Intervejis autore: Sintija Augustova, portals lakuga.lv

Augusta vydā Latvejis žurnalistu asociaceja padeve izcileibys bolvys par sasnāgumim žurnalistikā. Kūpā ar kolegi Indru Spranci izcileibys bolvu par radejis raidejumu sereju, kurā atkluotys Lemberga prāvys aizkulisis i “Ventspiļs grupiejums”, taipat ari goda redaktora bolvu sajēme vuorkavīte Anita Brauna. Sarunā ar Anitu par Lemberga temys “paceļšonu”, kvalitativu žurnalistiku i raidejuma redaktora pīnuokumim.

Kai aizsuoce jiusu ceļš žurnalistikā?

Tymūs laikūs, kod es guoju studēt, žurnalistikys programā navarēja tikt, ka nabeja publikaceju, leidz ar tū munys pyrmuos publikacejis beja tuo laika Daugovpiļs rajona vītejā avīzē. Pyrmū godu piec vydsškolys vuicejūs Daugovpiļs Universitatē, tūlaik beja jauna programa “Kultūras vēsture”, tī es beju īsastuojuse, bet žurnalistika mani vys tik kņudynuoja. Saprotu, ka grybu stuotīs žurnalistūs, tai kai jau zynuoju, ka ir praseiba par publikacejom, guoju iz Daugovpiļs vītejū avīzi i raudzeju raksteit kaidus raksteņus. Kū nu tuo jī publicēja, tū es ari īsniedžu universitatē.

Universitatis laikā pyrmī darbeni beja universitatis avīzē, mani tī jau pyrmajā kursā iz pusslūdzi pījēme dorbā. Tai jau studeju laikā dabuoju ari pyrmū pavysam nūpītnū žurnalistikys pīredzi – redzīs, trešajā kursā aizguoju struoduot iz avīzi “Diena”, kas tūšaļt beja cīši ītekmeigs medejs. Vosorys praksē beju pi jim pastruoduojuse, vīnā šaļtī lykuos, ka maņ napīteik ar tū, kū giustu nu studeju, grybu pa eistam struoduot. “Dienā” beju izreiz iz pylnu slūdzi, beja cīši interesanti, mani aizruove. Piec “Dienas” beja vēļ vysaidi medeji, bet “Dienā” beja pyrmuo ilglaiceiguokuo i cīši nūdereiguo pīredze.

Kaidom eipašeibom juobyun cylvākam, lai varātu sekmeigi dorbuotīs žurnalistikā?

Primari ir juobyun interesei par tū, kas nūteik sabīdreibā. Juosainteresej par sportu, ka gribi byut sporta žurnalists, par politiku – ka gribi raksteit par politiku. Puorejais ir atkareigs nu tuo, kurā nišā tu struodoj. Ka tei ir pietnīciskuo žurnalistika, ar kū es niu nūsadorboju, prūtams, ir juobyun spiejai analizēt i, žargonā izasokūt, rakt. Myusim ir juoaizarūk leidz patīseibai, cytu reizi juoīt cauri naskaitomim dokumentim, lelim datu apjūmim.

Juobyun interesei izmeklēt i pieteit, tei, maņ redzīs, ir taida īškeja sajiuta. Var īsavuiceit, kai pieteit, bet navari īsavuiceit gribiešonu pieteit, tam ir juobyun īškā.

Es nazkod, pietejūt korupcejis lītys žurnalistikys vajadzeibom, asu sacynuojuse, ka vēļ vīns dorbs, kū es byutu grybiejuse dareit, ir izmaklātuoja voi prokurora dorbs. Maņ kai žurnalistam nav tīseibu oficialā kuortā īgiut taidus voi itaidus dokumentus, tok ka struoduotu KNAB, maņ byutu vareiba tikt da krateišonys ordera, i tod es varātu izjimt dokumentus i nūskaidruot patīseibu.

