Saslymuse ar skotuvi jau bierneibā. Saruna ar Agnesi Laicāni
Intervejis autore: Laura Melne portalam lakuga.lv
Daugovpiļs teatra trupai naseņ pīsavīnuojuse jauna aktrise Agnese Laicāne, kas itūvosor pabeidze Indrys Rogys i Mihaila Gruzdova vadeitū Latvejis Kulturys akademejis tai sauktū Valmīrys teatra akteru kursu. Agnese ir latgalīte nu Bolvu nūvoda Kubulu pogosta i prīcojās par īspieju struoduot Latgolā. Myusu saruna “Zoom” platformā nūtyka latvīšu literarajā volūdā, tok jaunuo aktrise izsoka cereibys īsavuiceit runuot latgaliski na tik tai, lai varātu tū breivi dareit iz skotuvis, tok ari piečuok nūdūt cytom paaudzem. Agnese ir smaideiga i gaiša, taidā nūskaņā paīt ari myusu saruna par studejom, dorbu, Latgolu i planim iz prīšku.
Itei tev ir nūpītnu puormaiņu vosora. Esi pabeiguse Latvejis Kulturys akademeju, niu – suokuse dorbu Daugovpiļs teatrī kai štata aktrise. Ar kaidom sajiutom tev paīt itys laiks?
Pat najamūt vārā vysys peripetejis ar pandemeju, pādejais gods akademejā beja cīši kūšs, pylns ar vysu kū. Mes cīši daudz struoduojom, i koč kaidā ziņā izlaidums pat redzējuos taids nagaideits, lai ari, prūtams, zynuoju, ka tys byus. Tu esi četrus godus pīroduse pi vīnys rutinys, ir koč kaida nūteikteibys sajiuta…
Izlaidumā saprotu – tai, niu byus juodora kas cyts! Sajiuta, suocūt sovu tuoluokū profesejis vuiceišonūs (tai es tū grybātu saukt) Daugovpilī, beja pylna ar uztraukumu, nadaudz ari baili, partū ka vyss muns kurss pamatā ir palics Valmīrā. Vēļ gon ir treis diplomdorbu izruodis, kur kūpā ar kursabīdrim spieliešu ari itamā sezonā, tai ka nu jūs piļneigi nabyušu atškierta. Tok jau pyrmajuos dīnuos ite izjutu, ka asu piļneigi cytā mikroklimatā, ir jaunys īsapazeišonys, jauni draugi i kolegys. Tys vyss iz reizis īt ar taidu eistineibā pateikamu sajiutu, nu īškā taipat palīk moza baile i nervozitate, kai vysod vidis maiņuos.
Kai jau pīminieji, cīši lela daļa tovu kursabīdru niu ir Valmīrys dramys teatra akteri, daži, cik saprūtu, suokuši dorbu Dailis teatrī. Kai tu tyki Daugovpilī?
Maņ nazkai gribējuos itū pīdzeivuojumu ar teatrim suokt vīnai pošai, na kūpā ar vysim, paraudzeit, kai tys ir. Es pat eisti nazynu, deļkuo taišni ite, Daugovpilī. Prūtams, svareigi ari tys, ka poša asu nu Latgolys, bet maņ cīši nūzeimeigs īmeslis beja arī īspieja vīnkuorši nūmaineit vidi kai taidu. Beju dzierdiejuse, ka ite ir cīši sirsneigs kolektivs ar foršom sovstarpiejom attīceibom, partū ari gribieju paraudzeit byut ite.
Maņ redzīs, ka eipaši beidzamajūs godūs Daugovpiļs teatra specifika ir taids multikulturalisms ituo vuorda vyslobuokajā nūzeimē. Ir sapludynuotys latvīšu i krīvu trupys, principā sevkurs akters var pīsadaleit izruodēs, kur runoj i latviski, i krīviski, i latgaliski. Voi ari tys tev varātu byut sova veida izaicynuojums?
Maņ tys cīši pateik, partū ka var īpazeit dažaideibu – na tik volūdu, bet dažaideibu kai taidu. Ceru, ka byus īspieja īsavuiceit vēļ lobuok krīvu volūdu, ari latgalīšu volūdu, lai es tamā varātu breivi justīs iz skotuvis i runuot. Tys byutu breineigi. Maņ vyspuor cīši pateik volūdys i jūs vuiceišonuos. Tei ir taida breineiga pīredze – vysu laiku paplašynuot sovu redzislūku i vuiceitīs koč kū.
