Bolvu nūvodā pyrmū reizi Latvejis viesturē pastota nūvoda ceļazeimi ari latgalīšu rokstu volūdā

Bolvu nūvodā pyrmū reizi Latvejis viesturē pastota nūvoda ceļazeimi ari latgalīšu rokstu volūdā

Roksta autors: portals lakuga.lv

Šudiņ, 18. novembrī, Bolvu nūvodā pīdzeivuots viesturisks nūtykums latgalīšu rokstu volūdys byušonai publiskajā vidē – pyrmū reizi Latvejis viesturē pastateita vaļsts leiminī saskaņuota nūvoda ceļazeime, kurā sūpluok uzrokstam latvīšu literarajā volūdā “Balvu novads” var puorskaiteit nūvoda nūsaukumu ari latgalīšu rokstu volūdā “Bolvu nūvods”.

Kūpā Bolvu nūvoda rūbežus niu īzeimuos pīcys itaidys ceļazeimis, bet pyrmuo oficialuo zeimis atkluošona nūtyka pi ībraukšonys Bolvu nūvodā nu Guļbinis pusis, simboliski īzeimojūt ari vizuali pamonomu Latgolys rūbežu.

Jaunu, obejuos latvīšu volūdys rokstu tradicejuos pīraksteitu zeimu pastateišonys iniciators ir Namaterialuos kulturys montuojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns, kurs, atkluojūt zeimi, saceja, ka leidza ar itū ir pīsapiļdejs naviņ juo poša, bet vysys Slišānu saimis, ari juo vacuoku sapyns. “Maņ lels gūds atkluot itū zeimi, jo atjaunuotuos vaļsts viesturē itei ir pyrmuo nūvoda zeime, kur nūvoda nūsaukums ir pīraksteits ari latgaliski. Ar itū mums Bolvu nūvodā, Zīmeļlatgolā, cīši juosalepoj, ka mes asam tī, kas nas gaismu Latgolā. Nu iteinis suocās Latgola, nu iteinis suocās Eiropa, nu iteinis suocās Latveja. Maņ nu bierneibys jau tāta i mama ir muocejuši, ka juosalepoj, ka esi latvīts, ka juosalepoj, ka esi latgalīts, juokūp sovys saknis, sova volūda. Kab tū vysu dareitu, vajag lelus sapynus. Tāta i mama sepinieja lelus sapynus, i dūmoju, ka verūtīs nu augšys, Ontons (Ontons Slišāns – red.) ir cīši prīceigs, ka itys sapyns ir pīsapiļdejs. Puorfrazejūt Armstronga vuordus, itys ir mozs sūļs latgalīšu volūdys lītuošonai publiskajā telpā, bet cīši lels liecīņs latgalīšu pošapzinis ceļšonā.”

Portalam lakuga.lv Andris Slišāns stuosta, ka itaida ideja par latgaliskom zeimem bejuse vēļ Viļakys nūvoda laikūs, dorbs bejs aizsuokts, nu nav saguojs dabuot vysus apstyprynuojumus – zeimis pastateišona apsastuojuse pi “Latvijas Valsts ceļu”, kas naapstyprynuoja latgaliskū variantu. Tod mainejuos nūvods i beja skaidrys, ka zeimis taipat juomaina, Andris guojs ar ideju pi jaunuo Bolvu nūvoda, kū nūvoda vadeiba atbaļsteja. Piečuok daudzi īsasaistejs nūvoda deputats Aldis Bukšs, nūvoda izpilddirektors, juo vītinīks, kuri bejuši gotovi kuortuot vysus saskaņuojumu vaicuojumus. Tys itūreiz veiksmeiguok izadevs ari, pasasokūt itūgod pījimtajam Latvīšu viesturiskūs zemu lykumam.

