Intervejis autore: Ilze Sperga portalam lakuga.lv

Annelis Slišānis vuords komentaru naprosa. Jei zynoma kai izdūmys i ideju boguota tekstilmuokslineica, kas varātu izaust varbyut vysu pasauli, bet vysu vaira auž sovus Zeļčūs. Tok varbyut tai jei ari izauž i sataisa tū pasauli: ar bejušim ļaudim i sovu pīredzi, ar tagadnis bolsu, ar cereibu i ceļu iz nuokūtni. Annele ir ari talanteiga rakstneica, kas ar vīnkuoršim vuordim i koncentreitā stuostā spiej otkon jau radeit vasalu pasauli.

Tys pasauļs reizē ir cīši atpazeistams, reizē zynoms, reizē varbyut naārts i paceplī pabuožams, bet reizē ari unikals i nagaideits. Itī stuosti ir Latgolys Prozys skaitejumu 2020 laureati, puorsteidz jūs vīnkuoršeiba, lakoniskuo izteiksmis forma i dziļums. Projekta “#100dečiLatvijai” nūslāgumā izguoja gruomota ar biļdem i stuostim, tī sūpluok stuostim par dobys resursim, jūs izmontuošonu, atjaunuošonu ari stuosti par saimi, eisi i koncentrāti atmiņu gabaleni, kas rezonej na vīnam viņ skaiteituojam, partū ka tī varbyut ir vasalys paaudzis memuari. Par laikim, kas nazkod beja i kuo vaira nabyus nikod. Goda suokumā izguoja Annelis prozys gruomota “Tuoraga stuosti”, niu jei roksta turpynuojumu, a juos dzeja ITE.

Kod redigieju tovys ūtruos gruomotys manuskriptu i skaiteju jū pa daļom, ruodejuos, ka nazkas tī nu tuo i ni ituo, bet tod tu sakuortuoji pareizajā seceibā, es skaiteju jau kai vīnu gruomotu i saprotu – ir. Sīvītis bolss nu suokuma da gola, izīts iniciacejis, pīaugšonys voi tuoraga taiseišonys riņčs. Niu tu roksti jaunu gruomotu “Tuoraga stuosti II”. Voi ir varams ūtru reizi sasīt bīzpīnu i ūtru reizi izīt iniciaceju?

Nu, pruoviešu sasīt otkon tuoragu, nui. Caru, ka saīs lobs, bet tymā pošā reizē caru, ka saīs pavysam cyts. Tys jau atkareigs nu daudz kuo – nu ryugušpīna, nu guņs, nu mieneša i nu munu dūmu. Saīs moš stuostu tuorags.

Cik lelā mārā eisī stuosti, kas pīraksteiti gruomotuos “#100dečiLatvijai” i “Tuoraga stuosti”, ir autobiografiski? Voi tys ir tovs bolss? Voi tei esi tu poša, tova pīredze, stuosts?

Deču stuosti daudz ir par mani, munys bierneibys atminis nu breineiguos dzeivuošonys Zīmeļlatgolā i īšonys gostūs da babys i vacyna iz Zeļčim. Tuoraga stuosti ir ap mani, kaidi nu stuostu ir munejī, pošys pīdzeivuotī, kaidi stuosti leidza puordzeivuotī i izsuopeitī, bet vysi nūtykuši, nu dzeivis. Itys ir muns bolss par sīvītem i muna pīredze.

Voi cytā volūdā tu varātu izstuosteit itū stuostu par cylvāka, sīvītis tapšonu? Cik lela ir taišni izlūksnis, tētis i mamys volūdys, taida sova veida vydabolsa nūzeime?

Itys lobs vaicuojums. I atbiļde ir jau pošā vaicuojumā, ka vyspatīsuok, vysdziļuok var stuosteit sovā dzymtajā volūdā, sovā vydabolsā. Cytā volūdā muni stuosti saītu par cytom sīvītem i skane byutu cyta, tei izaugšona na tik suopeiga, tei tapšona mīreiguoka, moš i kai pa smīklam bez muola gryutuma. Stuostūt sovā volūdā, suopi jiutu dziļuok, smīklus smejūs skaļuok. Muna volūda ir kai  upe pavasarī, ar strauju teciejumu, ar dzilim atvarim, ar leikumim, ar kruocem, a vosoruos mīreiga voi cytu reizi bez iudiņa, zīmu aizsolstūša i pavasari otkon ladus laužūša.

Tev ir breineigi dāli i meita. Tovs tāvs ir bejs plaši zynoms dzejnīks, publicists, sabīdryskais darbinīks Ontons Slišāns. Cik vīgli ir raksteit, asūt daudzu bārnu mamai? I sova tētis meitai? Voi tei ir izprīca, varbyut pīnuokums?