Kai tu vyspuor tyki leidz aktrisis profesejai? Tys beja tovs sapyns jau nu bierneibys? Tai nu molys redzīs – daudzi vēļ atguodoj, ka ar muosom pyrma nu jau daudzi godu pīsadaleji šovā “Dziedošās ģimenes”, tova mama ir Kubulu pogosta kulturys noma vadeituoja, jei dorbuojusīs ari kai aktrise i režisore Bolvu tautys teatrī. Izaver, ka skotuve tev vysu laiku bejuse kluotyn asūša.
Nui, skotuve maņ ir bejuse kluotyn asūša jau nu agra vacuma, i skotuvei ir taida eipatneja pīviļceiba – jei tevi cīši īvalk tymā vysā procesā. Es gon puorsvorā beju iz skotuvis, doncojūt tautys dejis, kū dareju cīši ilgu laiku, bet pīsadaleju ari teatra studejā, kū vadeja Vaira Resne (ilggadeja Bolvu Tautys teatra režisore i muokslinīciskuo vadeituoja – L. M.).
Maņ cīši patyka tei ideja, ka tu vari īsamīsuot cytūs tālūs, īsamīsuot cytuos dzeivēs, paraudzeit izīt cauri dažaidom pīredzem, kai cyts radz pasauli.
Asūt iz skotuvis jau nu bierneibys, tu pi tuo pīrūņ, tev jau redzīs, ka koč kaidā ziņā poša esi daļa nu skotuvis.
Tu akademejā īsastuoji iz reizis piec vydsškolys voi ari paguoja kaids laiceņš?
Es piec 9. klasis aizbrauču iz Reigu, tī pabeidžu Āgenskolna Vaļsts gimnazeju. Piec tam beja div godi, kod es eisti nikuo nadareju. Nu suokuma pastudieju angļu filologeju Latvejis Universitatē, bet saprotu, ka navaru vīnkuorši sēdēt lekcejuos i vuiceitīs, tai uzjamūt informaceju, maņ beja cīši gryuši tū dareit. Tymā laikā es paspieju vīna projektā pusgodu pastruoduot ari jau pīmynātajā mamys dorbavītā – Kubulu kulturys nomā. Tys ari beja cīši interesants pīdzeivuojums – taišni redzēt kulturys nomu strukturu i saprast, kai jī struodoj. Kod izzynuoju, ka otkon uzjam akteru kursu, saprotu, ka grybu paraudzeit stuotīs, zynuoju, ka cytaiž nūžāluošu, ka nabyušu raudziejuse. I maņ saguoja! (Smejās.) Tys maņ pošai beja puorsteigums.
Jiusu kursam ir naparosta studeju pīredze – gondreiž pādejū pusūtru godu saguoja studēt pandemejis apstuokļūs. Voi aktermuokslu vyspuor var studēt attuolynuotai? Pārņ pavasarī pat jiusu kursa “Facebook” lopa nūmaineja nūsaukumu iz “Indras Rogas Online aktieru kurss 2017”. Voi jius eistyn studiejot “online”, voi ari tys nūtyka koč kai cytaiž?
Kod izsludynuoja pyrmū uorkuortys situaceju, eistyn beja dažaidi aizdavumi nu pedagogu, kas beja juonūfilmej, juoīroksta i jim juonūsyuta. Piec tam vysi kūpā tūs vēremēs voi ari atseviški puorrunuojom. Tymā godā ari skotuvis runys eksamens beja videoformatā –juoīsyuta apmāram 20 minotu gars monologs. Tys eistineibā beja pat izaicynuojums – iz reizis juomeklej kamera, cyti leidzekli, lai varātu tū nūfilmēt, juosaprūt, kur tū vysu īrunuot. Redzējuos glupai vīnkuorši sēdēt pi datora i runuot greku monologu voi kū tamleidzeigu. (Smaida.)
Tok rudinī, kod atsasuoce īrūbežuojumi, mums prīškā paguoja Valmīrys teatris. Myusu kurss varēja struoduot teatrī na vairs kai izgleiteibys īstuodē, bet kai teatra ansamblis. Tys pamaineja situaceju, i mes variejom mieginuot kluotīnē. Tymā laikā izguoja ari divejis myusu izruodis: Artūra Dīča “Meklētāji” i Bertolta Brehta “Lepnās kāzas”.
Ituos izruodis, taipat kai puorejī jiusu diplomdorbi pagaidom ir ruodeiti bez skateituoju. Tok jums beja taida studentim gona natipiska pīredze jau 3. kursā vysim kūpā regulari spielēt iz Valmīrys teatra skotuvis, partū ka jiusu kursa dorbi “Viktorija” i “731. solis” tyka īkļauti teatra repertuarā. Vai itei pīredze paleidzēja i deve tū sajiutu, kai ir spielēt jau leluokam skateituoju skaitam?
