Kulturys īsacejumi nedeļai Annys dīnys zeimē

Kulturys īsacejumi nedeļai Annys dīnys zeimē

Roksta autors: portals lakuga.lv

Ituos nedelis pyrmajā dīnā, 26. julī, īkret Annys dīna, agruok saceitu – Anis. Tautys tradicejuos itei dīna eipaša ar jaunuos ražys paraudzeišonu, ari portals lakuga.lv aicynoj paraudzeit i atkluot kū jaunu deļ seve. Ituos nedelis īsacejumi nu vysys portala komandys.

Annys Dagdā

Portala žurnaliste Sintija Augustova: “Itūnedeļ īsoku aizbraukt iz Annys dīnys svineibom Dagdā. Bierneibā iz Dagdu svieteit Annys dīnu brauču gondreiž voi kotru godu, deļtam ka Dagdā dzeivoj tāva vacuoki, i Annys dīnys beja kai rodu saliduojums, kod iz zaļumballi, teatrim i tierdzenim sabrauce tyvuoki i tuoluoki bruolāni i muoseicys. Nu tuo laika Annys dīnu pasuokumi asociejās ar koč kū eipaši ļusteigu i sirsneigu, ari ituo goda svātku programa ir daudzsūlūša.

Vysvaira ituogods afišā pīsaista Muzykaluo uora terase, kurā uzastuos vairuoki muokslinīki, tymā skaitā ari repere “Ūga” nu “Ausmeņa Records” i grafiti paraugdemonstriejumi. Itūšaļt izaver, ka Annys dīnys itymā godā pavadeišu Reigā, tok nūteikti raudzeišu vysmoz koncerta daļu klauseitīs tīšraidē Dagdys kulturys centra “Facebook” lopā.”

Skanūšais objekts “Savpatība” Limbažūs – par piļsdrupom skaņ i latgaliskuos dzīsmis

Portala socialūs teiklu redaktore i portala atteisteibys vadeituoja Edeite Husare: “Tikū beidze gasteit Rēzeknē, bet niu skaniešonu Vydzemē, Limbažu piļsdrupuos, izsuocs vidis muokslys objekts “Savpatība”. Vidis multimedialuo instalaceja sastuov nu četru spīgeļu objektu, kurā kotrā iz breidi “dzeivoj” kaids nu Latvejis teirradņu, kuru sovā pietnīcyskajā ceļā godu garumā satics dirigents Sigvards Kļava – bārni i dažaidu vītu ļauds. Tūs vydā ari Liene Skrebinska i Zane Dukaļska nu Rēzeknis, Aleksandrs Maijers nu Kruoslovys, Ligita Spridzāne nu Upītis, Aija Smirnova i Kristiāns Jasinskis nu Leivuona, Rita Mičule nu Krystapiļs, Vera Guļbenova nu Rībeņu, taipat Kristīne Kārkle-Kalniņa i Edgars Kārklis.

Nu latgaliski dzīšmu ailenis izskaņ ari Ilgys Reizniecis nu “Iļģi” i Indrys Mētrys nu “Saucējas” dzīduojumā. Režisora Roberta Rubīna kadri i Sigvarda Kļavys salykums, kas papyldynuots ar Santys Ratniecis i Ērika Ešenvalda skaņdorbim i Latvejis Radejis kora dzīduojumim, roda eistynu mageju. Stuovūt spīgeļu vydā, nazyni, kurs bolss īsaskanēs, kuru dzīduotuoju voi muzykantu redzēsi jaunā šaļtī. Bet volūdys – latvīšu, latgalīšu i lībīšu – vejās i mejās pusstuņdi garā skanis meditacejā. Limbažūs “Savpatība” nu 25. juļa da 1. augusta, a tod nu 26. da 31. augusta Arkadejis parkā Reigā. Vaira par vidis objektu viestejom ITE.”

Annys Rancānis vosorys dzejūli kruojumā “Prīca i klusiešona”

Portala redaktore Sandra Ūdre: “Latgolā dzeivoj eipašys Annys – cīš darbeigys i styprys. Annys dīna – Saimineicu dīna, a kura nav saimineica? Taida kai Latgolys sīvīšu dīna. Šudiņ vuorda “saimineica” jāga pasaplašynuojuse i jimā var īlikt nūzeimis na viņ par lūmu sovā sātā – i “atbiļdeiga vadeituoja”, i “sovys jūmys profesionale”, i “radūša personeiba”. Sirsneigi sveicīni vysom Annom i saimineicom. A mozai atpyutys strēčei, seve īgremdiešonai vosorys vyda breineigumā i filozofiskā tīšumā pajemit Annys Rancānis kruojumu “Prīca i klusiešona” (2018), paskaitit dzejūļus par vosoru.”

A. Rancāne “Prīca i klusiešona”, 75. pl.