Jaunūs literatu konkursa gūdolguotais dorbs nominacejā “Latgaliskuos vierteibys”
Sagataveja: portals lakuga.lv
Nautrānu pogosta puorvaļdis izsludynuotuo Jaunūs literatu konkursa, kas veļteits Pītera Jurciņa 89 godu pīmiņai, nominacejā “Latgaliskuos vierteibys” bolvu, 100 eiro, sajēme Sofija Teicane. Konkursa nūslāgums nūtyka 29. junī Rogovkys centrā, Pīterdīnys koncertā, iz kū kluotīnē tyka aicynuoti vysi konkursa daleibnīki.
Jaunūs literatu konkursa devize “Tu tymsumam par speiti, nes sovu gaismekleiti”, dorbi tyka vārtāti pīcuos nominacejuos: dzeja, proza, skečs voi vīncielīņs, bārnu literatura i latgaliskūs vierteibu paruodeišona sevkura dailliteraturys žanra dorbā. Konkursa dorbu vierteišonys komisejā itūgod beja Anna Rancāne, Veronika Dundure i Ilga Šuplinska.
Sofija Teicane
Vītys sajiuta
Ir 2020. goda decembris – Zīmyssvātku laiks. Pasauļs puordzeivoj pandemeju. Nadreikst reikuot nikaidys svineibys, vysim juosēd sātā sovys saimis lūkā, lai naaplyptu ar brīsmeigū slimeibu vai naaplypynotu cytus. Es un muni nu jau lelī bārni nagribim sēdēt iz vītys, jau vysu rudini asam pavadejuši sātā pi datoru. Mes brauksim meklēt latgaliskū Zīmyssvātku nūskaņu – meklēt tymsumā gaismekleiti. Saprūtams, ka Latgolā Zīmyssvātki ir katuoļu bazneicys svātki. Partū nūlemam braukt iz bazneicu, kurā nikod naasam bejuši, bet ar kuru myus saista seņči – Nautrānu bazneicā lauluojušīs muna tāva obeji vacvacuoki gon nu tāva, gon muotis pusis.
Nūsagrīžam nu ceļa Sanktpīterburga–Varšava pi Mežvidim iz Rogovku, grantātais ceļš slydons, juobrauc cīši uzmaneigi. Puorbraucam tyltu puori Ičys upei – vacī cylvāki stuostejuši, ka iz ituo tylta vēļ paguojušuo godu symta vydā reikuotys večerinkys – tylta dieli beja cīši lobi doncuošonai, sasalasejuši kotru reizi tik daudz cylvāku, ka vyss tylta laukums bejs pylns ar doncuotojim. Tagad tū gryuši īsadūmuot, nu to breiža, ka nūsagrīzem nu šosejis, naasam satykuši i redziejuši nivīna cylvāka, nivīnys mašynys.
Apsamuokuse zīmys dīna – vyss palāks, i tod prīškā pieški pasaruoda bazneica – Nautrānu bazneica. Vīnkuoršajā Latgolys ainovā ar mežim i sasolušim palākim laukim, apladojūša grantāta ceļa golā nareali miļzeiga ceļtne – ruodīs stypri naīdereiga itymā vītā, jū tik lela i dižona – sorkonūs ceglu, ar divejim tūrnim, radzama pa lelu gobolu nu vysu pušu. Pībraucam pi bazneicys, īmam bazneicys duorzā. Lai gon ir 24. decembra dīnys vyds, bazneicys durovys ir cīt. Īškā tikt navar. Pi durovu moza lapeņa, kur raksteits, ka dīvkolpuojums byus vokorā. Pībrauc vēļ vīna mašyna, cylvāki izkopj i konstatej, ka bazneica slāgta. Latgola dzeivoj sovu dzeivi, taidi aizbraukušī bārni, kas pasaruoda viņ pa breivdīnom i svātkim, Jū nainteresej. Muzeji i bazneicys atvārti viņ dorba dīnuos voi pasuokumu laikā. Katuoļu bazneica Latgolā, kura vysod dīnys laikā ir vaļā, ir Ludzā, partū, kod gribim baudeit goreigumu ar garanteju braucam iz Ludzu.
