Latvejis gastronomejis legendai Ninai Masiļūnei – 100

Latvejis gastronomejis legendai Ninai Masiļūnei – 100

Roksta autore: iedīņa kulturys pietneica Astra Spalvēna portalam lakuga.lv

Antonina Masiļūne (1921–2019) ir vīna nu popularuokūs povuorgruomotu autoru Latvejā, kūpumā izdūtys ap 30 juos saraksteitys povuorgruomotys, tymā skaitā svešvolūduos. Leluokuo daļa Masiļūnis povuorgruomotu topušys laika pūsmā nu 1990. godu da 2000. godu suoku, jūs skaitā izdavums “Latviešu nacionālie ēdieni”, kas lelā mārā veidoj myusu dīnu pasavierīni iz Latvejis virtuvi. Sovys povuorgruomotys Masiļūne publiciejuse, izmontojūt vuorda saeisynuotū formu – Nina.

Soldonuo dasa nu bierneibys

Vīna nu vyslobuok zynomūs juos recepšu ir soldonuo dasa, i ituo iedīņa rasšonuos taišni saisteita ar Masiļūnis bierneibu Rēzeknē. Receptei par īdvesmi kolpuojs iedīņs, kū Antoņinys mama gataviejuse nu kaida naparosta produkta – kokovara (kokosrīkstu eļļa, kū piec Pyrmuo pasauļa kara Latvejā īvede Amerikys paleidzeibys pakuos kai svīksta aizstuojieju – A. S.). Mama asūt guojuse kulinarejis kursūs i tī īsavuicejuse gataveit kiuku nu lauztu biskvitu, kokovara, cukra i kakavys.

Nina mamai kliepī. Karteņa: N. Masiļūnis personeigais arhivs (tān pi juos radinīku)

Masiļūnei itys bierneibys gordums tai īsamīds atmiņā, ka vāluok, 70. godūs jei radejuse sovu verseju, izmontojūt svīkstu. Masiļūnis soldonuo dasa ir izturiejuse laika puorbaudi i īcīneita vēļ šudiņ.

Ninys muote Skolastika i tāvs Pīters Zadvinski. Karteņa: N. Masiļūnis personeigais arhivs (tān pi juos radinīku)

Popularitati daboj, vodūt kulinarejis kursus

Šudiņ Masiļūne vyslobuok zynoma kai povuorgruomotu autore, tok juos popularitate īsasuoce jau 60. godūs, kod jei vadeja kulinarejis kursus vysaiduos īstuodēs: prokuraturā, izpyldkomitejā, školuos i cytur. Piec apsapreciešonys Antonina vuicejusīs kulinarejis kursūs Reigā i pīsaistejuse pasnīdziejis viereibu ar sovu energeju, iniciativu i zynuošonom par kulinarejis viesturi, partū praseita poša vadeit kursus krīvu volūdā. Piec tim asūt bejs lels pīprasejums, jamūt vārā lelū skaitu ībraucieju nu cytu padūmu republiku.

Karteņa: N. Masiļūne 2015. godā, A. Spalvēnys arhivs

Masiļūne ryupeigi gataviejusīs – nūlykuse eksamenu, kab dabuotu pavuora kategoreju, praktiziejusīs vysaidūs Reigys restoranūs. Sarunuot praksis īspiejis paleidziejs veirs – kaida restorana direktors. Vāluok lasejuse kursus ari latvīšu volūdā. Publiski daīmamī kursi bejuši tik populari, ka jimūs varēja tikt viņ caur pazeišonūs, tai saceit – ar blatu. Kursim Masiļūne veļtejuse div treis vokorus nedēļā, paraleli struoduojūt pamatdorbu. Ar laiku pīprasejums īvārojami puorsniedzs pīduovuojumu i kluot guojušys ari lekcejis par kulinareju – saimis svātki, golda etikete, iedīņu dekoriejumi i latvīšu iedīni. Ituos lekcejis jei vadejuse gondreiž vysuos Latvejis piļsātuos, daudzūs kolhozūs i školuos.

