Kai rodīs Latgolys gierbūņs?
Jau pyrms myusim īrastuos heraldikys pasaruodeišonys, daudzom tautom i vaļstim beja sovi simboli. Saladina vaļsts emblemā beja ierglis, gallu karaveiri sovys bruņu capuris rūtuoja ar rogim i spuornim, persīšu Sasanidu imperejis simbols beja greifs. Itī simboli vāluok tyka izmontuoti Eiropys heraldikā.
Greifs heraldikā atsatīc pi bestiarejis simbolim, kur patīseibys druponys pagaist storp pījāmumim, religiozuos demagogejis i breinumu stuostim, kuri īt i sasasīn vīnuvīt nu mitologejis, legendom i folklorys, kas garu laiku beja gondreiž vīneigais ziņu olūts par vysaidu tuolu zemu dzeivinīkim.
Heraldikā ir daudz dzeivinīku, i kotrs dzeivinīks var byut par heraldisku emblemu. Greifs ir fantastiska byutne, kas ir ītics heraldikā nu mitologejis. Jis ir mistiska byutne ar lauvys kermeni, bet iergļa spuornim i golvu. Pyrmū reizi greifa attāls pasaruoda iz zeimūga, kas tyka atrosts myusdīnu Iranys teritorejā. Itam zeimūgam ir pīcys tyukstūšys godu. Greifs ir cīši lela, stypra i draudeiga byutne. Mitologejā jis pylda zalta glubuotuoja pīnuokumus. Varonuo byutne sevī savītoj dzeivinīku karali – lauvu, i putnu karali – iergli. Greifs ir uzmaneibys, nūmūda i gudreibys simbols. Atškireibā nu realuo iergļa, greifam iz golvys vysod ir divejis osys auss, i greifs nikod nateik attāluots ar salyktim spuornim.
Greki 7. godsymtā pyrms Kristus greifu skaita par zalta globuotuoju Eiropys zīmeļūs. Greifa attāls pasaruoda iz greku vāzem Anatolejā, kai ari iz vāzem Babelē i Rūmā.
Greifs sevī vīnuvīt ir savīnuojs lauvys spāku i iergļa dreizumu. Jam ir speiceigys depis i osi nogi. Antikī greki dūmuoja, ka greifi īmūt nu Indejis, bet vāluok, ka jī asūt nu zīmelim. Vydslaikūs cylvāki ticēja, ka taidys byutnis kai greifi reali eksistej.
Greifs verās pa labi. Jis stuov, atsastutejūt golvonūkuort iz kreisū depi, bet lobuo kolpoj tikai deļ bolsta. Obys prīkšejuos depis pacaltys. Itei poza simbolizej gataveibu ceiņai. Nogi ir spieceigi i leli. Jī simbolizej, ka dzeivinīks ir bruņuots. Nazkurom byutnem, kai pūki i greifi, heraldikā itū pozu sauc par „segreant”.
Greifam depē ir attāluots zūbyns – varys simbols. Zūbynam ir divejaida jāga: goreiguo i laicieguo – jis ir kai varys simbols i kai Dīva īrūcs, „Dīva zūbyns”, i semantiski saisteits ar Apokalipsi.
Vydslaikūs greifs beja par vīnu nu Kristus simbolim (divejis dobys vīnā personā), kai ari Bazneicys symbols (religiskuo i laiceiguo vara). Jis beja ari pāvesta simbols (pāvests – vysu prīsteru karaļs, kam vydslaikūs ari beja lela gon religiskuo, gon laiceigo vara).
Heraldikā greifs ir seviški izplateits zemēs apleik Baļtejis jiurai.
Pyrms Ūtruo pasauļa kara Vuocejis proviņcis Pomeranejis gierbūnī beja attāluots greifs. Taidys proviņcis gon reali, gon iz kartis vaira nav, i jei ir sadaleita storp Pūleju i Vuoceju. Rītumu daļa Meklenburga-Prīškpomeraneja (Mecklenburg-Vorpommern) ir pi Vuocejis, bet austrumu – Pomože Zahodne i Pomože (Pomorze Zachodnie, Pomorze) – zam Pūlejis. Itūs vysu regionu gierbūņūs ir radzami greifi. Pomeranejis greifs ir radzams ari Latvejis teritorejā – Jaunjelgavys piļsātys gierbūnī.
Jaunjelgavys piļsātys gierbūnī radzamais greifs ir attāluots par gūdu Elizabetei Magdalenai, kura beja Pomeranejis princese. Jaunjelgavys gierbūņs kopej Pomeranejis hercogistis gierbūni.
Greifs ir attāluots ari Ainažu pyļsātys gierbūnī, simbolizejūt pīdereibu Vidzemei, i tam par pamatu ir Puordaugovys hercogistis gierbūņs.
Pyrmū reizi greifs kai simbols, kas atsatīc iz Latgolys teritoreju, pasaruodeja 1566. godā, kod Puordaugovys hercogistei (myusdīnu Latgola, Vidzeme i Dīnvydigauneja) teik pīškierts gierbūņs – sorkons vairūgs ar sudobra greifu, kam depē ir zūbyns, bet iz kryušu – Sigismunda II Augusta iniciali (SA) i krūņs.
Itys gierbūņs ir atguojs nu Jana Karola Hodkeviča dzymtys gierbūņa. Izcylais karavadūņs Jans Hodkevičs beja īcalts par pyrmū „Livonejis hetmani” (1566.-1578.). Par juo rezidenci tyka izalaseita Siguldys piļs.
