Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

“Četrys nedelis pyrma Zīmyssvātku tānejuo laika skriejīnī paīt tik dreiži kai vīna dīna, kod tu naspiej pat padūmuot par Zīmyssvātku dziļuokū nūzeimi, bet apjaut tikai tū, ka vēļ nav īguoduotys vysim svātku duovonys, ka vēļ nav pabeigti ituogods īkavātī dorbi, tod tu palīc par taidu kai Dikensa puosokys Grinču, kurs īneist vysus svātkus, bet Zīmyssvātkus eipaši. Bet pandemeja ar sovim īrūbežuojumim, namiteiguos biedeiguos zinis jau tai ir apāduši svātku sajiutu, ka juovaicoj nazkas gaišs,” soka dzejneica Anna Rancāne, itai šaļtei zeimeiguo dzejūļu kruojuma “Advente” (1991) autore. Par vīnu nu īsacejumu portals lakuga.lv jai speciali palyudze izalaseit dzejūli nu ituo pyrma 30 godu izguojušu, a aktualitati nazaudiejušuo kruojuma. Paskaitit i atrūnit sovejū, apmeklejit Lūznovys muižu i “Goru”, baudit meditativu muzyku radejā, meklejit rūkā ari “svaiguokū” latgalīšu dzejis kruojumu – tymsuokajam laikam dobā nav juobyun tymsuokajam dvēselē!

Dzejūļs nu kruojuma “Advente”

Maņ pošai Advents (aba Advente) vysod ir bejis eipašs laiks – na tikai ar Betlejis zvaigznis prīškšūjautom, bet ari ar drupeit poguonisku Saulis atliekšonys gaideišonu, lai izītu nu tuos brīsmeiguos tymsys, par  kuru parosti suocu bāduot jau nu Juoņadīnys. Nu Zīmyssvātku suocās muns laiks! Laikam ari deļtam 1991. godā izguojušū gruomotu nūsauču “Advente”. Tys gon beja vysaidys gaideišonys laiks gon vysys tautys, gon munā pošys dzeivē, i tān, atsaverūt iz tū laiku pyrms 30 godim, ir taida gon ryugta, bet ari soldona vysa pījimšonys, sasamīriešonys i pīdūšonys sajiuta, partū ka Dīvs kotra cylvāka i tautys liktini kuortoj piec sova naizprūtamuo Pruota. Bet – cikom mes paturam sevī tū sajiutu, ka ir kaida zvaigzneite, kas stuov puori myusim, tikom vēļ dzeivojam… 

Storp cytu, klasiskuo dzejūļa “Advente” (“Ir ceļu uzsākusi kāda spoža zvaigzne…”) itamā gruomotā nimoz nav, tys ir vīnā nu nuokušūs. Ari tai goduos…

Adventa laika Lūznovys muiža

Maņ tai vīn ruodīs, ka sovuos sajiutuos asam palykuši myužeigajā baiļu lokdaunā, deļtam tūmār aicynoju izīt nu tymsys, kas reizem, kai raksteja Imants Ziedonis, ir sev lobvieleiga i ārta, i aizbraukt iz puosokaini izgaismuotū Lūznovys muižu Rēzeknis nūvodā, lai muzikys skaņuos tik teišam pasacaltu puori kasdīneibai.

Svātdiņ, 5. decembrī, pļkst. 15.00 ir pyrmais koncerts nu cikla “Adventes kalendāra mūzika” ITE. Senejuos muzikys programmā “Atveries, mana sirds” varēs klauseitīs 17. un 18. godu symtu komponistu radeitū muzyku. Ilzis Grēvelis-Skarainis (soprans), Sanitys Zarinis (baroka vejūle), Danutys Ločmelis (čels) i Beatys Gekys (pozitivs) izpiļdejumā izskanēs komponistu Johana Sebastiāna Baha, Dītriha Bukstehūdes, Ignaca Franča fon Bībera, Žana Baptista Barjēra, Georga Filipa Telemana i Georga Fridriha Hendeļa skaņdorbi.  Nazyn, voi ari tymā laikā cylvāku dzeive paguoja bez vysaidom sārgom i bādom, bet muzykā ir tei zvaigzneite, kas tik cīši ir vajadzeiga myusim vysim!

Latvīšu klasika radejā, kas naparosts “Gorā” i Oskara Seiksta jaunuo aiļu gruomota

Attuolynuotais dorbs pi datora veicynoj gon īsaraušonu vīntuleibys čaulā, gon reizem ari namiteigu leišsonu ladskapī, lai mīrynuotu sevi vysmoz ar kū naviņ gordu. Deļtam “Latvijas Radio 3 Klasika” ITE novembrī kotru dorba dīnu 15.05 stuņdēs beja padūmuojuse par muzykys programmu ar eisti kārdynūšu nūsaukumu “Rupjmaizes kārtojums”, kurā skaņ latvīšu autoru muzika. Kotram raidejumam  ir sovs nūsaukums i tam pakuortuota programma, i tik teišom tei ir taida soldona, suotna šaļts kasdīnā, kas dūd gon kulturys baudejumu, gon paceļ nacionalū pošapziņu, partū ka latvīšu klasiskuo muzyka – Emīls Dārziņš, Alfrēds Kalniņš, Juoņs Ivanovs, Pēteris Vasks, Ēriks Ešenvalds, Raimonds Tiguls, Imants Zemzaris… – tei ir myusu ašņarite, bet radejis raidejums “Klasika” – kasdīnys naatjamama prīca.  

Tymsā vokorā aiz Festivala parka tai kai spūži apgaismuots kugis laika upē car vysom gryuteibom maun “Gors”. Vēļ var paspēt dabuot biļeti iz sastdīnis, 4. decembra, koncertu, kur kamerorkestris “Sinfonietta Rīga” spēlēs kūpā ar korejīšu izceļsmis gitaristi nu Amerikys Dži Dži (Ji Ji) ITE. Kamerorkestris kūpā ar gitaru – nazkas nadzierdāts, kas, izaruoda, nūteik na tikai Ņujorkys Linkolna centrā, bet ari Rēzeknē.

Lai nadūmuotu, ka munā kulturys pīduovuojumā ir tikai muzyka, gaidu jaunū Oskara Seiksta aiļu gruomotu “Vokora vuordi draugim”. Maņ vēļ nav, bet vys jau ka pavysam dreiži byus!