Masiļūne poša stuosta, ka bejuse artistiskys dobys i sovūs prīšklasejumūs lobu pruotu izmontuojuse teatralus izguojīņus i jūkus. Partū dabuojuse cīš plašu auditoreju. “Lekcejis maņ beja kai izruodis. Munu panuokumu atslāgs ir muns aktrisis talants. Ari niule – kod es runoju pa telefonu, nivīns navar pasaceit, cik maņ godu! Es runoju ar izteiksmi. I es nikod nasasyudzu,” stuosteja Masiļūne.

Karteņa: A. Spalvēnys arhivs, kopeja nu N. Masiļūnis personeiguo arhiva

Juos bierneibys sapyns teišom bejs palikt par aktrisi, jai pat bejuši lobi panuokumi školys teatrī, tok puorslymuotuo tuberkuloze itam sapynam puorvylkuse streipi. Masiļūne stuosta, ka Dīvs jai devs ūtru talantu – raksteit. Jei vuicejusīs Jaunaglyunys sīvīšu klūstera gimnazejā i saceriejumus rakstejuse vasalom burtneicom. Vāluok itei prasme cīš nūderiejuse, rokstūt povuorgruomotys. Izaruodejs, ka raksteišonys talants bejs pat nūdereiguoks par povuormuokslys zynuošonys, partū ka daudz talanteigu pavuoru naspiejūt pīraksteit ni eiletis, a Masiļūnei raksteit bejs vīgli. Sovutīs gribiešona uzastuot publiski i sajimt atzineibu roduse izpausmi kursu i lekceju vadeišonā.

Piec povuorgruomotys stuov ryndā

Pasateicūt kursim i lekcejom, Masiļūnei bejuse loba reputaceja jau pyrma povuorgruomotu saraksteišonys. Padūmu laikūs tys beja nūzeimeigs faktors, partū ka gruomotu izdūšonys process beja vaļsts puorraudzeibā, tys beja pakļauts styngrai kontrolei i birokratiskam aparatam. Itymā laikā sevkura satura gruomotys varēja izdūt viņ ar zynomu instituceju atļuovi. Sovu pyrmū povuorgruomotu Masiļūne sarakstejuse, pasateicūt kulinarejis kursu daleibneicu īrūsynuojumam i atbolstam. Kursu laikā tics sakruots lels daudzums recepšu, kurys vāluok pavairuotys mašynrokstā, tok poša autore nav spiejuse nūticēt, ka itys kruojums reiz varātu palikt par publicātu povuorgruomotu. Kaidai kursantei rodusīs ideja tū atrysynuot padūmu tradicejuos – caur pazeišonūs. Jei pīduovuojuse Masiļūnei kluot goldu sovys veiramuotis, tūlaik zynomys tieļneicys, dzymšonys dīnā. Bejs zynoms, ka iz svineibom īsaraškys vīnys izdevnīceibys redaktors. Īsapazeišona izaruodejuse veiksmeiga, i 1982. godā tyka izdūta Masiļūnis pyrmuo povuorgruomota “Ikdienai un svētku galdam”. Gruomota izreiz tykuse iztulkuota ari krīvu volūdā, i tiražys bejušys īspaideigys – 200 000 eksemplaru latvīšu volūdā, a krīvu – pa 200 000 treis metīņūs. Redaktors asūt sacejs: “Piec ituos gruomotys stuov rynda taipat kai piec dasom!” Lela nūzeime bejuse ari tam, ka gruomota boguoteigi ilustrāta, kas tymūs laikūs bejs ratums.

Juopīmiņ ari fakts, ka Masiļūne ir pyrmuos i pagaidom vīneiguos povuorgruomotys latgalīšu volūdā autore. 1992. godā izdūtuo “Povōru grōmota” gon naītver eipašys latgalīšu receptis, a veiduota nu īprīšk publicātu recepšu, izalosūt vīnkuoršuokuos i daīmamuokuos i īvīšūt nalelys, laikam atbylstūšys izmainis (plašuok par itū povuorgruomotu ITE).

