Intervejis autore: Sintija Augustova, portals lakuga.lv

Rikijs Andersons kūpā ar sovu draudzini Vilovu Stormu Bolteri (Willow Storm Boulter) pyrma gondreiž diveju godu nu Anglejis puorsacēle iz Latveju i niule dzeivoj Latgolys vīnsātā, uztur nalelu saimisteibu i turpynoj nūsadorbuot ar sovu sirdslītu – muzyku. Itūreiz ar Rikiju paraudzejom interveju organizēt sovpateigā veidā – “Instagram” tīšraidē.

Kai izdūmuojot puorsaceļt nu Anglejis iz Latgolys laukim?

Nu suokuma mes nimoz nazynuojom, ka dzeivuosim Latvejā. Vyss nūtyka gona dreiži, tok mes nikur nasasteidzem ar lāmumu, ka gribim dzeivuot laukūs. Mums beja ideja, ka gribim dzeivuot tuoļuok nu cylvāku i piļsātu. Mums ir sābri, mums pateik sovi sābri, tok ir cīši loba sajiuta byut paceli nu satiksmis, nu trūkšņa. Vysu sovu dzeivi asu dzeivuojs piļsātā, niu tys periods ir beidzīs.

Cik gryuši beja atrast eistū sātu?

Mes apsavērem kaidys septenis lauku sātys, braucem pa Latveju i vēromēs, tok sātys  tyvuok pi Reigys beja duorguokys, koč vysys beja vīnaidā stuovūklī.  Izlēmem dūtīs drupeit tuoļuok nu Reigys iz Rēzeknis pusi, kur ir Krīvejis rūbežs.

Jau pyrma pandemejis struoduojom attuolynuotai, deļtam dorbs myus naīrūbežuoja. Kod pyrmū reizi atbraucem iz myusu sātu, beja taida loba sajiuta, loba energeja, kaidu cytuos sātuos nasajutom. Mums golvonais beja, lai ir lobīreiceibys i loba apkure. Maņ nav pīredzis ar molkys cepli, bet tys, kas ir itamā sātā, izavēre labi. Īsavuocem, kod beja solts, 0 grādu, izreiz īkurynuojom i suocem dzeivuot. Bejom cīši prīceigi i laimeigi.

Cik saprotu, itys ir jiusu pyrmais gods lauku sātā?

Dreiž byus ūtrais gods.

Tod jau asat pīdzeivuojuši lelū ražys nūvuokšonu?

Nui! itūgod beja daudz leluoka. Pyrmajā godā, kod īsavuocem, daudz nūsadorbuojom ar remonta dorbim, nabeja laika īreikuot duorzu, bet taipoš sastuodejom seipulus, būrkuonus. Mums zam sātys ir ari dūbe, niu tei ir pylna ar lobumim.

Kū pa itū laiku asat īsavuicejuši duorza lītuos?

Cīši daudz vysa kuo! Mes nikuo nazynuojom par duorziņu audziešonu, saimisteibu, mums nav lūpu, nav nimoz tik trokai (smejās). Īsavuicejom, ka kompostā var svīst gondreiž vysu.

Asam samazyuojuši sovus atkrytumus cīši daudz, pat par 80%. Kod braucam iz piļsātu, pi reizis izsvīžam ari atkrytumus, pa nedeli sasavuoc vīns 30 litru maiss, kas ir cīši moz. Cīši interesanti ir īsavuiceit tik daudz jaunu lītu, pīmāram, ite ir juozyna drupeit nu vysa, lai varātu izdzeivuot.

Juosaprūt, kod molka ir sausa, kai taiseit, remontēt vysaidys lītys, pīmāram, vajadzēja aiztaiseit caurumus jumtā. Daudzi vysaidu fizisku dorbu asu īsavuicejs, kai ite dzeivojom.

Var saceit, ka puorsavuokšona iz laukim veicynoj “zero waste” (‘bezatkrytumu’) dzeivisveidu?

Nui! Pi “zero waste” varu pīminēt ari tū, ka mes naasam nūpierkuši nivīnys mebelis nu tūs, kas mums ite ir. Kai īsavuocem, izmontojam goldus, kas te jau beja. Myusu škiuņs ari beja pylns ar byuvmaterialim, pīmāram, sovu goldu, iz kura struodoju, sataiseju nu skaidu pluoksnis. Nav juomoksoj par jaunom lītom i nav juokiupynoj dyumus atmosferā, ka maņ jau ir itī materiali, deļkuo jūs naizmontuot?

Tu nūsadorboj ari ar muzyku, kai daguoji pi muziciešonys?

Vysu dzeivi asu saisteits ar muzyku. 12 godu vacumā maņ dzimšonys dīnā paduovynuoja gitaru, cīši ilgi i cīteigi raudzeju jū spēlēt. Es naasu profesionaļs, bet asu tics da taida leimiņa, ka zynu, par kū runoju, i muoku spēlēt labi. Gribējuos ar muzyku nūsadorbuot izreiz piec tuo, kai pabeidžu školu, bet tys vaira lykuos kai sapynu dorbs. Daudzi saceja: “Gribi struoduot par muzykantu? Kas tys par dorbu! Tys ir vaira hobejs.”