Asūt daudzu bārnu mamai, raksteišonai cīši juomeklej laiks. Tai es daudzus stuostus salīku pruotā, aužut stuovūs, sadūmoju daudzi kū, kū ni darokstu telefonā, a tai eistai raksteišonai laiku mekleju. Mekleju pa agrim reitim, kod vysi vēļ guļ. Tod aizīmu iz dvora soltū golu i rokstu, pyušūt dvašu iz pierkstim, kab nanūsoltu. Kod meita guļ pušdīņlaiku, tod vuoreju zupys i rokstu. I vokorūs pruoveju raksteit, tod gon pruots ir pīsuotynuots ar dīnys īspaidim.

Nui, asūt sova tātys meitai, styprynuot i popularizēt latgaliskū sajiutu kai lobu pīnuokumu. Tū es saradzu i doru, aužūt dečus, maizi capūt, dzeivojūt Latgolā, atjaunojūt vacyna i babys dvoru, runojūt ar saimi latgaliski, dzīžūt… A raksteišonu es tai pavysam meiļoju, tū es sajiutu kai lelu dali nu seve, tū es saradzu kai veidu atbiļdēt iz pasauļam aizdūtim vaicuojumim i aizdūt jūs otkon nu jauna.

Tev beja cīši interesants i atmiņā palīkūšs muokslys projekts “Mātes plate”. Pastuosti par tū! Kai jis topa i kaids saguoja, varbyut kaidi Tev pošai kai meitai i kai mamai beja sacynuojumi, jū pabeidzūt i atsaverūt iz tapšonu.

Muokslys projektā beja īcarāts izzynuot, izpieteit, apkūpuot tū muotis plati, kura ir kotrā mamā vydā. Tū plati, kū mama spieļoj, audzynojūt sovus bārnus. Tū plati, kū mes kai bārni dzierdim kotru dīnu. Muotis plate kai datoram nūzeimūguo dale, tai i kotram nu myusu.

Kab izzynuotu i apkūpuotu piec īspiejis vaira teicīņus, kurus lītoj mamys sovuos saimēs i kū mes puorjamam i lītojam pošys, palīkūt par mamom, aicynovu “Facebook” raksteit teicīņus i bīžuok runuotū, dzierdātū. Sajiemu daudz teicīņu, ap trejim symtim. Tys vyss izavērte par sociologisku pietejumu, kuru sublimacejis drukā puornešu iz auduma i izveidovu instalaceju kai lelu plati.

Skateituoji varēja laseit iz platis riņča saraksteitūs teicīņus. Beju puorsteigta par rezultatu.  Leluokuo daļa teicīņu beja nagativi, puormatūši, aizvainojūši. Daudzuos saimēs leidzeigi i puorjimti nu paaudzis paaudzē. Daži pat tik seneji, kai pyrma vairuoku godu symtu. Cīši moz beja lobūs teicīņu, uzslovu. I kū pamaneju! Itūs vaira beja pīrakstejuši veirīši.

Sacynuojumi. Puorjamam nu mamom audzynuošonu i naapzynuoti daudzus teicīņus. I voi jī nagativi, par tū napadūmojam, naizmainom nikuo. Tai i īt iz riņči vyss. I īvuicam sovim bārnim voi nu nalaimeigu dzeivuošonu, voi napatstuoveibu, voi ļaušonu dareit sev puori. Taidu kai myusu tautys kodu, taidu myužeigū muotis plati spieļojam. Vara grybātūs tuo lobuo. I vajadzātu.

20. godu symta 60. godūs roduos intertekstualitatis teoreja, kur vīna nu težu beja taida, ka rakstnīks ir kai audiejs, kas nu sovys īsavuiceituos volūdys citatu nūauž jaunu, jau sovu audaklu. Koč kaidā ziņā tys sasasauc ar kokaru deču ideju – beja suknis, krakli, luoceiši i bruņči, niu ir jau nazkas cyts. Voi atsaškir tekstila i teksta ausšona?

Breineiga teoreja. Es ausšonu uztveru kai pasauļa kaidys dalis sakuortuošonu. Veiri dola zemis, vaļstis, karoj i struodoj, a sīvys sāstās stuovūs i sakuortuoj pasauli goreigā jūmā, sakuortoj dūmys i emocejis sovā pruotā i dvēselē, sakuortoj sovā sātā i apleicīnē. Deču ausšona maņ izavērte pavysam breineiga i sakuortova tik daudz pasauļa vītu sev apleik. Leidzeigi ir ar teksta ausšonu, sarokstūt sova pasauļa dūmys, rokstūt par sabīdreibā svareigim vaicuojumim, ir īspieja sakuortuot ari leluoka pasauļa dali. Sakuortuot na tik pa sovam, bet tai, kai tai pasauļa dalei vajaga.

Kaida beja kovida zīma? Daudzi itymā laikā aizguoja pa celi nu cylvāku masu, nu piļsātys, sabīdreibys, kab suoktu kū jaunu. Cik lelā mārā tovu izvēli atsagrīzt Škilbānu pusē, puorsavuokt iz Zeļčim, laist bārnus Baļtinovys školā nūsaceja kovids, cik tei beja pošys izvēle. I cik vīgli voi gryuši ir pasaceļt kai azaram i ar vysim bārnim, audaklim, dzeivi i nūsalaist cytā vītā?