1569.godā Ļublinā tyka paraksteita realuneja storp Pūleju i Lītovu i tyka izveiduota Pūlejis-Lītovys kūpvaļsts. Itai 1569.godā piec Žečpospolitys izveidis Puordaugovys hercogiste palyka par obeju vaļstu kūpeju domeni (kondomineju).
Piec kara storp Zvīdrejis karalisti i Žečpospolitu saskaņā ar 1629. goda septembrī nūslāgtū Altmarkys pamīru, Puordaugovys hercogistis vaļdejumā palyka tikai juos dīnvydaustrumu daļa (myusdīnu Latgola). Itys ir gods, kod izazeimēja myusdīnu Vidzemis i Latgolys rūbeži. 1677.godā Varšavys Seimā attīceibā iz palykušū Puordaugavys hercogistis daļu tyka pījimta jaunuo konstituceja, piec kurys teritoreja palyka par Inflantejis vaivodisti (pūl.Wojewodztwo Inflantskie), oficiali saglobojūt ari hercogistis, resp., kņazistis titulu (pūl. Księstwo Inflantskie) i gierbūni. Ar itū konstituceju Latgolā spākā stuojuos Lītovys lelkņazistis lykumu kodekss voi Lītovys statuti (III redakcejā), kas spākā beja da 1840.goda.
Inflantejai (Latgolai), puorjamūt Puordaugovys hercogistis gierbūni, tyka īvasta nalela atškireiba, tys ir, krūņs, kas tyka attāluots iz greifa kryušu, Inflantejis gierbūnī beja jam iz golvys.
Piec tuo kai 1918.godā tyka izveiduota naatkareiga Latvejis vaļsts, roduos napīcīšameiba ari piec vaļsts gierbūņa. Latvejis Tautys padūmis prezidejs 1918.goda 6.decembrī apstyprynuoja B. Dzeņa izstruoduotū variantu. Gierbūni veiduoja uzlācūša saule iz sorkona fona. Juos centrā beja nūvītuots burts „L” i treis zalta pīcstoru zvaigznis, bet zamaškā puslūkā sorkonboltsorkonuos karūga kruosys.
Tūmār Burkarda Dzeņa gierbūņs tyka izmontuots tikai napagaru šaļti – cikom Satversmis sapuļce 1921.goda 16.junī pījēme jaunu Latvejis vaļsts gierbūni.
Atškireibā nu B.Dzeņa gierbūņa jaunajā gierbūnī tyka īnastys viesturiski motivātys figurys – lauva i greifs. Lauva ir pajimts nu Kūrzemis-Zemgalis hercogistis gierbūņa i simbolizej Zemgali i Kūrzemi, greifs – nu Puordaugovys hercogistis gierbūņa i simbolizej Vidzemi i Latgolu.
Grafiķa Viļa Kryumeņa izstruoduotū i grafiķa Riharda Zareņa pīlobuotū gierbūņa attālu publicēja 1921.goda augustā.
Satversmis sapuļcis prezidents Juoņs Čakste 1921.goda oktobrī paraksteja reikuojumu par Latvejis vaļsts leluo gierbūņa lītuošonu.
Grafikis Rihards Zareņš 1921.godā izveiduoja ari Latvejis kulturviesturiskūs nūvodu gierbūņus. Latgolai i Vidzemei tyka izveiduoti gierbūni ar greifim, par pamatu jamūt Puordaugovys hercogistis gierbūni.
Kai radzams, Latgolys gierbūņs tyka veiduots iz zyla fona, kas nav viesturiski pareizi. (Gon Puordaugovys hercogistis, gon Inflantejis gierbūņūs greifs tyka attāluots iz sorkona vairūga).
Sevkura gierbūņa pamatā ir aproksts. Golvonais nūsacejums – gierbūni aproksta navys pretstotā, bet nu vairūga nesieja pusis.
Gierbūni pasaruoda pi bruninīkim, kod jī, kolti bruņuos i ar bruņucapuri golvā, beja naatpazeistami. Par atpazeišonys zeimi kolpuoja vysaidi simboli iz vairūgim. Ar laiku roduos itūs simbolu lītuošonys nūsacejumi. Iz bruninīka vairūga attāluotais dzeivinīks vysod beja pagrīzts (verūtīs nu vairūga mugurpusis) pa labi (tai kai Puordaugovys hercogistis, Inflantejis vaivodejis i myusdīnu Vidzemis gierbūņūs).
Pa labi pagrīztais dzeivinīks iz vairūga simbolizej uzbrukumu, bet pa kreisi – biegšonu, kapitulaceju, atsakuopšonu.
Pyrmais Anša Ceiruļa izstruoduotais Latgolys nūvoda gierbūņa variants beja ar greifu, kas ir attāluots heraldiski pareizā stuovūklī.
Zamuok radzami Anša Ceiruļa izstruoduotī gierbūni deļ Satversmis Sapuļcis noma (niulenejais Saeimys noms). 1921.goda rudinī itymā nomā tyka izraiseits ļaunpruoteigs guņsgrāks, i A. Ceiruļa izstruoduotī piļsātu i nūvodu gierbūni nav sasaglobuojušs. Vasali palykušs ir tikai uzmatumi. Jī beja pīejami 20.gs. 20.godu heraldikys komisejai.
Taida eisumā ir Latgolys gierbūņa viesture.
Māris Rumaks, viesturnīks
Komentari