Tai maņ ari īvuiceja, ka tys ir tikai hobejs, deļtam es nanūsadorbuoju ar muzyku tik daudz, cik grybātu. Treis godus nūstruoduoju kai elektriks-elektroinžiners, daudz īsavuiceju. Var saceit, ka maņ patyka. Cylvāki itūreiz saceja: “Vau, tu tik daudz naudys nūpeļneisi, kod byusi profesionals inžiners, variesi braukt struoduot iz Ameriku, Australeju, vīnolga kur.”

Es jutūs apmīrynuots ar sovu dorbu i lānai suoču aizmierst par muzyku, kas mani apbādynuoja i lyka dziļuok dūmuot par sovu dzeivi, kū es doru, parkū asu elektroinžiners, voi es vyspuor grybu dareit tū vysu dzeivi.

Tod es satyku Vilovu, mums beja saruna, ka vajag eistynuot sovus sapynus, tū mes ari izlēmem dareit. Mes puordevem vysu, galeigi vysu, kas mums Anglejā nu bierneibys beja, i īsavuocem dzeivuot buseņā. Dzeivuojom mozā “Ford Transit” buseņā i braucem iz Spāneju dzeivuotu, kab izvādynuotu smedziņus nu dorba rutinys. Tod es saprotu, ka muzyka ir tys, ar kū es dzeivoju i kū grybu dareit.

Kas tevi īdvasmoj?

Mani īdvasmoj ir doba, kur es niu dzeivoju. Ir cīši gryuši radeit muzyku, es puoruok daudz tū doru, partū maņ saīt rodūši izdegt. Deļtam maņ pateik byut dobā, kūpt sovu duorzeņu, remontēt sātu, paleidzēt sābrim, tys vyss mani nu jauna īdvasmoj, lai es varātu otkon raksteit muzyku.

Pavysam naseņ ar latvīšu muziki Amanito izlaidet EP (‘pagarynuots atskaņuošonys īroksts’). Kaida beja sadarbeiba?

Beja cīši vīglai, deļtam, ka daudzi latvīši labi runoj angliski. Mes puorsvorā runuojom angliski, bet kod jis atbrauce pi mane, pa reizei puormejom ari kaidu latvīšu vuordu. Jis ir lobs muzikis ar sovu redziejumu par dzīsmi i zyna, kū dora.

Pastuosti vaira par obeju kūpejū  projektu “Like a Child” (‘kai bārns’)!

Mes tū sarakstejom, kod jis pi myusu vosorā nūdzeivuoja 11 voi 12 dīnys. Cikom jis  ite gasteja, pi reizis izpaleidzēja ar duorza i lauku dorbim, mes īrakstejom ari vairuokys sarunys, daudz vysaidu dzīšmu, tuos vēļ naasu sakuortuojs, dūmoju, ka tys aizjimtu puoruok daudz laika (smejās).

Albumā īlykom, es saceitu, pošys lobuokuos dzīsmis. Juos ir kai sarunys par emocejom, dzīšmu vuordi gon mums ir angliski, lai varātu dasnēgt vairuok klauseituoju. “Like a Child” nūsaukumu izalaseju, deļtam ka mes īsadzilinuojom bierneibys sajiutuos i atmiņuos.

Maņ ir daudz īraksteitu dzīšmu, juos palics tik apstruoduot. Ar Amanito īraksteju vēļ vīnu dzīsmi, cīši labi izaklausa. Tai vysu laiku saīt radeit kū jaunu.

Es ite asu nūdzeivuojs saleidzynūši mozu laiku, deļtam nazynu, kas ite nūteik par muzykys pasuokumim. Asu dzierdiejs, ka nūteik, dūmoju, ka pandemeja ari daudz ītekmej. Ka nu kaids grib aicynuot iz kaidu muzykys pasuokumu, es ar prīcu nūspālāt sovys dzīsmis (smejās).

Kai jius obeji, tu ar draudzini, izjiutat latgaliskū vidi?

Es sacātu, ka caur sābrim, jī mums atkluoj kulturu. Tyvuokī dzeivoj ap 200 metru nu myusu sātys, mes jūs bīži redzim, braucūt garum ar traktoru, jī izkuop uorā, pasarunoj ar mums.

Sābrūs dzeivojūšuo sīvīte agruok beja povuore, jei Vilovai vuica, kai taiseit tradicionalūs iedīņus, dūd mums ari pagaršuot. Tuoluokī sābri, gona lela saime, nūsadorboj ar lūpkūpeibu. Kotru reizi, kod pi sābru pagastejam, kū naviņ nu jūs īsavuicom.

Te sajiutama tei latgaliskuo, saimiskuo atmosfera. Latgolā ir cīši lobi cylvāki. Asu sasadraudziejs ar sevkuru latgalīti, ar kurū tik asu īsapaziņs. Breineigū latgalīšu kulturu i volūdu juosaudzej, maņ te cīši pateik.

Kurs nu latgalīšu iedīņu tev i Vilovai īsagaršuojs vysvaira?

(Smejās.) Peirāgi! Vysi peirāgi. Jī ir gordi i jūs vīglai taiseit!