Es jau tādin soku, ka es te asu dzeivovuse ar vysu saimi jau vysu laiku, tok reizem iz školom voi iz dorbim braucem iz Reigu. Jau vairuokys vosorys iz Reigu izlēmem braukt tik pādejuos augusta dīnuos, i tod, tramvajā braucūt, valē acim dūmovu, kai losu duorzā pupys, raušu buļbus voi kai nūteik rudiņs Zeļčūs. Izvēle palikt te beja muna, pasauļa nūtykumi moš i tam paleidzēja nūtikt taišni itymā laikā. Itei cyta vīta – Zeļči, kur mes vysa saime ar bārnim, audaklim kai azars nūsalaidem, jau seņ myusus geideja, myusim te sātā ir taids kalendars sataiseits nu myusu tenis Zīmyssvātku sviniešonys egļu golūtnem. Taidys jau ir devenis, tai ka tei laisšonuos iz teni jau pa dalem beja nūtykuse vysu laiku. Sevi sajiutu te tik cīši, tik tai pa eistam, ka vyss nūteikūšais līkās vyspareizuokais.

Itys laikam tev ir vēļ vīns jaudeigs gods. Verūs, kai taisi deču gruomotu naredzeigajim i jai kluot aud mozus dečus. Roksti gruomotu. Stoti duorzu. Sātys kopejneicu dīnys. Saime. I vēļ, i vēļ.

Pa itū godu realizeju projektu – taisu sovys gruomotys “#100dečiLatvijai” digitalū verseju. Sataiseju “Facebook”, “Instagram”, “Youtube” deču kontus i profilus i tādin taisu sātyslopu. Byus ari klausomgruomota i skotomgruomota “#100dečiLatvijai”.  Piec vysom daudzejom deču izstuodem i sasatikšonom ar skateituojim i stuostu klauseituojim beju saprotuse, ka pi deču vieršonuos kluot guoja ari cytys manis: jūs sajusšona caur dažaidajim smuordim i jūs sajusšona, taustūt ai rūkom. Taida vysaptvarūša skaiteituoja pīredze. I tod izdūmovu i realizeju divejis breineigys idejis par deču i jūs stuostu puorīšonu vēļ cytā leiminī i cytā volūdā i raksteibā.

Beju īceriejuse i izadeve sataiseit breineigu videogruomotu nadzierdeigajim, kur vysi stuosti teik izstuosteiti latvīšu zeimu volūdā. Tū var nūsavērt “Youtube” 100deču kontā. Īcerieju ari taktilū gruomotu naredzeigajim i pa vosaru izaužu mozus deču paraugus, kūpā ar Latvejis Naredzeigūs biblioteku sataisejom taktilū “#100dečiLatvijai” gruomotu naredzeigajim, kur stuosti ir īspīsti Braila rokstā i gruomotā ir īvītuotys munys austuos taktiluos ilustracejis. Par itim dorbim ir lels gondariejums i paļdis par atbolstu VKKF mierkprogramā “Kultūrelpa”.

Pastuosti par Zeļčim. Par tū, kū kasdīnā dori. Par sovu duorzu, lynu muorkim, par turistim i sātys kopejneicys dīnom.

Zeļčūs myusim ir duorzs, kur sasiejom i sastuodejom vysu kū deļ seve ādamu, sastatejom uobeļu sadu, sastatejom ari lelu upiņu sadu sovā muola kolnā. Vysgaršeiguokuos ūgys pasaulī.

Te dzeivuodama, sajiutu vysus dobys nūtykumus cīšuok i pylnuok, tādin prīcojūs par rudiņa tik lānū i gudrū atīšonu. Sovys sajiutys biļdeju, dokumentejūt lynu muorkus, vacūs kuormus, Zeļčusolu, pa vosoru biļdieju sovys pļovys, vuiceidamuos vysys pučis, kas tī aug. Tik miļzeiga boguoteiba apleik, upiņu stuodeidami, sasaveram ar aļni blokus kryumūs, mieness pa naktem īsačer okys kļova viersyunē. Te ir tik breineigi, ka muna sajiusma plyust puori kai nu trauka.

Sataiseju sovu Zeļčusolu kai vītu izstuodem – gon sovim dečim, gon tekstilejom, gon gobelenim. Pa vosoru sageidejom daudz gostu – gon nu Latgolys, gon nu vysys Latvejis. Ituo goda augustā pīsadalejom ari Sātys kopejneicu dīnuos. Sataisejom kopejneicu sovā sātā, pīduovovom iedīņus, kū āduši latgalīši sovuos saimēs zemnīku sātuos, vysu kū nu sova duorza izaudzātū – buļbi, būrkuoni, batvini, gurči, seipuli, rutki, kuoli, ruocini, casnāgu mērce, ari tuorags, tod ari sovu captū rudzu maizi, soldskuobū maizi i Zeļču ūgu maizi ar upinem, kai ari Zeļču apleicīnē laseitūs čajus.