Kulturys īsacejumi nedeļai: tuškavuoti kuopusti, poezeja i kūki
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
Valentinam Lukaševičam i Aleksandram Čakam dzimšonys dīna ir vīnā datumā. Nasaverūt, ka jī nav laikabīdri, jūs obejus literaturzynuotnīki pīzeist par urbanistim. Vaļukam obeju kūpejuo dzimšonys dīna vīnkuorši pateik. I vyss. I cytys vīnkuoršys lītys, kas juo īsacejumūs, ari pateik. Saceisit – kas tī eipašs? A tai i par dzeivi var pasaceit. Jei tok ari vīnkuorša līta. Partū itūnedeļ vīnkuorši dzeivojam, i sveicīni Vaļukam dzimšonys dīnā.
Tuškavuoti kuopusti
Kotram cylvākam ir iz vīnys ci divu rūku pierstim skaitomi datumi, kuri spylgti palīk īguoduos. Tī nav ni Juoni, ni Jaunais gods, kurus svietej vysi, a nazkas individuals. Vyscieškuok tuos ir poša ci tyvu vylvāku dzimšonys dīnys. Es pīdzymu 27. oktobrī. Iz munu dzimšonys dīnu beja pyrmī skuobātī kuopūsti i pādejuos sieņs.
Tuškavuoti kuopusti beja iz gostu golda. Pošu izaudzāti, sašynkavuoti, miļzeigā emaljātā kastrulī ar dieleiti i akmini nūspīsti. Aicynoju itū nedeļ sātā paēst satuškavuotus kuopūstus! Mama vuorēja kūpā ar sardeļkom, bet var ari posnus. Var piečuok iz skaurodys kriejumā pacapynuot. Var vysaiži!
Kuopūstūs, ari stuņdi sutynuotūs, ir cīši daudz C vitamina. I myusu seņči, i jiurys braucieji gluobēs ar kuopustim! Tānejā situacejā – pošā laikā!
Ar poezejis gruomotu vokorā
A kaidu vokor var palaseit aba paskaiteit poezeju. Jai pīstuov vokori. I ni kaidu romanu voi stuostu, a taišni poezeju. Īsim tū pošu galejū, tū pošu ekstremalū ceļu.
Apsasēd iz divana, klusumā, ar gruomotu rūkā. Ka nav, atrūņ i skaiti telefonā. Kū? A vysleidza kaidu poezeju! Es ar sovu gaumi taipoš natruopeišu jiusu gaumē! A poezeja vysa ir godna – te tei smukuokuo volūda, kaida viņ pasaulī ir! Te vyss koncentrāti i tālaini. Te nūskanis i dūmys! Te jauni vuordi i jaunys vuordu nūzeimis! Te volūda juos vysūs augstumūs!
Gostūs pi kūkim
Ir godā divys reizis, kod dobā nūteik dyžonys puormainis. Šudiņ vēļ zorā lopu nabeja, a piec trejom dīnom salateigys lapenis. Vakar lopa beja zaļa, a šudiņ maleņa jau oranža! Tuos ir kaidys div treis nedelis pavasarī i rudinī, kod vyss mainuos pa dīnom. Itū laiku navajag prolaist, pagaisynuot! Vēļ var paspēt – iz pādejū raundu! Navajag nikur tuoli īt ci braukt. Mes nadzeivojam tuksnesī voi tundrā, kūku pi myusim vysur ir daudz. Aicynoju kotru nedelis dīnu viereigi apsavēr tiuļuokūs kūkus. Kurs aug pi garažys. Kurs aug trotuara vydā i cytur. Šudiņ zorā vēļ ir treis lopys, bet voi juos byus reit, kod īšu garom?