Stuosta autore Ilze Sperga

27. novembrī izskanēja Pīktais pasauļa diktats latgalīšu rokstu volūdā. Tymā aktrise Inga Misāne-Grasberga skaiteja fragmentu nu vēļ napublicāta Ilzis Spergys stuosta “Seiki kūceni zīdēja”. Niu pīduovojam stuostu puorskaiteit vysā garumā.

Zyni, kas ir vacums? Tys ir tod,  kod tu saprūti, ka ni suņa tev napīsanuok. Nivīns tev nav porodā. Tu naesi nikas tik unikals, kab vysi skrītu nūlyzguot tev ceļu kai ar mēli. Tei vīnkuorši ir bejuse veiksme, ka ir bejs kaids, kas paleidz, atbolsta, partū ka redz tovu jauneibu, tovu trokumu, tovu energeju. Dalīk rūku i prīcojās, kai vīgli aizbrauc pa gludu zemi. A tu duraks pyrškoj, ka kas ni tai, ka tevi apmīdz, ka naļaun. Tok vysim pi kuojis. Tik pa vydu atsarūn kaids, kas gribēja paleidzēt. A tu pat paļdis napasaceji, partū ka pījiemi kai pošsaprūtamu.

Siedieju iz gultys molys i vierūs pa lūgu. Preteimā beja lels kuorms. Kod saule speidēja augši pušdīņu laikā, juo lūgi izavēre caurspeideigi. Kod pasagrīze, otkon kai malni caurumi, kai tukšu kubiku rynda. Iz jumta nazkaids kūceņš. Ilgi jau naaugs. Latvejā iz jumtu auga bierzeni. Es nazynu, kas itys taids. Palāku zoru golūs lapenis.

Bārzu putekšni pavasarūs pluovuoja pa paļtim kai dzaltoni tauki ar kriejumu aizdareitā galis zupā, bārzu putekšni beja iz lūgu ramu, iz styklu, iz mašynu.

Veirs saceja, ka nav tolka pavasarī mozguot lūgus, cikom nav nūzīdiejuši bārzi i prīdis. Es naklauseju. Mozguoju nazcik reižu, cikom bārni beja mozi. Kod bārni beja leli, sauču paleigā, sasasirdeju, ka naskrīn. Tik tei to beja muna bāda, ka stykli nateiri. Jim namaiseja. Kod poša beju pavysam jauna, ari namozguoju, beja gona ar sevi. Es gribieju byut loba mama.

Niu nazynu, kas tī par kūkim. Lopys opolys, apsis tuos nav. Varbyut par gobolu pa lūgu i nasaprassi.

Dāli atīt reizi nedeļā, atnas capumus, parunojam. Vadakla atīt ar unuceņu, auklej jū apskuovuse, kai raudzeidama pasorguot nu vysa pasauļa. Jei ir loba mama. Vajadzātu pasaceit, tik kai lai suoc. Jei atīt reši. Es namuoku tai vīgli.

Reizi nedeļā vysus vad iz dušu. Apgrīž nogus. Nūmaina gultys drēbis.

Nā, vyss ir labi. Tik es nazynu, kas tys par kūku iz jumta. Da i nainteresej. Tei nav muna zeme.

Kab variejs paadeit. Tik nazkai nasaīt. Lobuo rūka piec insulta kai atjimta. Paēst varu, vysu varu. Varātu raksteit, tik rībās niu rūkroksts. Kai vacai vecinei. Dāls atnese datoru. Īslādzu, pasaveru zinis, Latvejā nikuo jauna, es nikuo nasaprūtu, nainteresej. Kam lai es raksteitu. Deļkuo. Dālim pazvonu, jī pīzvona reizi nedeļā.

Nā, ir labi. Personals ir lobs, smaida, runoj. Tik kas maņ gar jim. Nazkaidys indītis voi taizemītis, smaida, apkūp. Beja vīna lītuvīte. Ačiu, ačiu. Jei guoja pa nazcik reižu dīnā, atnese pat kopeju sovā kruškā. Parunuojom par Palangu. Jei tī dzymuse. Mes braucem ar dālim i veiru. Kod mes tī braukuojom, juos vēļ nabeja pasaulī. Piec tam juos nabeja ari Palangā. Tod jei aizguoja nu dorba ite.

Cylvāki atīt i aizīt. Dzeive ir bezgaleiga atsavadiešona, partū ka vys mozuok ir ļaužu, kū saīt satikt vēļ koč reizi, a vys vaira ir tūs, kuo nasatiksi nikod.

Magda ir jauna meituška, eiropīte. Jei vysim kuorteigi apbudavoj dečus, nūslauka gaļdeņus. Pavaicoj, voi kuo navajag. Īdūd zuolis. Paleidz izdzert. Vysod atnas svežņu iudini.

Ir tik gryuts pošam naizlemt piļneigi nikuo. Ni tū, kaidu krušku tev atness nu kuknis, ni tū, kaidu kraklu pajims nu skapa. Magda stuov, smaida i nazkuo gaida. Tik kū es jai. Kas jei maņ taida.

Ir tik gryuts narunuot. Logopeds vaira naīt. Dāls beja sirdeigs. Kab tu koč paraudzeitu. A kab tu, rupucs, zynuotu, kai tys ir. Runuot volūdā, kū ite nivīns nasaprūt. Runuot na ar sovu muti. Soki vuordu, i mēle veļās kai komulim, steiva klecinej i matās. Nā. Naraksteit, narunuot, naadeit, nabyut. Es guļu i gaidu. Reizi tok itys vyss byus cauri. Byus mīrs.