Juobyun spiejai logiski izstuosteit tū, kas ir nūskaidruots, volūda ir myusu instruments. Vīnam, kas struodoj avīzē, žurnalā voi portalā, svareiga rokstu volūda, cytam radejā – svareigs bolss, dikceja, a televizejā kluot bolsam īt vēļ video, svareiga ir prezentaceja.

Jius ar kolegi dabovot izcileibys bolvu partū, ka analizējot i pietejot Aivara Lemberga tīsys pruovys aizkulisis i ari Ventspiļs grupejumu. Kai daguojot pi tuo, ka gribit itamā temā raktīs dziļuok?

Itys ir tys, kas cauri munai “dailradei” pynās godu desmitem. Kod struoduoju “Dienā”, kas beja pyrms daudzim godim, es jau raksteju rokstus par nazkaidim aizdūmeigim darejumim, kur aiz tuo vysa stuov Aivars Lembergs voi ari nazkai ītekmej procesus. Leidz ar tū maņ tei bagaža kruojusīs vysu 20 godu garumā i vēļ ilguok. Tod, kod beja skaidrys, ka Aivaram Lembergam pasludynuos sprīdumu, mes apsazynuojom, ka tei ir cīši nūzeimeiga prāva Latvejā,  deļtam ka tīsojamais ir cīši naparosts i vysūs īspiejamūs veidūs ir raudziejs izguozt i prāvu, i ari izmeklēšonu. Mums beja sajiuta, ka par itū nūzeimeigū tīsys sprīdumu ir kas naviņ juopastuosta, lykom golvys kūpā i dūmuojom, kū jaunu varim pastuosteit.

 Mes vysi itymā nūdaļā asam ar žurnalista pīredzi i bagažu, varējom izdūmuot i originalū pīnasumu, i tūs olūtus, kas mums var paleidzēt ar unikalu informaceju. Beiguos mes sataisejom cīši lobu Lemberga prāvys rekonstrukcejis raidejumu, kas mums pošom cīši patyka.

Vuocūt informaceju prāvys raidejumam, tykom kluot dokumentim, nu kurūs saprotom, ka tematu var izvērst, mums ir zynami jauni fakti par nūzeimeigom, seņ nūtykušom politiskom lītom, cylvākim tys vīnkuorši ir juozyna. Pījēmem lāmumu, ka mes turpynuosim pieteit. Tai topa vēļ div raidejumi, kas piec laika aizguoja eterā.   

Ir dzierdāts, ka cytuos vaļstīs žurnalistim draud izariekinuot piec tuo, kai jī aizskar taidys temys, ari “Twitter” asu skaitejuse, ka “Re:Baltica” pietnīki regulari sajam vysaidys zinis, draudus, najaukus apvainuojumus. Voi jums taidā ziņā nabeja baiss giutīs pi Lemberga lītys?

Bailis myusim galeigi nabeja. Par Lembergu asu daudz rakstejuse, es zynuoju, kū nu juo var sagaideit. Maņ redzīs, ka jam ir vasala nūvāruotuoju komanda, kas sekoj leidza tam, kū par Lembergu stuosta sevkurā Latvejis medejā. Tod jī roksta viestulis medejim, lai atsauc kaidu informaceju. Es gaideju, ka tai byus, tai ari beja, bet mes nikod naasam nikuo atsaukuši, deļtam ka mes puorbaudom informaceju, kū mes laižam gaisā. Lembergam tys var napatikt, bet tys nanūzeimej, ka tei nav patīseiba.

Socialajūs teiklūs mes naasam sasaskuoruši ar mobingu, bet zynu, ka Ingai Spriņģei nu “Re:Baltica” ir vasala troļļu armeja, kas svīžās jai viersā. Myusim tai nav, redzīs, deļ tam ka mes naasam tik aktivys socialajūs teiklūs, Inga gon ir aktiva, cīši puordūmuotai struodoj iz tū auditoreju, leidz ar tū ir sakaitynuojuse kaidus cylvākus.  