Nina storp radineicom. Karteņa: Diānys Apelis personeigais arhivs

Rodūšums dekoriejumūs i receptēs

Par sovu leluokū aizaraušonu Masiļūne pīzyna iedīņa dekoriešonu. Jai bejuse vajadzeiguo fantazeja, kas ļuovuse nu duorzinim izvaražeit fantastiskys ainys. Vīns nu pyrmūs mieginuojumu ass Juoņa tāvs nu būrkuonu, kas Vosorys saulgrīžūs izlykts Mellužu iedneicys skotlūgā. Vāluok jei sātā iz pasyutejumu dekoriejuse aizkūdu platis vysaidim svātkim. Reizem pat povuori nasuši sovus pasyutejumus Masiļūnei viņ izdekorēt, partū ka pošim tai smuki nasaguojs.

Interese par iedīņu dekoriešonu ir daļa nu tuo, kai Masiļūne vārusīs iz pasauli – meklejūt skaistū. Jei interesiejuos par literaturu, muokslu i muzyku, vēļ poša asūt saceriejuse dzeju.

Partū juos gastronomejis redziejumā prīškplānā izvierzeiti estetiskī kritereji, na, pīmāram, veseleigums, ekonomiskums ci pagataveišonys vīnkuoršeiba i dreizums. Var saceit, ka iedīņs itymā gadejumā dorbojās kai medejs, ar kura paleidzeibu izsaceit muokslinīciskys ambicejis.

Rodūšums soveigs ari juos pīejai receptem. Masiļūne stuosta, ka daudzys receptis asūt poša izgudruojuse, par pamatu jamūt īprīškejū laikmatu i cytu autoru povuorgruomotys. Jaunīvadumi juos receptēs atspīgeļoj padūmu laika dinamiskū sadzeivi – nikod naasūt bejs varams plānuot, kū varēs likt goldā reit, partū ka navarēja paredzēt, kas byus “izlykts” veikalūs. Masiļūne atsaguodoj kaidu gadejumu, kod kursūs īceriejuse gataveit vystys galis salatus, a īsapierkdama konstatejuse, ka vystys galis tamā dīnā navar dabuot. Juos vītā izmontuojuse kubeņūs sagrīztu rupmaizi i radeiti jauni salati. Inovativi pīguojuse ari soldonūs iedīņu gataveišonai, izmontojūt duorziņus, pīmāram, būrkuonus i kirbus, kas bejuši vīgļuok daīmami i mozuok sezonali, kai vītejī augli i ūgys. Reiz kai desertu padavuse skuobiņu keiseli, kas saguoduojs vysim puorsteigumu.

Masiļūnis interese par iedīņa dekoriešonu, padūšonu i fotografiešonu, viereibys pīgrīzšona tautyskim iedīnim, kai ari spieja ar volūdu precizi raksturuot iedīni i gastronomejā īvīst puorsteidzūšys kombinacejis, ir tī raksturlelumi, kas Masiļūni reizē padora par legendu i ītvar myusdīnu gastronomejis kontekstā. Dūmoju, ka taišni partū nu daudzu povuoru, povuorgruomotu autoru, kursu i lekceju vadeituojim 20. godu symta 60.–90. godūs mes zynom taišni Ņinu Masiļūni. Maņ beja īspieja tiktīs ar Ņinu Masiļūni 2015. goda septembrī juos dzeivūklī Reigā, kur topuse leluokuo daļa juos saraksteitūs povuorgruomotu i jamuos fotografātī iedīni. Intervejis materials izmontuots ituo roksta tapšonā.

Kalenders

Nov
22
Pīk
15:00 “80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
“80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Nov 22 @ 15:00 – 17:00
Rēzeknis Centraluo biblioteka aicynoj sevkuru iz eipašū UNESCO Latvejis Nacionaluos komisejis teikla “Stāstu bibliotēkas” pasuokumu “80 gadi atmiņās, atziņās, atklāsmēs”, kas nūtiks 22. novembrī 15.00 stuņdēs.   Novembrī Rēzeknis Centraluo biblioteka svietej 80 godu jubileju.[...]
19:00 Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Nov 22 @ 19:00 – 21:00
“Pannas Teātris” skateituojim pīduovoj izruodi – slovonuokuos myusu dīnu Latgolys lugu autoris Danskovītis jaunuokū komedeju. Izruodis režisors Juris Rijnieks liks akterim Zanei Daudziņai, Aldim Siliņam, Elīnai Vānei, Jānim Skanim voi Jurim Lisneram runuot ari latgaliski[...]