Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Naujine ir vīta ar seneju i interesantu viesturi: Augšdaugovys nūvoda Naujinis pogosta teritorejā pyrmajā godu tyukstūtī apdzeivuoti piļskolni i caltys kūka pilis, te atrūnams Daugovpiļs šyupeļs – Livonejis myura piļs nu 13. godu symta. Myusdīnu Naujinis pogosts pi sova lītuvīšu ciļmis vuorda tics, pasateicūt Latvejis pogostu nūsaukumu latvyskuošonai. Kai tai?

Izveiduots Malinovys pogosts, piec tam “latvyskuots” par Naujinis

Pogosti Latgolā tyka veiduoti piec muižu dzymtzemnīku breivlaisšonys Krīvejis imperejā 19. g. s. 60. godūs, teritorejis ziņā leluoki kai puorejā Latvejā, ari leluoki kai myusdīnuos. Naujinis vītvuords 19. g. s. krīvu kartēs nav atrūnams, a Dvinskys apriņča Malinovys pogosta puorvaļde (Малиновское волостное правление) nabeja Malinovā, a Meļnicā – tyvu niulenejam pogosta centram. Nu 1906. goda Vitebskys gubernis apdzeivuotūs vītu saroksta (“Списокъ населенных мѢстъ Витебской губернiи”) var izzynuot, ka Malinovys pogosts ir bīzuok apdzeivuots par cytim – 13 460 dzeivuotuoju iz 18 001 desetinu teritorejis. Pīmāri saleidzynuojumam: Osyuna pogosts ar 6405 dzeivuotuojim aizjam 18 957 desetinys, a Izvolta (krīvyski saukts par Užvolda) pogosts ar 13 313 dzeivuotuojim aizjam 21 170 desetinys.

Latvejis Republikā 1925. godā īšklītu ministrs apstyprynuoja eipašys komisejis pījimtū projektu par vairuoku pogostu nūsaukumu latvyskuošonu. Tai Malinovys pogosts palyka par Naujinis pogostu. Tymā pošā godā iz Reigys–Indrys dzeļžaceļa linejis tyka puorsauktys vairuokys stacejis, tymā skaitā Juzefovys staceja, kas beja nūsaukta taipat kai muiža, ari dabuoja Naujinis vuordu.

Streidi par pogosta noma ceļtnīceibu

1937. goda izdavumā “Daugavpils apriņķis”, kur vajadzātu byut apkūpuotai svareiguokajai informacejai par Naujinis pogostu, atrūnam informaceju par problemom ar pogosta noma ceļtnīceibu. Da 1935. goda rudiņa pogosta vaļde atsaroduse pogosta vaļdis vajadzeibom napīmāruotuos telpuos. Pogosta noma byuve īsuokta 1933. goda 2. oktobrī, agruok nabejs īspiejams, kam pogosta valdūšuos personys politisku streidu deļ navariejuši vīnuotīs par ākys byuvis vītu. (123)

Tok rezultats izaruodejs lobs īguļdejums tuoluokajom paaudzem. Nu 1949. goda da 2005. godam itamā ākā atsaroda Naujinis pamatškola, nu 2005. goda āku apdzeivoj Naujinis Nūvodpietnīceibys muzejs.

Myusdīnu pogosta teritoreja

Padūmu vara 1949. godā pogostus likvidēja, jūs vītā veidojūt cīma padūmis. Jau 1945. godā Naujinis pogostā izveiduoja Jureišu, Kokinu, Lāču, Sondarišku i Vacpiļs cīmu, saceits 2002. goda izdavumā “Latvijas pagasti” (92). Niulinejuo Naujinis pogosta teritorejis veiduošonuos saistoma ar Vacpiļs cīmu, kam 1954. godā pīvīnuoja Jureišu i Lāču cīmu, 1980. godā – Sondarišku cīmu un daļu Bikernīku cīma teritorejis, sovutīs daļu Vacpiļs cīma teritorejis, Križu cīmatu ar Daugovpiļs galis kombinatu, 1980. godā pīvīnuoja Daugovpiļs piļsātai.

Vacpiļs ir jaunuoka par Naujini ‘jaunū’

Vacpili Naujinis pogostā skaita par vacū Daugovpili, te 13. g. s. 70. godūs izcalts Livonejis ordiņa mestra Raceburgys Ernesta myura rūbežcītūksnis. Ir sasaglobuojušys piļs drupys, piļskolnā izveiduots ituos piļs myura makets, a Naujinis nūvodpietnīceibys muzejā apsaverama viesturis ekspozicija.

Ēvalds Mugurēvičs i Kaspars Kļaviņš “Atskaņu hronikys” (1998), kas sacarāta 1290.–1296. godā, komentarūs roksta, ka arheologiskī izrokumi vuocu caltuos piļs vītā aplīcynuoja senejuokys piļs asameibu. Acimradzūt tei bejuse latgaļu Naujinis (Novine) piļs ar seņpiļsātu, partū ka vēļ 15.–16. g. s. lītuvu i krīvu viesturis olūti pošu Dinaburgu sauc par Novinu aba Nevginu. Itī nūsaukumi, piec volūdnīku dūmom, atvasynuoti nu lītuvu “naujas” ‘jauns’ ar nūzeimi ‘jaunuo piļs’.

16. g. s. myura piļu i “stuovūs vītu” laiks beidzēs, ari Livonejis kars (1558–1583) pasteidzynuoja vacuos Dinaburgys piļs sagraušonu i pamesšonu. Livonejis ordiņs par militaru paleidzeibu Pūlejai-Leitovai īkeiluoja sovys pilis ar vysim dzeivuotuojim. Rītumeiropā cēle piļsātu tipa cītūkšņus. Nūcītynuojumus jaunajam cītūkšņam nu jau pūļu-leitovīšu karaspāka maršala vadeibā cēle zemis šaurumā storp Daugovu, Šuņazaru, Šuņupeiti i Botnija strautu – kur tānejais Dinaburgys cītūksnis.

Galerejā Naujinis pogosta vītys, foto Edeite Husare/lakuga.lv