpakaļ, kur jau muns seņcs ir dorbuojīs, es koč kū turpynoju.”

Juos majestate – Preiļu muižys piļs

Preiļu parka jūks ir taids, ka daudzi turisti, īraudzeidami īkonservātūs Borhu muižys zyrgu staļļa ākys myurus, dūmoj, ka daguojuši pi Preiļu majestatiskuokuos ceļtnis. Borhs turiejs daudz teirškirnis zyrgu, jūs staļļs izaver piec piļs. A eistū pili caur aizaugušū parka daļu naredz. Kod piļs byus gotova apmaklātuojim, kūki, kas aizsadz pili, tyks izratynuoti.

Vacuokuo muižys kompleksa ceļtne ir boltī vuorti, kas atsatīc iz klasicisma laiku. Par pyrmajom divejom muižys ākom eisti ziņu nav. Nu trešuos muižys ākys drupys i pogrobi palykuši. Jei beja kūka, muzejā fotografeja ir, kur jei drupeit radzama. Ari catūrtuo āka jau beja grausts, par tū atguodynoj fotografejis iz nūžuguojuma, tok piļs neogotikys stilā ir atjaunuota, dreizumā suoksīs elektreibys pīvade piļs pyrmajam i ūtrajam stuovam. Vaira par miļjonu īlykts, bet pasaverūt iz grausta foto, ir saprūtams, kur tei nauda palykuse. Sanda pastreipoj, ka na jau steiga te vajadzeiga. Kaļča apmatumam ir juonūsastuov puors godi, lai izmīdz nu seve mytrumu. Kruosuošona nūtiks beiguos, tod kruosuojums ilguok turēsīs, byus kvalitativuoks. Seņču gudreiba soka, ka te nav juosasteidz. Tok ir lītys, kur juoreagej dreiž.

Golvonais – izjust, kod kū dareit ir pareizi.

Sanda dūmoj, ka seņči piļs ceļtnīceibā īlykuši lelu gudreibu, jei ir tik stabila i spieceiga, ka nav sabrukuse, godim nūstuovādama bez jumta i cik nūkrišņu puorlaizdama. Āku suoce ceļt 1806. godā, cēle da 1860. godu. Partū jamā apvīnuoti treis stili – klasicisms, neogotika i romantisms. Suokumā bejuse taisnstyura konstrukceja, tod jai pībyuvēja tūrneiti. Latvejis laikā ākā izmytynuoja lauksaimnīceibys školu i vysaidys īstuodis. Kara laikā te atsaroda lazarete. Padūmu godūs te īkuortuoja šyušonys cehu, sporta školu, vysaidys īstuodis, pat dzeivuojamuos ustabenis. Tok 1978. godā āka izdaga. Daleji padūmu laikā jau suoce rekonstrukceju, ūtrajā stuovā salyka puorsaguma greidys, daleji izlyka šifera jumtu, kurs ilgi naturēja, a vacais apmatums nanūkryta. Koč iz jumta saauga bierzeni…

Niule varim drūsai turēt nūceju, ka piec puors godim varēsim piļs pyrmajā stuovā pagasteit kafejneicā voi restoranā, ūtramā – apsavērt muzeja ekspoziceju, a trešajā – baudeit muokslu. 

Sanda nūsoka:

“Nadūmoju, ka Preilim byutu tys lobuokais, ka vys vēļ te stuovātu grausts. Itei ir vierteiba, nu kurys Preili cālušīs. Ap Borhu veiduotū muižu ari izauga piļsāta.” 

Sanda pasateic Borhu dvēseleitem, jei jiut, ka jī ir davuši viesturiskuos vītys atjaunuotuojim sovu svieteibu. Vyss veidojās i doruos, koč nūstruoduotys viņ div pylnys sezonys!