Karteņa: Slišānu saime i Ruta Cibule pi jaunuos zeimis, foto Andra Slišāna personeiguo arhiva

Latvīšu viesturiskūs zemu lykuma rūsynuotuojs ir Vaļsts prezidents Egils Levits, kurs, sveicūt Bolvu nūvodu ar zeimeigū nūtikšonu, syuteja itaidus sveicīņa vuordus: “Asu gandareits, ka mane īrūsynuotais Latvīšu viesturiskūs zemu lykums ir ness pozitivys puormainis i ļaun jiedzeigi sakuortuot Latgolai i latgalīšim svareigus vaicuojumus. Divejis latvīšu rokstu volūdys tradicejis ir myusu nacejis kūpeiguo botuoteiba, ar kurū varim eistyn byut lapni. Es vysod asu aicynuojs latgalīšus runuot latgaliski, vuiceit volūdu sovim bārnim i turpynuot uzturēt dzeivu latgaliskū kulturtelpu, kurei latvīteibu padora daudzveideiguoku i kūšuoku. Mums vysim kūpā ir juosaryupej, kab car godu symtu Latgolā kūptuo i saglobuotuo latgalīšu volūda pastuovātu dzeiva i skanātu ari cytuos paaudzēs. Turu nūceju, ka latgalīšu volūdys lītuojums Latgolys publiskajā telpā – ceļazeimēs, vītu i īlu nūsaukumūs, zeimynūs i saziņā – arviņ pamonomuok vizualizēs latgaliskū kulturtelpu. Latgalīšu volūdai juoteik vaira radzamai i plotuok lītuotai Latgolys nūvodūs i ari cytuvīt Latvejā. Asat lapni par sovu latgaliskū identitati kai latvyskys identitatis sastuovdaļu! Asat stypri sovā pīdareibā Latgolai i Latvejai!”

Andris Slišāns atzeist, ka itaids nūtykums vaira vajadzeigs taišni pošim latgalīšim.

“Asu sajuts, ka vaļstiski i puornūvodu cylvākūs itys roda pozitivys emocejis, bet itys vaira vajadzeigs mums pošim, mums, Latgolys cylvākim, lai caltu sovu pošapziņu, lai saprostu, ka latgalīšu volūda ir vierteiba.

Ka saprassim poši, ka tys, kas mums ir, ir vierteigi, varbyut beigsīs tei dūmuošona i runuošona, ka Latgolā tys švaki i tys švaki, ka leluokais bezdorbs, vysi bāg i vysa kas cyts. Latgalīšim desmitem godu ir puormasts, ka runoj napareizi, deļtuo itys varbyut ļaus ceļt mums sovu pošapziņu. I cīši ceru, ka Bolvu nūvodam sekuos vysi nūvodi puorejā Latgolā da pošys lejis, da Augšdaugovys nūvoda.”

Bolvu nūvoda dūmis prīšksādātuojs Sergejs Maksimovs, atkluojūt jaunū zeimi, pasateice Andrim Slišānam i juo saimei, kai ari vysim dareituojim, kab zeime tiktu pastateita: “Mums ir lels gūds i lela atbiļdeiba ryupētīs par sovu vaļsti i sovu identitati. Eistyns cīns pret Andri i juo saimi par itū sapynu. Itamuos dīnuos cīši daudzi nu ļaužu dzieržu vuordus: “Es cīneju Latgolu i latgalīšu volūdu, bet…”. Šudiņ es grybu pasceit lelu paļdis tim cylvākim, kuri cīnej Latgolu i latgalīšu volūdu sovūs dorbūs. Cīnu itim dorbim izruodeja Vaļsts prezidents, izruodeja “Latvijas Valsts ceļi” i Satiksmis ministreja, kas saskaņuoja zeimi, izruodeja kotrys cylvāks, kas atbaļsteja ituos zeimis pastateišonu. Paļdis Bolvu nūvoda deputatam Aldim Bukšam, kurs kai naradzamais spāks ir paleidzējs, kab itys nūtyktu. Paļdis jums, ka sovu mīlesteibu pret Latgolu i tuos volūdu asat paruodejuši dorbūs!”