Nui, maņ ruodīs, ka tys beja cīši drūsmeigs sūļs nu myusu pedagogu pusis – ka mes spēsim īīt teatrī ar div izruodem, i vēļ taidu klasiku kai Dostojevska “Noziegums un sods” (izruode “731. solis” beja piec “Noziegums un sods” motivu – L. M.) i Knuta Hamsuna “Viktorija”. Eipatneji, ka tī nabeja īrostuos akademejis skateituoju ryndu – tikai myusu pedagogi. Beja cīši pateikamai redzēt kasdīnys teatra skateituojus, kurūs tys interesej, kurūs interesej redzēt ari myus kai jaunys sejis teatra pasaulī. Tys beja cīši pylnasineigs i īdvasmojūšs process.
Pastuosti nadaudz par tom diplomdorbu izruodem, kur pīsadoli. Voi skateituojim byus īspiejis tuos redzēt?
Es pīsadolu treis diplomdorbūs. Vīns ir “Blanša. Baltais mežs”, kam pamatā ir Tenesija Viljamsa “Ilgu tramvajs”. Itū dorbu rudinī varēs redzēt “Zirgu pastā” (Latvejis Kulturys akademejis Teatra sātā Reigā – aut. pīz.). Es tī spieleju Blanšys jaunuokū muosu Stellu, pi kuruos jei brauc meklēt pādejū patvārumu, lai atrostu sovu pādejū ašņaradinīku, kurs varbyut vēļ varātu jū pagluobt nu tuo pasauļa, kurū jei koč kaidā ziņā varbyut poša sev ir izveiduojuse. Itū izruodi mes taišni pabeidzem novembra beiguos, kod jau izlyka pavysam lelus aizlīgumus, partū drupeit saguoja pasasteigt ar īškejū pyrmizruodi. Tai ari saguoja, ka tū gondreiž nivīns naredzēja.
Februarī i martā mes braucem iz Valmīru, struoduojom ar Artūra Dīča “Meklētājiem”, kū jis pīraksteja taišni deļ myusu. Tī es spieleju Esteri – vīnu nu jaunīšu, kas dzeivoj kūpā vīnā dzeivūklī. Tys ir cīši interesants gobols, kur varbyut najaušeibys, varbyut ari liktiņa paviersīni spiej nūvest pi piļneigi natradicionalu i gryuši saprūtamu nūtikšonu, nu kurūs navar vīnkuorši taipat tikt uorā. “Meklētājus” mes niu spielēsim Reigā, Dailis teatrī, partū ka Valmīrys teatra lelajā zālē byus rekonstrukceja.
Brehta “Lepnās kāzas” mes spēlēsim Muzykys nomā “Daile”. Ar itū dorbu mes suocem struoduot aprelī, īškejuo pyrmizruode beja majā. Es pat eisti navaru nūformulēt, kas tei izruode taida ir. (Smejās.)
Maņ redzīs, ka kotrys skateituojs, kas tū īs vērtīs, sagius koč kaidu cytu sajiutu. Mes, vyss ansamblis, praktiski vysu tū pusūtru stuņdi asam iz laukuma. Tei ir skateituoja poša izvēle – kuram pīsaslēgt kurā šaļtī, kuram sekuot. Mes ari vysi tī dzīžam Leonarda Koena dzīsmis. Tys ari beja izaicynuojums – struoduot ar muzykalū materialu. Mums beja cīši forša pedagoge Ieva Kerēvica, kas paleidzēja tikt ar tū golā.
Varbyut jau vari ari nadaudz īskicēt tū, kas tev jaunajā sezonā gaidams Daugovpiļs teatrī?
Pagaidom vyskonkretuokuo līta, kū es zynu, ir izruode “Tumšie brieži”, pi kuo mes itūnedeļ jau suocem struoduot. Tuos režisors ir Dmitrijs Petrenko. Es spieliešu pusauga meitini Riu, kura ir cīši īmīļuojuse itūs dzeivinīkus.
Cik svareigi tev ir tys, ka tu esi nu Latgolys, tova sakņu izjiuta? Voi tu sevi identificej kai latgalīti?
Nui, es sevi cīši identificeju. Kod aizbrauču iz Reigu vuiceitīs Āgenskolna Vaļsts gimnazejā, muna klasis audzynuotuoja saceja: “Tu teic ar tū akcentu golā!” Es saceju nā i speiteigi tūs treis godus speciali naklauseju. Akademejā, prūtams, tys beja juosavuica, bet
es nasataisu aizmierst sovys saknis i pagaisynuot tū, partū ka tei ir daļa nu munys identitatis. Es nasakaunu saceit, ka īmu nu Latgolys, es ar tū lepojūs.
Maņ ir žāl, ka maņ nav tik lelu latgalīšu volūdys zynuošonu, bet es vēļ vaira grybu tyvynuot sovu īškejū kūdulu Latgolai i latgalīšu volūdai, lai es varātu tū puorzynuot cīši labi i ari nūdūt nuokušuom paaudzem.