Itūreiz riskejom un asam Rogovkā. Izstaigojam bazneicys duorzu – izlosom uzrokstus iz vysim pīmineklim. Te graznys pīmineklis ari Jezupa Rancāna vacuokim. Bazneicā asūt ari Jezupam Rancānam veļteita pīminis pluoksne, bet tai kai īškā nateikam, tod tū īraudzeit navarim. Jezups Rancāns vaira kai 20 guodus ir bejs Latvejis vaļsts prezidenta pīnuokumu vītys izpiļdeituojs trymdā.
Stuovim pi leluo krysta bazneicys duorzā – itamā vītā bejuse vacuo kūka bazneica.
Mieginovom īsadūmuot, kai te bejs pyrms 115 godim. 1905. goda 6. novembrī itamā vītā svinēja kuozys muna tāva baba un dzeds – Ilža Meļņa un Stepons Teicāns. Jūs lauluoja bazneickungs Daniels Jasinskis. Beja treis reizis – 16., 23. un 30. oktobrī – tautys prīkšā saukti miša laikā, tai raksteits bazneicys gruomotā. Kuozuos bejs daudz cylvāku – pat bazneickungs īrakstejs – un daudzim daudzim cytim, izjamūt oficialūs līcinīkus, pīsodalūt. Jau 1901. godā ir īsokta jaunuos bazneicys ceļtnīceiba – tuos pi kurys mes tagad stuovim. 1905. goda rudinī, kuozu laikā, jaunuos sorkonūs ceglu bazneicys ceļtnīceiba nanūteik, tei ir puortraukta pusceļā, ir pamati i sīnys leidz lūgim. Tys ir laiks pyrms lelajim namīrim, kuru laikā teik dadzynuotys muižys, bet dzeive īt iz prīšku un Rogovkys centrā nūteik kuozu ceremoneja.
Bet vēļ agruok 1892. godā itamā vītā Nautrānu bazneicā lauluojuos muna tāva ūtrī vacvacuoki – Bārtuļs Turlais un Viktorija Rancāne, lauluoja bazneickungs Dominiks Andrekus. Tys ir prīsters, kas daudz dareja, lai nu Latgolys jaunīši tiktu muoceitīs iz Jelgovu. Bārtuļs un Stepons pīderēja Stiglovys draudzei, bet jaunos sīvys obejis beja pīdereigys Nautrānu draudzei – Ilža beja nu Kopču, bet Vica nu Buzdu. Tūs laiku tradicejis paredzēja, ka lauleibys nūtyka jaunivis draudzis bazneicā.
Mes, jūs piecnuocieji, stuovim soltā decembra dīnā bazneicys duorzā un mieginojam īsadumuot kaidys kuozys tuos beja – ar zyrgim, droškom un daudz gostim. Kuozys taiseja iz obeju golu – suokumā pi jaunivis, taitod tīpat natuoli, tod nuokušajuos dīnuos brauce jau pi jaunuo veira. Dūmuojam, ka nūteikti tyka dzīduota skaistuokuo nu latgalīšu kuozu dzīšmu – “Jau mani vad, jau mani vad, jau muna jauneiba kiulīņus mat” (tū nūsaklausom telefonā). Jaunīši vairs itū dzīsmi nazyna, bet jim pateik skaistī latgalīšu vuordi, ka “kiulīni”, “iudiņs” un cyti, kurus “čyuliskū” izgleiteibu baudejušim gryuši izrunuot.
Ilža brauce iz Rūzorim pi Mērdzinis. Stepona dzimta ir nu Rūzoru, Ilža un Stepons dzeivuoja lobā muojā, beja pīcpadsmit hektari zemis. Ilžys dveiņu muosa Anna i bruoli Zenons i Onufrijs palyka Kopčūs. Ilžai pošai arī pīdzims dveini – puikys Ignats un Ontons. Jei nūdzeivuos garu myužu, izaudzynuos divejis meitys un četrus dālus, bet šudiņ nivīns nu juos dzeivūs unuku navar vairs paruodeit pat juos kopa vītys.