Bolvu nūvoda deputats Aldis Bukšs, kurs aktivi guojs tolkā pi zeimis saskaņuošonys dorbu, atkluošonā atzyna, ka ite pīsapiļdejs ari vīns nu juo poša sapynu. “Sovā ziņā itei zeime ir pīruodejums myusu drūsmei spēt puorvarēt tūs aizsprīdumus, kas myusūs ir bejušs paaudžu paaudzēs. Dažaidu īmesļu deļ, nu nazynuošona, naizpratne ir raisejušys bailis lepuotīs i ceņstīs saglobuot latgalīšu volūdu, kas ir daļa nu latvīšu volūdys. Sabīdreiba ir mainejusēs. Ari Reigā, valdeibā, cylvākūs, kuri pījem lāmumus, attīksme pret latvīšu volūdys paveidu – latgalīšu rokstu volūdu – ir mainejusēs, tykuse labvieleiguoka. Ituos zeimis byušonu ir atbaļstejuši “Latvijas Valsts ceļi”, Satiksmis ministreja. Vaļsts volūdys centrs, kurim ir juotur ryupe par latvīšu volūdu, na tikai akcepteja, bet ari mudynova iz itim sūlim. Pyrmū reizi, pa munam, Latvejis viesturē, kas nūzeimej ari pasauļa viesturē, koč kur iz itaidys ceļazeimis ir uzroksts latgalīšu rokstu volūdā. Izbaudit itū breidi, kura līcinīki jius asat,” tai Aldis Bukšs.

Bolvu nūvoda zeimis atkluošonā kluotyn beja ari Latvejis Universitatis Lībīšu instituta vadeituojs, volūdnīks, muokslinīks, lībīšu kulturys aktivists Valts Ernštreits, nūruodūt, ka ituos zeimis pastateišona ir puormaiņu īsazeimiešona ari sabīdreibā kūpumā:

“Itei zeime paruoda lelys puormainis ari sabīdreibā. Zeime paruoda, ka beidzūt piec cīši garu godu mes varim īraudzeit Latvejis dažaideibu – sūpluok latvīšu literarajai volūdai varim īraudzeit latgalīšu rokstu volūdu.

Cereju, ka sovulaik byus zeimis ari lībīšu volūdā. Svareiguokais, itū zeimi atkluojūt, ka ļauds ir suokuši saprast, ka latvīteiba ir cīši dažaida i ka vysa latvīteiba, vysi tuos paveidi ir vierteiba, ka nav vīna skaidra modeļa, nav vīnys skaidrys pazeimis, kaidam ir juobyut eistynam latvīšam. Eistynais latvīts kai suma veidojās nu vysu cīši dažaidūs latvīšu kulturu, nu dažaidūs nūvodu. Ir cīši svareigi, kab mes tū Latvejis dažaidū boguoteibu radzātu naviņ sātuos i muzejūs, bet radzātu ari, braucūt pa Latveju. Itei ir pyrmuo zeime Latvejis pastuoviešonys viesturē, kas nav privata voi sabīdryska iniciativa, itei ir pyrmuo vaļstiskā leiminī saskaņuota ceļazeime. Es dūmoju, ka tei īzeimej jaunu laikmetu. Paļdis Bolvu nūvodam, ka jius tū izdarejot i paruodejot jaunu ceļu naviņ Latgolai, bet vysai Latvejai kūpumā!”

Itūvosor ari portals lakuga.lv raksteja par Valta Ernštreita muokslys objektu “#nekādu lībiešu nav”, ar kura paleidzeibu jis raudzeja pīvierst viereibu lībīšu situacejai Latvejā, eipaši akcentejūt ari vītu nūruožu zeimu pastateišonys sarežgejumus. Vaira par situaceju var puorskaiteit ITE.

Kalenders

Dec
4
Tre
18:00 Latgolys dīna 2024 @ tīšsaistē
Latgolys dīna 2024 @ tīšsaistē
Dec 4 @ 18:00 – 20:00
Latgolys dīna jau catūrtū godu ir izaveiduojuse par Latgolys Plānuošonys regiona (LPR) goda gola vierīneiguokū nūtikšonu, kas veļteita cylvākresursim, Latgolys regiona uzjiemiejdarbeibys aktiviziešonai i atteisteibai, Latgolys puorstuovnīceibys darbeibys populariziešonai, taipoš ari vītejūs uzjiemieju, izgleiteibys īstuožu[...]