Kas, jiusupruot, raksturoj kvalitativu žurnalistiku?

Pyrmom kuortom, tī ir puorbaudeiti fakti, žurnalisti nikod napublicēs faktus, kurus “vīna taņte saceja”. Niule tipiska dezinformaceja ir taida, ka cylvāks X ir nūmirs nu Covid-19 vakcinys, vysus niu bīdej, ka cylvāki mierst nu vakcinu. Kvalitativī medeji pīgrīzs viereibu itaidom ziņom, bet pyrma publiciešonys nūskaidruos, voi tys tai ir. Mes nivīns nagribim, kab Latvejā voi kur cytur mierst cylvāki nu Covid-19 vakcinu.

Myusu raidejums itūbreid ari struodoj pi ituo temata, vysim gadejumim, kas ir izskaniejuši, mes meklejom pīruodejumus, voi vakcina ir vaineiga, voi nā. Tī jau ir tei atškireiba nu socialūs teiklu, kur cylvāks bez kaidys atbiļdeibys var raksteit tū, kas īīt pruotā voi atbiļst puorlīceibai. Cīši bīži tam nav nikaida pamata, tuos ir vīnkuorši sazvieresteibys teorejis, kurys daudzi izplota apzynuotai. Kvalitativi žurnalisti publicēs tik puorbaudeitu informaceju, dauzūs gadejumūs tiks maklāts apstyprynuojums nu vairuoku olūtu.

Kai varātu veicynuot kvalitativu žurnalistiku vaļstī i pīrūbežā?  

Tys itūšaļt i baigais vaicuojums, es par tū ari asu aizadūmuojus, na tikai Latgolys sakarā, bet vyspuor, cik cīši cylvāki pasakļaun dezinformacejai, kū izplota socialajūs teiklūs, vīnolga, voi tei ir Latgola voi Reiga. Cylvāks socialajūs teiklūs atrūn informaceju, kas apstyprynoj juo uzskotus, puorlīceibu, pat ka tei nav taisneiba, jis tic tai, ka oficialim medejim, kuri ziņoj par konkretim faktim, kū jī ir nūskaidruojuši. Ka fakts naatbylst cylvāka puorlīceibai, juo izpratnē tys ir meleigs, tok žurnalists – uzpierkts.

 Kai ar vysu itū tikt golā? Tys ir nanormali gryuts izaicynuojums. Nazynu, voi kaidam ir leidz golam atbiļde. Vīns ir likt pretim patīsu informaceju, raudzeit jū socialūs teiklu auditorejai nūguoduot taidā veidā, kaidā jī tū var uztvert.

Austrumu pīrobeža kontekstā tys ari ir gryuts vaicuojums. Cīši daudzim cylvākim ir īrodums klauseitīs tūs krīvu medejus, jim jau navar aizlīgt tū dareit. Ir nazkaidi gadejumi bejuši, kur daži kanali iz laiku ir aiztaiseiti cīt, deļtam ka jī publicej lykumam naatbylstūšu informaceju, bet vysu jau tu naaiztaiseisi. Vīneigais, kū tī var dareit – likt pretim patīsu informaceju.

Dūmoju, ka Latvejis Radejis Latgolys studeja dora lobu dorbu, bet jī jau navar izmaineit cylvāku īrodumus, ka tī ir pīroduši klauseitīs cytus informacejis kanalus. Tys nav dreiži i vīnkuorši atrysynojams vaicuojums. Dūmoju, ka sekys tam  jussim vēļ ilgu laiku.

Pyrmais, ar kū varātu suokt, tei ir medejprateiba, jau nu školys sūla. Naseņ redzieju aptauju voi saleidzynuojumu, ka Latveja izacēle ar tū, ka školuos cīši napīsavierš medejprateibai, kas eistineibā ir tragiski. Tys, ka cylvāki itūbreid nūtic tam, kū stuosta Kremļa televizejis kanals voi nazkaidi socialūs teiklu varūni – tys ir medejprateibys vaicuojums, ka cylvāki navar kritiski izviertēt informaceju, naškiroj olūtus, tic muļkeibom. Tuos ir sekys, kū izjiut vysa sabīdreiba.