Runojūt par akcentu, es taišni skaiteju Indrys Rogys rokstu jaunuokajā “Teātra Vēstnesī”, kur jei raksturuoja kotru jiusu kursa absolventu. Aprokstā par tevi tyka pīmynāta “milzu cīņa ar savu akcentu”. Zynu, ka reizem Latgolys jaunīši pat beistās stuotīs akterūs, dūmojūt, ka tī natiks sovys runys deļ. Voi tev tei beja taida papyldu ceiņa kluotyn jau asūšajam, cik dzierdāts, na vīglajam studeju procesam, kas tūpūšajim akterim puorjam vysu dzeivi?
Maņ ir juosoka cīši lels paļdis munom skotuvis runys pedagogem Zanei Daudziņai i Ainai Matīsai, kuruos teišom paleidzēja īsavuiceit literarū volūdu. Maņ suokumā beja koč kaids aizvainuojums par tū – es tok runoju taidā pošā volūdā kai jius. Juos maņ īvuiceja pasavērt iz tū kai izaicynuojumu, na koč kaidu pīnuokumu voi negaceju pret munu akcentu. Maņ, prūtams, suokumā traucēja muns speits, es par tū beju gona naapmīrynuota. (Smejās.) Es zynuoju, ka tai byus, bet maņ īškā beja tys – deļkuo, deļkuo tai juobyun?
Bet es ari saprūtu tū ūtru pusi – ka latvīšu literarajai volūdai ir cytaiduoka melodika. Tymā ziņā maņ paleidzēja ari muzykys školys pīredze – reizi es īsaklauseju i izdzierdieju itū literaruos volūdys melodiku. Es nasaceitu, ka asu tykuse ar itū aizdavumu symtprocenteigi golā, vys vēļ ir juosavuica, kai jau vysys volūdys, bet maņ vysmoz niu ir koč kaids atslāgs, zynu, kas juodora, lai atjaunynuotu ituos zynuošonys, lai, spēlejūt kūpā ar sovim kursabīdrim, naaizmierstu tū volūdu, kaidā jī spēlej.
Nailgai pyrma pandemejis suokuma es “Zirgu pastā” nūsavieru “731. soli”. Maņ atmiņā palics, ka taišni iz tū izruodi beja atbraukuši ari tovi nūvadnīki, nazynu, varbyut ari tivinīki, kas tevi sirsneigi apsveice. Studeju laikā drūši viņ izjuti lelu tivinīku, varbyut ari vyspuor dzymtuos pusis cylvāku atbolstu?
Nui, pavysam nūteikti. Eipaši taidā nalelā piļsātā kai Bolvi i vēļ jamūt vārā, ka munu mamu cīši daudzi zyna, maņ stuosteja, ka ik pa laikam kaids apsavaicuoja, kai tod maņ īt tamā akademejā, voi vyss ir labi. Tys cīši sylda sirdi, ka tev patīseibā aizmugurē ir taids cylvāku pulks, kurs tic kūpā ar tevi. Tu naesi vīns pats koč kaidā dzeivis pūsmā. Muna saime mani ir cīši atbaļstejuse cauri vysim itim četrim godim, i es nūteikti naspiešu sovys dzeivis laikā par tū atmoksuot ar pateiceibu. Tys syltums, tei sajiuta ir cīši jauka. (Smaida.) Maņ prīcej, ka vaicoj – kod es variešu atbraukt iz kaidu tovu pyrmizruodi, atsyuti maņ datumeņus? Tei ir cīši pateikama sajiuta.
Sarunys nūslāgumā es grybu aizdūt taidu, īspiejams, klišejisku vaicuojumu. Ka mes sasatyktu piec desmit godu, kū tu grybātu byut jau paveikuse sovā profesejā?
Hmm, tys ir gona plašs vaicuojums… Es cīši grybātu pīsadaleit kaidā dejis izruodē. Maņ cīši pateik deja i kusteibys kai sevis izsaceišonys leidzeklis. Varbyut ari kaids muzykls, tys vyspuor byutu breineigai. Bet taidys konkretys lūmys es nimoz navarātu pasaceit. Maņ koč kaidā ziņā pateik tei nazynuošona – kas niu byus, kai byus?
Bet golvonais, lai ir dorbs, lai napagaist gribiešona i spors tū dareit.
Reizem ir tai, ka gribīs nūlaist rūkys i vaicuot – deļkuo tys ir vajadzeigs, kam es tū doru? Grybātūs saglobuot tū īškejū motoreņu, mozū slimeibu ar skotuvi, kas vys vēļ nu bierneibys ir palykuse.