Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Reiz portala skaiteituojs aizdeve vaicuojumu par Latgolys vītvuordim ar “-pole” – voi jim varātu byut sakars ar piļsātys apzeimiejumu “polis” greku volūdā. Aizdūtais vaicuojums īintrigēja – pateišom, Vītvuordu datubāzē pa pylnam vītu nūsaukumu ar “-pole”. Vēļ interesantuoks i Latgolai svešuoks ir vītvuords “Marimonti” – tok vysā pasaulē sastūpams.

Vītvuordūs vyspopularuokais – Marijis vuords

Vītvuordi ar “-pole” sastūpami na viņ Latgolā, a Leitovys, Boltkrīvejis, Pūlejis, Ukrainys teritorejā – bejušajuos Žečpospolitys, Pūlejis–Leitovys kūpvaļsts, (1569–1795) zemēs. Tei bejuse Eiropys mūde i prakse muižys, foļvarkys nūsaukt piec antikus paraugu, senejūs greku volūdā “polis” nūzeimej piļsātu. Vītvuordi paruoda produktivu vuorddarynuošonys modeli: personvuordam dalīk vuordiskū izskaņu “-pole”, pīmāram, Aleksandropole, Dorotpole, Elizavetpole, Juzefpole. Reizem laika gaitā nūsastyprynuojušys raksteibys niansis atškir vīnaidus vītvuordus, kai Janapole Bolvu nūvoda Medņovys pogostā i Janopole Rēzeknis nūvoda Griškānu pogostā. Atrūnami ari nu uzvuordu darynuoti vītvuordi, kai Rykopole, Strodopole.

Vysvairuok taida veida vītvuordūs izmontuots Marijis vuords. Leitovys Marijampolis, naoficialuos Suvalkejis golvyspiļsātys, nūsaukumu skaidroj ar tū, ka te 18. g. s. apsamete mariaņu mūki i nūsauce sovu rezidencis vītu par gūdu sovai aizbiļdnei. Cytūs gadejumūs vītys tai nūsaukuši eipašnīki, pasakļaunūt sova laika mūdei. Ari Latgolā ir Mariampole Kruoslovys nūvoda Ondrupinis pogostā, Marianpole i Marianpoli Preiļu nūvoda Rušyunys pogostā.

Ar Marijis vuordu saisteiti ari ar cytom izskaņom  voi kai saliktini darynuoti vītvuordi, pīmāram, Marientāle (vuocu Tal ‘īleja’) Rēzeknis nūvoda Bieržgaļa pogostā, agruokuo Viļaka – Marienhauzena (vuocu Haus ‘sāta’), Marjanova, ari Marimonti.

Marimonts – vysā pasaulī sastūpams vītvuords, uzvuords, zeimyns

Paserfojūt škārsteiklā, juosacynoj, ka Eiropā myusdīnu Maremont/Marimont kai zeimyns vairuok saisteits ar vīsneicom, bet ASV – ar irūci. Nu 20. g. s. 50. godu ASV armejis ekipiejumā, viņ mainūtīs modifikacejom, ir lūžmetiejs “Maremont” jeb M (+ modeļa identifikacejis kods). Jis ir populars bīžuos filmiešonys deļ – radzams lobūs varūņu rūkuos.  Sovutīs īrūča nūsaukums ir nu jū radejušuos autodaļu ražuošonys korporacejis “Maremont” meitys uzjāmuma, veiksmeigū korporaceju dybynuojs i pyrmais vadejs Arnolds Harolds Maremonts (1904–1978) – lelryupnīks i pīzeits muokslys kolekcionars, Čikagys enciklopedejā jis nūsaukts ari par filantropu; dzimsteibys kontrolis atbaļsteituoju i muojūkļu filozofejis reformatoru. A. H. Maremonts beja ebrejs, itaids uzvuords pasaruoda Pūlejis ebreju datubāzē, bet italīši pret itū kai ebreju uzvuordu nūteikti protestātu – ari Italejā sastūpams uzvuords Marimonti ci Maremonti.

Katuoliskajā pasaulī pazeist storptautyskū katuoļu “Marymount” zeimyna meitiņu privatškolu teiklu treis kontinentūs i Parizis Marimontu kai juo centru. Tys aizasuocs 1846. godā Francejis dīnvydūs ar ideju dot vareibu vuiceitīs nabadzeigom katuoļu meitinem. Sovutīs bazneica Dīvmuotis, Pūlejis Karalīnis, gūdam atsarūn Varšavys Marimontā. Myusdīnuos Marimonts ir plašuoka apleicīne – Varšavys metro staceja i mikrorajonu komplekss, tok agruok itai vītai bejs cyts statuss.

