Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Malnovys koledžys suokums ir 1921. goda 10. oktobrī, kod tyka atkluota Latgolys lauksaimnīceibys vydsškola, uzjamūt 20 audziekņus, juos pastuoviešonys 100 godūs nazcik reižu puorsamejs školys nūsaukums. Daudzu Latgolys kulturys cylvāku dzeivēs i radūšajā ceļā pasaruoda ar itū izgleiteibys īstuodi saisteitys epizodis. Partū ituos nedelis kulturys īsacejumi ir saisteiti ar Malnovu i Malnovys koledžu. Malnovys koledžys direktore Sandra Ežmale ar sovu kolegu Daini Poikānu pīduovoj pasastaiguot Malnovys muižys parkā, nūviertēt Eduarda Spravnika dailradi i puorskaiteit Andra Vējāna dzejūli “Kōpēc?”.

Malnovys muižys komplekss i parks

Malnovys muiža pyrmū reizi pīmynāta 1784. godā i ir pīderiejuse vysaidim eipašnīkim, a 1921. godā iz muižys bāzis tyka izveiduota Malnovys lauksaimnīceibys škola. Muižys apbyuvē ītylpa kungu sāta, kliets, kuormi i parks.

Muižys parks (6,9 ha) ir kulturviesturisks objekts, kas stateits 1830. godā grāfa  Šadurska laikā. Jis ir vīns nu vacuokūs Latvejā i vys vēļ prīcej apmaklātuojus ar vītejom i ratom kūku sugom – symtgadeigi ūzuli, siermys līpys, lopeglis, gūbys, bolteglis, etičkūks i c. Malnovys muižys simbols ir Boltī vuorti pa kurim kotru godu teik īvasti jaunīši, kas suoc vuiceibys Malnovys koledžā, i pavadeiti absolventi. 

Eduarda Spravnika dailrade

Eduards Spravniks pazeistams ar sovim dekorativajim metala svečturim, kas skaitomi symtūs. Juo svečturi ir atrūnami vysuos pasauļa moluos – vīns svečturs ir paduovynuots Rūmys pāvestam Janam Puovulam II, vysu laiku vīns nu skaistuokūs svečturu ir paduovynuots Viļakys katuoļu bazneicai i nūlykts pi Vyssvātuokuos Jaunovys Marijis oltora, kaids cyts ari atrūnams Saeimys Sorkanajā zālē, mozuoks svečturs ir izduovynuots ari Malnovys koledžai.

E. Spravniks ir vuicejīs Malnovys lauksaimnīceibys vydsskolā  1927.–1931. godā i itamā laikā atsakluoj vīns nu juo talantim – zeimiešona. 1931. godā jis izzeimēja Malnovys Vonogu nūvoda karūgu, kas ir sasaglobuojs da myusdīnu. 1944. goda oktobrī E. Spravniks devēs biegļu gaituos iz Zvīdreju, bet 1949. godā Spravniku saime izceļuoja iz Kanadu.

Andra Vējāna dzejūļs “Kōpēc?”

Sovūs dzejūļūs latvīšu dzejnīks, prozaiks, literaturkritiks, zynuotnīks, publicists, ilggadejs žurnala “Karogs” golvonais redaktors Andris Vējāns jiusmoj par dzymtū Latgolu, dobu, tautu draudzeibu. Atmūdys laikā 20. godu symta 80.–90. godu mejā dzejnīks padzilinuoti pīsagrīzs dzymtuos pusis viesturei i cylvāku liktiņgaitom, bīži gastejs Latgolā. Roduos dzejūli latgaliski, esejis i pietnīciskys apceris. 90. godūs A. Vējāns periodikā publiciejs viertini dzejūļu i eseju par Latgolu, juos kulturys darbinīkim. Vīns nu itaidu dzejūļu ir “Kōpēc?”, kas ir veļteits Malnovai.