Cīši lela Latvejis daļa ir acimradzami nūticiejuse dezinformacejai par Covid-19 vakcinom, jī naīt vakcinētīs. Tys ir vysys sabīdreibys veseleibys i drūseibys vaicuojums. Itamā zīmā cylvāki otkon cīši slymuos, slimneicys byus puorpiļdeitys, cylvāki miers. Carams, ka mozuokā veidā byus ītakmāti vakcinātī, bet nivīns vēļ navar atbiļdēt, voi školys varēs byut vaļā vysu muoceibu godu, cik ilgi juos paliks vaļā. Vysi asam tūmār vīna maisā sabuozti.

Jius sajēmet ari goda redaktoris bolvu, ar kaidom gryuteibom kasdīnā sasaskar redaktors?

Es vodu pietnīciskuos žurnalistikys daļu, muns pamatpīnuokums ir veiduot raidejumu “Atvērtie faili”, kas ir pietnīciskuos žurnalistikys raidejums, skaņ reizi nedeļā, es doru tī vysu – cylvāks orkestris, tai varātu pasaceit – produceju, redigeju. Tīši par tū, ka es izveiduoju “Atvērtos failus”, kas ir Latvejis publiskajā telpā pamaneiti i augši nūvārtāti, partū es ari dabuoju bolvu. Sova lūma ir ari vysam puorejam, kū es asmu darejuse žurnalistikā leidz šam.  

Es navaru nūsaukt miļzeigys, globalys gryuteibys, gryuts ir rutinys, kasdīnys dorbs. Es vodu cylvākus, kuri nūsadorboj ar pietnīciskū žurnalistiku, paleidzu jim nūsaorientēt nazkaiduos situacejuos tematūs, ar kurim jī struodoj, kaidā vierzīnī īt, kam kaidus vaicuojumus aizdūt, lai temats byutu izpieteits i raidejums lobuok skanātu.

Žurnalistika nav dorbs nu deveņu reita da pīcu vokora. Vysu laiku esi kai antena, uztvarūt informaceju.

Kas aizraun uorpus dorba?

Kod maņ beja 40 godi, suoču doncuot tautu dejis ar mierki tikt Dzīšmu svātkūs kai daleibnīkam, na tikai skateituojam. Tyku īprīškejūs Dzīšmu svātkūs ar Kekavys videjuos paaudzis deju kolektivu “Zīle”. Itymā pavasarī dīvamžāļ poša izslymuoju Covid-19, kas ītekmēja munys fiziskuos spiejis, caru, ka variešu atsuokt doncuot.

Latgolā maņ ir lauku sāta ar lelu duorzu, kai aizbraucu, tai vysod tī pasaknibineju, na atsapyušu. Maņ tys pateik, reizem redzīs, ka napalīk laika izbaudeit duorzu, vysu laiku juosarušinej. Prūtams, losu gruomotys.  

Varbyut varit īsaceit kaidu gruomotu skaiteituojim?

Paguojušā vosorā ar lelu prīcu puorskaiteju Egitys Kancānis gruomotu “Syltuo mola”. Egita ir nu munys pusis, jei natuoli dzeivoj, pazeistu juos saimi i jū pošu. Maņ beja cīši interesanti skaiteit, atpazynu tūs personažus.

Iz muna naktsskapeiša itūšaļt ir tykuse ari Alda Bukša gruomota “Bruoli”. Gruomotu nūpierku latvyski, suoču skaiteit, bet tuoli naasmu tykuse. Turpynuojums sekuos (smejās). Nu pādejuo laika skaiteitajom gruomotom mani vysvaira īdvasmuojuši i īspaiduojuši obeji Mārys Zālītis romani “Paradīzes putni” i “Pieci pirksti”.