Lūznovā pīminēs muokslinīku i pedagogu Vladislavu Pauru
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
18. julī 16.00–17.30 stuņdēs Rēzeknis nūvoda Lūznovys muižā garšu i muokslu festivala “Mākslas pikniks” laikā prezentēs muokslys albumu “Akvarelists Vladislavs Paurs” (dizains Zaiga Protizāne), demonstrēs dokumentalū filmu “Vladislavs – cilvēks, mākslinieks, pedagogs” (režisors Māris Justs) i atkluos V. Paura akvareļgleznīceibys izstuodi. Pyrma filmys par V. Paura dailradi stuosteis Rēzeknis Tehnologeju akademejis (RTA) asociātī profesori Aina i Gunārs Strodi. Pasuokuma laikā muokslys mīļuotuojim tiks duovynuoti itī albumi, informej albuma sagataveišonys projekta vadeituoja, RTA docente Diāna Apele.
Vladislavs Paurs (1945–2019), izcyls Latgolys akvareļgleznīceibys puorstuovs, pedagogs i padūmdeviejs studentim, bejs vīnkuoršs i cīš sirsneigs cylvāks, tai par jū izasacejuši juo tyvinīki, draugi i kolegys.
Par muokslinīkam veļteitū albumu D. Apele soka: “Izdūtais muokslys albums “Akvarelists Vladislavs Paurs” ir RTA asociātuo profesora i izcyluo Latgolys akvareļgleznīceibys puorstuova V. Paura muokslys dorbu viesturisks apkūpuojums piec juo aizīšonys myužeibā. Muokslys albums veiduots kai muokslinīka personiskuo skiču gruomota. Vuokam izmontuots autora dorbs “Rūsa” (2015), kas vyslobuok paruoda muokslinīka rūkrokstu. Papyldus muokslys dorbam, vuoka dizainā izveiduots plāsta papeira efekts, izmontuota akvareļu lopys tekstura, simbolizejūt gon pošu muokslys dorba suokumu, gon muokslinīka gleznīceibys tehniku – akvareļgleznīceibu. Konkretajā albumā procentualā puorsvorā teik paruodeita taišni akvareļgleznīceiba.
Albuma īvada daļā, pyrmajūs treis atvārumūs, atrūnamys informativys anotacejis latvīšu, latgalīšu i angļu volūdā, papyldynuojumā ar vysaidu nūtikšonu fotoattālim, kas raksturoj muokslinīka vadūšuos dzeivis jūmys. Muokslys dorbi albumā teik grupāti piec muokslys dorbu žanrim: 43 dobys ainovys, 11 klusuos dobys kompozicejis, 32 piļsātu ainovys i 9 figuralys kompozicejis. Kūpā 95 muokslys dorbi.”
V. Pauram veļteituos filmys veiduotuojs M. Justs atkluoj: “Tēmu īsaceja magistra dorba vadeituoja. Nu akademejis vadeibys beja vēļme īmyužynuot Vladislava Paura pīmiņu. Suokumā maņ pīduovuoja taiseit katalogu par juo dailradi. Bet es kūpā ar Vladislavu asmu jau taidus taisejs, maņ nasalyka tys tik interesanti. Partū es pīduovuoju sataiseit par jū filmu. Vadeituoja pīkryta, tys akademejā ir vīns nu pyrmūs gadejumu, kod filma teik taiseita kai magistra dorbs.
Vladislavu Pauru pats drupeit pazynu, bet tikai nu vīnys pusis – kai kolegu. Maņ beja interesanti papieteit vairuok, kas jis eisti par cylvāku beja. Vairuok uzrunuoju pat īsasaisteit radinīkus – sīvu, muoseicu. Tys Vladislavu atkluoj nu ciļvieceiguos pusis, na viņ kai sovys jūmys profesionali. Nu tuo atsateisteja filmys koncepceja – viestejums trejūs aspektūs, kur Paurs atsakluoj kai sirsneigs cylvāks, kai muokslinīks, kai pedagogs.”
Interesenti teik laipni aicynuoti pīsadaleit ari cytuos Muokslys piknika aktivitatēs Lūznovā ITE.