Kulturys īsacejumi nedeļai nu Drycānu: šaurslīžu deļžaceļs, Latgolys viesture i dzymtys kūku pieteišona

Kulturys īsacejumi nedeļai nu Drycānu: šaurslīžu deļžaceļs, Latgolys viesture i dzymtys kūku pieteišona

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Itūnedeļ treis kulturys lītys īsoka jubilare – Drycānu vydsškolys viesturis i vēļ cytu prīškmatu školuotuoja, ari nūvodpietneica i aktiva sabīdryska darbineica Silvija Laizāne. Jei ir Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2011” laureate nominacejā “Goda školuotuojs”, vīna nu dokumentaluos filmys “Latvijas Kods. Runātāji” (2016) varūņu. Silvija nūsasmej, ka īsaceis kai viesturneica i drycānīte, i vysod juobyun kluot kam filozofiskam ar myužeigu tēmu…

Manfreda Šnepa-Šneppis gruomota “Latgale – atspulgi vēstures spogulī” (2020)

Jū nav rakstejs profesionals viesturnīks, partū nav “sausys” volūdys, a interesanti i saistūši fakti, ari myusdīnom aktualuo storpdisciplinaritate, kas ir svareigs kriterejs. Gruomotys autors ir fiziks. Kod gruomotu pierku, jau veikalā dzierdieju pozitivys atsauksmis. Itaidys popularzynuotniskys gruomotys, pat ar faktu naprecizitatem, cylvākus īinteresej par viesturis vaicuojumim vaira nikai profesionalu viesturnīku zynuotniski dorbi.

Karteņa: publicitatis materials

Jau par īprīškejū gruomotu “Latviešu strēlnieki: Rīgas revolūcija 1917” profesionali Manfredam bruka viersā – kam roksta par tū, kas da gola zynuotniski nav izpieteits. Bet pretruneigi vārtāti fakti pīsaista, atkaš tū, kas byutu juonūskaidroj, kas cytaiž varātu tikt oficialajā viesturē nūklusāts.

Naaizmierstit vacū šaurslīžu dzeļžaceļu Burzova–Syta

Kopusvātki, atlaidys, tiergs i Lanys Kazlauskienis fotoportretu izstuode “Es asu Drycani” Drycānūs ir cauri, bet, kod byus kur īspieja – nūteiki apsaverit Lanys izstuodi. Mani uzrunoj tei dziļuo steiga, kas jū saista ar Drycānim. Gondreiž vysi nu Latgolys, kas dzeivoj Reigā, braukoj iz kopusvātkim, braukoj pi dzeda i babys, bet ratais tur ryupi par sovu vītu vysu laiku. Kod 2018. godā beja vyspasauļa drycānīšu saīts, veiduoju viesturiskū ekspoziceju. Lanai īdevu vacuos filmenis, lai izdora tik tehniskū dorbu, sataisūt biļdis. Kotra biļde beja nūstruoduota, tymā pošā laikā ar muokslinīcysku pīeju. Jei beja ari vokora vadeituoja. Mes Drycānūs uzstuojam, ka jaunajim svareiguokuos lītys juodora. Tys struodoj.

Storp Lanys biļdem nu Drycānu pusis kai kas eipašs izaceļ Drycānu vacais dzeļžaceļa tylts. Tei steiga teik atteisteita tuoļuok. Pīktdiņ paguoju gobolu uzjiemiejis Ingūnys Semulis organizātajā puorguojīnī pa Burzovys–Sytys dzeļžaceļu, pa vacajom aizaugušajom stygom. Myusu Ingūna ar veiru izdūmoj vysaiduokys nūmetnis i izbraucīņus. Sovā laikā nu Rēzeknis leidz Bolvim, precizuok Kubulu pogosta Sytai, leidz 1965. godam kursēja taids pat šaurslīžu bāneits kai Alūksne–Guļbine – lokomotive ar četrim pīcim vagonenim. Nu Drycānu iz Rēzekni tūlaik brauce ar viļcīni. 6.00 izguoja nu Sytys, 9.00 jau beja Rēzeknē, pat iz dorbu varātu izbraukuot. Jū slēdze, palyka dzeļžaceļa stacejis, kurys vēļ reali sasaglobuojušys. Tys Strūžānu dzeļžaceļa atzors vēļ palyka, pa jū nu pūra leidz Burzovai torfa briketis voduoja. 90. godūs, kod beja trokais metala lauzšonys moments, slīdis nūjēme. Tūlaik taids naudys olkonums beja, ka keiseli nu pūda izlēja, skrīdami nese tū alumineja kotlu iz nūdūšonys punktu, kur vēļ slīdis…  Tei lineja momentim kai ceļš funkcionej, te nūteik zemissardzis muoceibys, medinīki braukoj ar džipim.