Unuceņš jau staigoj. Beja daguojs pi munys goltys. Jis pasavēre, i es īraudzeju veira acs. Kai jis vērēs iz mane. Vīnu mozu šaļteņu jis tī beja, vīnā eisā pagrīzīnī. Kai tūreiz kuknē, kod veirs pīsalīcs skaiteja avīzi i pasavēre iz mane.

Tod vaira nikuo nabeja. Bierneņš jau otkon beja cyts. Tei beja muna mīsa nu munys mīsys, bet cytu ļaužu asnis. Tymsi mateni, daguneņš. Tik tuos acs. Muna veira acs.

Tymā bārnā ir goboli nu mane, nu munys dzeivis, tok jis pats tuo nazyna i nikod naizzynuos. Muns tēte, mama, muna baba. Tys vyss ir tai sasalejs, kai kaleidoskopā – kreit i sakreit, tik vaira nabyus tuo poša, kas ir bejs.

Koč kas ir bezgaleigi puorguojs, a tuo, kas atīs, maņ navajag. Kod trauks ir pylns, nu juo var tikai izalīt, na dalīt kluot. A es nagrybu izlīt. Es nagrybu, ka pagaist koč mozuokuo drupaneņa nu munys dzeivis. Es nagrybu aizmierst ni sarunu ar veiru, ni juo pīskuorīņu, ni bārnu bierneibys, ni sova tāva ar muoti. Ni sova suneiša tod bierneibā.

Beja īguojs uorsts. Izraksteja otkon jaunys zuolis. Dūmuot, ar tim jiusu antidepresantim es īsavuiceišu dzeivuot voi muna dzeive atsagrīzs. Zuolis kai maizi. Dzer, ēd i smaidi.

Izdzieru i nasajutu nikuo. Kab tys vyss byutu tik vīnkuorši. Izdzer zuolis i runoj, izdzer i sateic sovu veiru kopejneicā iz styura, izdzer i otkon beistīs ni dzeivis, kuozu naktī vārdamuos dabasūs, a veirs jaunajā biņdzjukā pi suona lels i sylts, izdzer i tev otkon pīdzymst pyrmais bārns, pyrmū reizi pīsazeiž pi ciča, izdzer i vēļreiz pyrmū reizi aizej iz školu. Izdzer, i vyss otkon nu gola.

Es asu nūguruse atguoduot i otkon aizmierst.

Magda atguoja ar rotim. Braucam. Jei paleidzēja īsasēst, navaicuoja nikuo. Izstyume pa ustobys durovom, vīns skrytuļs klabēja i sytuos pi ramys, steņdere apdauzeita ar rotu i gultu molom, kruosa nūlākuse. Jei sapruoveja vylnonū deči maņ kliepī.

Garuo koridora golā pučis, tei vīna ar sorkonim zīdim kai maņ dorbā, apkūpieja vys puorlaisteja. Reizem zīdēja. Liftā sīvītis bolss sauce stuovus tymā jūs volūdā. Magda maņ pasmaideja spīgelī. Kur jei vad.

Pa durovom izīt nabeja vīgli, skrytuli sasamete rešotkā. Jei paruove atpakaļ i izbrauce pa molu. Ar vysu mīsu sajutu juos kusteibys, juos vuojumu i tū, kai ar vysu sovu spāku sasakoncentrej i stum. Es asu gryuta. Muna mīsa ir kai blučs. Tizla, gryuta mīsa.

Gaiss. Maņ nūruove kai deči. Tik daudz gaisa, tik daudz vysaidu smuordu i smoku. Bārnu i cylvāku bolsi, mašynys, piļsāta. Putyni. Gaisā lidinēja taidys kai svīris, kai bezdeleigys, saule augši, augši. Vosora ite smuordoj taipat. Asfalts, zeme, pučis, zori i otkon zeme, nūpļauta zuole nazkur, mežs. Vyss gaiss dzeiveibys pylns. Sīna smoka. Kai bierneibā. Mašynu tauris. Ļaužu bolsi.

Magda pastyume mani pakrieslī, jei nikuo navaicuoja. Nazkaidi sveši kūki, tok laikam lozdys, tik cyta sorta. Nazkaidi seiki kryumi voi kūceni, dzaltonys skarenis, zīdeni. Kryumi palaisti augt iz augšu, zorūs saulis gaisma kai dzierkstim, kai vasalom paļtim pīsaliejuse, kai optuomeņ i da seita, kotra seikuo lapeņa speid cauri, radzamys vysys dzeislenis. Vielejais pavasars ir tik skaists i ceists. Vielejuos narcisis, nazkaidi zvaneni. Tik skaists duorzs. Seiki kūceni ružovim zīdenim.

Paguoja nūstyn i aizpeipēja. Taida jauna meitine. Kūda mīsa, forma nadastuoj. Kas jei ir patīseibā. Vys pasaver iz mane. Kū jai lai pasoka. Bet jei i nagaida. Pasmaida i verās tuolīnē, kur aiz kūku i puču dūbu ir pļova, a tuoļuok redzīs īla. Aizbrauc pa kaidai mašynai. Takss. DHL kurjers. Vīgluos pībremzej. Jaunī ar ritinim. Vecine ar staiguli. Jei var paīt. Kab es itai variejuse.

Bezdeleigys. Laikam tok bezdeleigys. Kai nazkod pi klāva tāva sātā. Kai nazkod pi dorba zam jumta pašelis. Kai nazkod Latvejā. Klīgdamys, bļaudamys. Atsasāduse iz nazkaidys puorstīptys druots, jei sadzīduoja. Vidžu-vidžu-čurkš. Cikom muote vīsus voda. Narcisis i bezdeleigys. Ite vyss ir cytaiž, ite vyss ir taipat.

Valns, kai gribīs dzeivuot. Jimt, byut, dareit.