Maremonti/Marimonti ir karalīņu Mariju rezidencis

Juodasoka, ka pīmynātuo bazneica Varšavys Marimontā izcalta viņ piec 1863.–1864. gods Pūļu sasaceļšonys – iz nūpūsteitys piļs drupom. Iz ituo kolna 1691.–1696. godā karaļs Jans III Sobeskis izcēle pili, ko nūsauce Marimonta vuordā – par gūdu sīvai karalīnei Marijai Kazimirai. Slovonuoks i vacuoks ir Marimonts Beļgejā, kas itūšaļt ir publisks parks 45 ha plateibā, i jamā apmeklejams Karaliskais Marimonta muzejs (Royal Museum of Mariemont; Musée royal de Mariemont). 16. g. s. te karalīne Ungarejis Marija izveiduoja medeibu parku ar pili kolnā. “Maremont/Marimont” burtiski skaidrojams kai ‘Marijis kolns’.

Leidzeigi kai vītvuordus ar -pole ari nūsaukumus “Maremont/Marimont”, īmyužynojūt dzymtys Mariju vuordus, muižu eipašnīki cantušīs īlikt jaunizveiduotim eipašumim. Tai kai Rēzeknis nūvoda Ūzulainis pogosta viesture i cīmu nūsaukumi ir pieteiti, ar tū var īsapazeit naseņ izguojušajā gruomotā “Ozolzīles zīmē”, var pīzeit, ka taidā veidā nūsaukts Maremonta cīms. Muižnīku Benislavsku dzymtā, kas 19. g. s. vydā nūpierka niulenejuo Ūzulainis pogosta teritorejis eipašumus, bejuse Marija, kura ari Latvejis breivvaļsts laikā dzeivuojuse Maremontā, kas bejs viņ sātys nūsaukums, a cīms saukts par Bugrim. Deļ juos stypruos aizaraušonys ar alkoholu tautā vītys nūsaukumu skaidruojuši pa sovam i par Maremontu ironiziejuši kai nūdzartū Maris montu. Tok kolns tamā vītā ari ir.

Vēļ Latgolā ir vīnsāta “Marimonti” Bolvu nūvoda Brīžucīmā, a tyvajā Leitovā turistu apmaklāts objekts – Marimonta iudiņa patmalis Zarasu rajona Marimanta cīmā, kura izceļsmi vītejī ar Marijis vuordu gon nasaista.

Eipašumi kai sova veida paradizis

Byutiska tuolaiku muižu i foļvarku daļa ir parki i suodi ar eksotiskim augim. Karaliskūs rezidenču suodim vajadzēja atguodynuot paradizis duorzu. Leidza dareja ari mozuoku eipašumu turātuoji. Parku ci suodu varēja viņ īcerēt i napaspēt īreikuot, tok nūsaukumā ītvert. Dūmojams, vītvuordā “Raipole” īslāgts vuords pūļu vuords “raj” ‘paradize’ i pats eipašums beja īcarāts kai sova veida paradize. Raipole atrūnama i Preiļu nūvoda Aizkaļnis pogostā, i Ludzys nūvoda Nierzys pogostā.

Sova laika vītvuordu mūdis spūdrys aplīcynuojums ir Ludzys nūvoda Isnaudys pogosta Kreiču agruokais nūsaukums Fortunapole. Fortuna rūmīšu mitologejā ir laimis, liktiņa i veiksmis dīvīte. Voi Fortunapole natyka īcarāta kai sovpateigs Fortunys templis?

“Pole” slāvu volūduos nūzeimej teirumu

Senejuoki vītvuordi ar “-pole” par apraksteitajim ir tī, kuri rodušīs kai sugys vuordu savīnuojums i slāvu ciļmis “pole” apzeimoj teirumu. Lītuvīšu olūtūs par taidu pīmāru nūsauc “Staropolė” (stara ‘vacs’ + pole ‘teirums’). Taidi Latgolā varātu byut  Altpole ‘vacs teirums’ (vuocu “alt” ‘vacs’), Zelenpole ‘zaļs teirums’, Krasnopole ‘skaists teirums’, Sosnopole ‘prīžu teirums’, Pustapole ‘tukšs teirums’. Itys ir viņ pījāmums.

Pameklejūt 1897. gods Vyskrīvejis tautys skaiteišonys dokumentūs, pīmāram, tānejuo Ludzys nūvoda Mežavydu pogosta Pustapoli, jei atrūnama muižu, foļvarku i uorsātu sarokstā, vītvuorda pīroksts krīvu volūdā naparuoda slāviskū vuordu “поле”: Пустополь – владельческая усадьба. Varātu ari byut, ka muižys ci foļvarkys izveiduotuojs saglobuojs vacū vītys vuordu, tok jū praksē lītoj i pīroksta piec puorejūs parauga.

Sevkurai vītai var byut pavysam atškireiga nu kūpejom tendencem i mūdis juos nūsaukuma izceļsme, tū da gola nūskaidruot lai palīk nūvodpietnīku ziņā.