Jaunuokuo meita Tekla 1938. godā apsaprecēja ar Bārtuļa un Viktorejis dālu Boleslavu, Tekla un Boleslavs ir muna tāva vacuoki. Jī dzeivuoja Lāpovā pi Kuorsovys. Lai arī jūs naskuore tīši kara brīsmis un tik stipri naītekmēja varu maiņa, tūmar tragisku nūtykumu natryuka arī jūs dzeivē.
Bet latgaliskais, kas beja jūs saimē, tyka turāts un beja cīnā cauri vysim laikim. Vysūs gūdūs tyka dzīduota Pītera Jurciņa dzīsme “Vuolyudzeite”. Tū var pīzeit par Latgolys padūmu laiku paaudzis dzīsmi. Pīters Jurciņš un Ontons Kūkojs beja tī cylvāki par kurim Teklis un Boleslava dāls, muns tāvs, vysod runuoja kai par eipašim cylvākim. Ontons Kūkojs beja autoritāte un latgaliskuo īmīsuojums vysai juo paaudzei. Jū cīnēja par vīnkuoršeibu un atraktivitati. Ka pasuokumā beja paradzāts, ka byus O. Kūkojs, tod tys beja īmeslis apmeklēt tū pasuokumu. I O. Kūkojs, i P. Jurciņš beja rogovkīši, taipat kai Pīters Miglinīks un Andryvs Jurdžs.
Par P. Miglinīku i A. Jurdžu es pyrmū reizi dzierdieju 1989. godā. Vydsškolā literaturys stuņdē skūluotuoja stuosteja par latgalīšu rakstnīkim. Ir bejuši cylvāki, kas rakstejuši latgaliski. Tei nav viņ nikam navajadzeiga vacūs babu i bazneickungu volūda. Skūluotuoja, kas maņ tū muoceja, 1990. godā beja storp tim 138 cylvākim, kas kai deputati nūbolsuoja par Latvejis naatkareibu.
Navaru pīkrist tim cylvākim, kas soka, ka nūsaukums Rogovka nav pīmāruots itai vītai, ka jū vajadzātu likvidēt i palikt pi nūsaukuma “Nautrāni”. Rogovka ir skaneigs i styprs vuords, tys ir īguojs tautys apziņā. Styprī i gudrī rogovkīši, kas poši lepojās ar latgaliskū, ari cytūs latgalīšūs īdvese tautyskū pošapziņu. Šudiņ latgalīšam, lai juo identitati pamaneitu, ir juobyun nadaudz trokam – taidam kai nu Rogovkys.
Atpakaļ braukdami, pīstuojam pi nalelys muojenis ceļa molā – laikam nivīns te nadzeivoj. Bet āka labi sasaglobuojuse, ar golu pi ceļa, graznim lūgu rūtuojumim, slāgtais pogolms ar vuortim iz ceļa pusi un kuormim. Nu pavysam kai Breivdobys muzejā. Taidā gon gribātūs svinēt Zīmyssvātkus, braukt naktī iz bazneicu un sēdēt ar lelu rodu saimi pi golda.
Atbraukuši vokorā iz sātu, atrūnam vacuos babys izšyusteitūs goldautus. Veramēs, kurais smukuoks. Lels dorbs īlykts – ar rūkom kotrys kristeņš izšyuts, cikom saguojušys tuos skaistuos rūzis, i tai vysapleik vysam goldautam. Līkam iz golda tū, kuru pīzeistam par vyssmukuokū. Tagad jau seņ nivīns nasēd un našyusta kristeņus, lai radeitu taidus dorbus. Meklejam muola svečturi – tī gon nav tik seneji kai goldauti i ir padūmu laikā pierkti, bet tūmār latgalīšu pūdnīku dorbs. Īspraužam svecis leluokajā svečturī i līkam goldā škeivus. Byus vakarenis. Asam cīši apmīrynuoti ar pavadeitū zīmys dīnu, kurā caur sovu viesturi sagivom latgaliskū nūskaņu un izbaudejom eistus svātkus. Lai seņču latgalisko dzeivis gudreiba un spāks ir ar mums!
2021. gods 29. juņa Pīterdīnys koncertu var nūsavērt ite.