Kulturys īsacejumi nedeļai – fotografejis žanrs, Bruolāna “Cīņa”, pīrūbeža
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
Itūnedeļ īkreit 25. novembris – Katris dīna, par juos nūzeimi latgalīšu tradicejuos var skaiteit ITE. Vēļ itei ir storptautyski atzeimojama dīna, kas veļteita vardarbeibys izskausšonai pret sīvīti. Kab aktualizēt itū problemu, portals piec kulturys īsacejumim nedeļai grīzēs pi centra “Marta” Rēzeknes filialis vadeituojis Ligijis Purinašys. Itei sabīdryskuo organizaceja Latvejā aizstuov sīvīšu tīseibys i snādz profesionalu atbolstu nu vardarbeibys cītušajom. “Akcentu iz vardarbeibu īsacejumūs gon nalyku, partū ka ituos temys maņ gona dorbā,” atsazeist Ligija. Juos radūšī kulturys īsacejumi nedeļai līk īsadzilinuot, dūmuot leidza i dūtīs ceļā.
Fotografeja kai žanrs
Dzeivojam vizualuos komunikacejis laikā, i aiz myusu dīnu popularuos fotografejis instagramā stuov vysaidi žanri i vysaidys tehnikys. Pīmāram, Juoņs Gleizds bejs spylgtuokais piktorealisma puorstuovs Latvejā. Muna interese par fotografeju kai žanru aizasuoce, aizīmūt nu portala lakuga.lv 2018. godā. Ari gruomotys “Sīvīte” PR i daži fotoeksperimenti īinteresēja pieteit i meklēt vaira informacejis. Eistyn grybātūs, kab ari Latgolys kulturā par fotografeju mes dūmuotu kai par dzeivu, eistu, jāgpylnu vizualuos muokslys formu. I na vysod tys zeimoj duorgu fotogruomotu izdūšonu voi popseigu, puorfotošopātu biļžu taiseišonu bez ideju aprokstu. Muokslai pateik akademiskys zynuošonys. Tū ari īsoku kotram “Instagram” lītuotuojam.
Bruolāns i juo dzīsme “Cīņa”
Dzeive ir skorba, i Bruolāna teksti ari ir paskorbi. Maņ pateik tei sajiuta, ka Bruolāns iz skotivis ir drūsmeigs, jis nalīkuļoj, jam navajag pasauļam pīleist voi izalikt lobuokam, partū ka tai ir izdeveiguok. Jis īt sovu ceļu, i tys vysod ir interesantuok par atstruoduotom popularitatis shemom. Pa munam, Bruolāns pīsatur pi t. s. klasiskuos repa školys tradicejis. Tys ir interesanti, ka mes, pīmāram, tradicionalū keramiku skaitom par vierteibu, bet na vysod sekojom leidza tim smolkajim procesim, kas nūteik muzykā. Tys, ka Bruolāns naroksta lipeigus hitus, pa munam, ari ir lels pluss. Jis dora koč kū vaira – jis līk padūmuot. I tys ir izaicynuojums. Gaidu Bruolāna albumu “Bagāža”.
Pīrūbeža
Ir latvīšu dzejnīkam Klāvam Elsbergam (1959–1987) taids dzejūļs: “Jūtas – tik glumas kā Kupravas māli// klāj manu ceļu pie tevis pie tevis // eju kaisīdams vīrišķu sāli // rētās pie tevis pēc sevis …” Ka gribīs kaidu pīdzeivuojumu, tod īsoku izbraukt maršrutu Bolvi–Veiksna–Aizezere–Kuprova–Žeiguri–Viļaka–Kuorsova. Graņts celi i šmukys vītys, kuramuos šaļtim nav sātu, šaļtim nav zonys, šaļtim puorjam skume. Var apsavērt tū, kas palics nu sovulaik tik svareiguo dzeļžaceļa Pitalova–Sita–Gulbene i Žeiguri–Līpna, stacejis sātom i padūmu laikā tik atteisteituo Žeiguru MRS. Ka gribīs redzēt G. G. Markesa “100 vientulības gadi” eistajā dzeivē, prūtams, tod var ībraukt ari Buozovā.