Fragments nu kartis “1920-1940 Latvijas armijas 25K”. Karteņa nu: vesture.dodies.lv

Naaizmierssim, apzynuosim i izpieteisim vysaidūs veidūs Latgolys vacuos arterejis!

Pietejit dzymtys kūkus Covid-19 kontekstā!

Niu ciļtskūkūs laiks pieteit na viņ dzeivisvītys, nūtykumus, bet ari slimeibu viesturis. Jiusim pošim svareigi zynuot, kai ar imunom sistemom dzymtā. Es vysym rodim stuosteju: “Varbyut saslimsit, a nūmiert nikai navarit. Vīna probaba bakys puorslymuoja, palyka dzeiva. A ūtrai beja bārnu šarlaks, nu 11 bārnu vīneiguo izdzeivuoja. Mums stypri geni, dabiskuo izlase veikta jau probabu leiminī.”

Fiksejit Covid-19 stuostus! Cytys paaudzis tys interesēs taipat kai myus agruoku laiku epidemejis. Myusu pusē ar Covid-19 nūslymuoja vīglā formā. Interesants nūvāruojums, ka dažim puorslymuojušajim reakceja piec pūtis – temperaturys ceļšonuos, drabuli, komplikacejis – atkuortuoja tū pošu, kai paguoja slimeiba. Var pījimt, ka reakceja piec pūtis naslymuojušajim paruoda, kai paītu saslimšona. Itū salikt kūpā interesanti ar dzymtys slimeibu viesturi.

Karteņa: pixabay.com

Par Lanys Kazlauskienis fotoportretu izstuodi vairuok skaitit ITE, sarunu ar Ingūnu Semuli skaitit ITE.

Kalenders

Nov
27
Tre
16:45 Katrīnys Kūkuojis lekceja “Folkl... @ tīšsaistē
Katrīnys Kūkuojis lekceja “Folkl... @ tīšsaistē
Nov 27 @ 16:45 – 18:15
Katrīnys Kūkuojis lekceja "Folklorai pa pādom Andryva Jūrdža rūkrokstūs" @ tīšsaistē
Lekcejai var dasaslēgt, izmontojūt saiti https://us06web.zoom.us/j/84459770053
Nov
29
Pīk
all-day Gertrūdis Zeilis gleznu izstuode @ galereja "Istaba"
Gertrūdis Zeilis gleznu izstuode @ galereja "Istaba"
Nov 29 all-day
Gertrūdis Zeilis dorbu vydā dominej figuraluos kompozicejis i portreti, tematu lūkā vysubīžuok pasaruoda zeme, cylvāks i muoksla. Zeme kai pīdareiba dzymtajai Latgolai i pasauļa telpai kūpumā. Cylvāks kai sovejais i svešais, ar sovom tradicejom i[...]
16:00 Rotko muzeja zīmys izstuožu sezo... @ Rotko muzejs
Rotko muzeja zīmys izstuožu sezo... @ Rotko muzejs
Nov 29 @ 16:00 – 17:30
Pīktdiņ, 29. novembrī, 16.00 stuņdēs Rotko muzejs svineigai atkluos goda gola izstuožu sezonu, pīduovojūt sešus Latvejis i uorvaļstu izstuožu projektus. Argentinīšu izceļsmis muokslinīks Ernesto Moraless, pārstuovūt Italeju, kur jis dzeivoj, saviļņuos ar metafizisku nūskaņu caurstrāvuotu[...]