Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Pošā novembra suokumā izdūts latgalīšu muziķa, dzīšmu i tekstu autora Andra Eriņa dzīšmu notu kruojums “Pasaukums. Ceļš” ar vaira nakai 60 Eriņa autordzīsmem, kas saraksteitys laika periodā nu 1976. da 2018. goda. Gruomotys izdeviejs ir Latgolys Kulturys centra izdevnīceiba.

Andris Eriņš portalam lakuga.lv stuosta, ka ideja par itaidu dzīšmu gruomotu bejuse jau seņ. Sovā ziņā tei asūt pīmiņa i pateiceiba ari Aijai (Aijai Eriņai – dīvamžāļ par agri myužeibā aizguojušajai Andra meitai), jo jau 2010. godā tyka raksteits projekts gruomotys kai vuiceibu leidzekļa, kas nūdarātu ari školom, izdūšonai nu tys tūlaik naasūt atbaļsteits, i tai tys palics. A niu apleicejī Andrim vaicuojuši, kod jis izdūškys sovu albumu, nu bejs skaidrys, ka albums itymā laikā vaira naasūt cik pīpraseits i vajadzeigs formats. Albums byutu vaira patārātuojim, bet gruomota asūte dareituojim, kurim interesej pošim padzīduot voi īvuiceit dzīsmis bārnim, vokalajim ansamblim.

Pyrmuo gruomotā īkļautuo dzīsme “Lietus romance” atzeimojama ar 1976. godu – saraksteita, kod Andris Eriņš tikū atguojs nu armejis, koč ari garu laiku bejušys švuorbys, voi vajag likt taidu dzīsmi, nu padūmuojs, ka jau poša pyrmuo dzīsme, ta pyrmuo. Koč ari Andris atsazeist, ka poša, poša pyrmuo taida kai smīkla dzīsme rodusēs vēļ armejis laikā par poša dzeivi da armejis, bet dzīšmu kruojumā tei vys tik naasūt lykta. Jaunuokuos notu gruomotā publicātuos dzīsmis ir nu 2018. goda. Kūpejais gruomotā dalyktais dzīšmu skaits asūt 65 dzīsmis, sešys nu tūs ir ar Ilonys Rupainis aranžejumim izmontuošonai vokalajim ansamblim. Dzīsmem ir naviņ notys i vuordi, nu ari dalykti akordi, kab tuos izmontuotuojim byutu precizi skaidrys, kai pats Andris vysu dzīsmēs ir īceriejs, jo, kai atzeist autors, ir dzierdāti vysaiži varianti. Gruomotā atrūnomys Andra Eriņa saraksteituos dzīsmis kai latvīšu literarajā, tai latgalīšu volūdā. Latgaliski asūte kaida trešuo daļa nu vysu dzīšmu.

Dzīšmu gruomotys nūsaukums “Pasaukums. Ceļš” rodīs vysā garu puordūmu golā. Andris stuosta, ka vuords “pasaukums” jam asūt gona daudzi dzīsmēs, sovulaik cīši īpasatics, tū dzierdiejs nu sovys taņtis, kurei pa reizei taida lītuojuse. Niu gon ļauds vaira izmontoj formu “aicynuojums”. Tai i simboliski saīmūt, ka muzyka ir poša Andra pasaukums – aicynuojums, virzeiba, bet, sekojūt pasaukumam, saguojs ari guojīņs, gaita – tys ceļš.

Andra Eriņa dzīšmu notu gruomotys muzykaluo redaktore ir Bernadeta Everse, kurai Andris jo eipaši pasateic par dorbu i atsauceibu, jo dzīsmis notuos beja juopuorvierš nu audio īrokstu. Gruomotys literaruo redaktore ir Valentīna Unda, bet ceļavuordus kruojumam rakstejuši Artūrs Uškāns i Ilona Rupaine. Ilona Rupaine gruomotys prīškvuordā atzeimej, ka Andra komponista i dzejnīka talants nav augšuos školuos sleipāts, nu juo dzīsmis ir dzīduotys i leidzcylvāku apmeiļuotys naviņ latgalīšu saimu svātkūs i saīšonuos, bet ari televizeju studejuos, koncertzālēs i ari Dzīšmu svātku estradēs. Andra dzīšmu emoceju paletē asūt gaišys skumis, par molom plyustūša prīca i bezgaleiga mīlesteiba pret sovu dzymtū zemi i ļaudim.