Muna vīta: Pušmucova eipašnīku, varu i reformu puormejuos

Muna vīta: Pušmucova eipašnīku, varu i reformu puormejuos

Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Pat gadejumā, kod nikuo nazinit par Pušmucovu, interesantais vuords īintrigej. Dzierdāts taids i leidzeigs uzvuords. Par pogosta centru Ludzys nūvoda Pušmucova nav bejuse ni cara laikūs, ni Latvejis breivvaļsts godūs, tys bejs pats mozuokais Ludzys apriņča cīms (Krīvejis imperejā “село), kas par apdzeivuotu vītu atsateisteja nu bazneicys i krūga.

Pušmucovys suokys – nu muižys

Pušmucovys muižys, kas ir īsuokums myusdīnu Pušmucovai, viesturi arhivu dokumentūs pietejs nūvodpietnīks Valentīns Edmunds Klešniks (“Tāvu zemes kalendars 2015”, 72–74. plp.). Jis pīzeist, ka Pušmucovys vuords pyrmū reizi rokstūs pasaruoda 1784. godā, piec Latgolys pīvīnuosonys Krīvejis imperejai, kai Zvērgzdinis (Zvirzdino), Pušmucovys (Pošmuteva) i Dunakļu (Dunakla) kūpeipašums bruoļu Jozefa i Ksaverija Šadursku eipašumā. Zinis par itom trejom vītom (сельцы) i eipašumam pīdarūšajom sādžom (деревни) atrūnamys Boleslava Brežgo sastuodeitajā gruomotā “Latgolas inventari un generalmiereišonas zem’u aproksti 1695.–1784.” (1943, 294–297), kas daīmama Latvejis Nacionaluos bibliotekys portalā periodika.lv ITE.

Nu 1810. gods, kas vēļ ir Šadursku laiks, Pušmucovā dorbuojuos spirta bryuzs, vacuokais Ludzys apriņčī, kai atkluoj 1866. gods Vitebskys gubernis statistikys kruojums (“Памятная книга Витебской губернiи на 1866 год”, 133). Ryupalā nūdarbynuodams pīcus struodnīkus, spirta ražuošonu i alkohola tierguošonu Pušmucovys eipašumā turpynuoja muižnīks Stanislavs Paraks. Itys tūlaik nese leluokūs naudys īnuokumus.

Kur krūgs, tī bazneica. Voi ūtraiž. Kai pīmynāts Rūtys Kaminskys i Anitys Bisteris monografejā “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Balvu un Ludzas rajonos”, Daugovpiļs jezuitu kolegejis īdybynuotuo Pušmucovys misejis staceja (vīna nu septeņu) rokstu olūtūs pīmynāta jau 1772. godā. 18. godu symta pādejā trešdaļā Pušmucovā bejuse kūka kapela ci bazneica, ziņu par juos veidūlu nav. Pyrma II pasauļa kara Pušmucovā atsarads Sakramenta bičers ar īgravātu godu “1780” veļtejuma uzrokstā. Tys pietnīkim līk dūmuot, ka bazneica itamā vītā pīmynātajā godā jau pastuoviejuse. Pošreizejais Pušmucovys myura dīvnoms – Jaunovys Marijis pasludynuošonys Rūmys katuoļu bazneica – calta 1850.–1852. godā par tūreizejuo Pušmucovys muižys eipašnīka Dominika Parakys (Parako) leidzeklim.

19. godu symta Pušmucovys atteisteiba saisteita ar slovonuo italīšu arhitekta Antonio Parako dzymtu. 18. g. s. grafu Plāteru Kruoslovā dorbuojušīs treis arhitekti ar uzvuordu Parako (Parocco): Antonio, Francisks i Dominiks. Piec dorbu pabeigšonys Kruoslovā, Pīdrujā i Drujā Dominiks atsagrīzs Itālejā, Antonio i Francisks apsamatuši Latgolā, Ludzys apriņčī, iz palikšonu. Piec V. Klešnika atrostajim olūtim, 1832. gods Ludzys apriņča muižinīku sarokstā pīmynāta Pušmucovys foļvarka ar 204 “dvēselem”, kuru rentēja Dominiks (krīvyski Dementijs) Paraki, Dominika dāls, 56 godus vacs. Izziņā par muižnīku tīseibu apstyprynuošonu 1829. godā pīmynāts muižnīks Antonio. 1844. godā  Dominiks nu muižys rentnīka palyka par eipašnīku.

Iz Tautys skaiteišonys šaļti 1897. godā Pušmucovys muiža jau pīdar baronesei Darjai Frederiksai (Viskrievijas tautas skaitīšanas dokumenti (1897. g.): Mērdzenes pagasts// Raduraksti, 24–37; raduraksti.arhivi.lv/), ari Vitebskys apdzeivuotūs vītu sarokstā vīns nu juos daudzūs eipašumu ir Pušmucovys muiža, kurā ītylpst ari 1. i 2. Obšina, te atrūnam nūsauktus Staupinis i Kiselevkys krūgus (“Списокъ населенных мѢстъ Витебской губернiи”, 1906, 242). Vaļsts uzturātūs posta zyrgu staceju sarokstā Pušmucovys nav, krūgūs parosti nūsadorbuoja ar privatu posta biznesu. 1921. godā Pušmucovys muiža jau pīdar Puovulam Beličovam.

Pušmucova viesturiskuos kartēs

Pogosta aprokstā atzeimuots, i vītejī tū apstyprynoj, ka Pušmucovys muiža atsaroda nu tānejuo centra 0,5 km iz zīmelim (Kuorsovys pusi). 19. i 20. g. s. kartēs tei ir vīna nu Pušmucovys foļvarku ci vītu, vuordā Pušmucova.

F. Šuberta 1846.–1863. gods Krīvejis imperejis kara topografiskuo karte. Karteņa: ekranuzjāmums nu etomesto.ru
1920.–1940. gods Latvejis armejis karte. Karteņa: ekranuzjāmums nu vesture.doties.lv
1927. gods Sorkonuos armejis kara topografiskuo karte. Karteņa: ekranuzjāmums nu vesture.doties.lv
1931. gods Sorkonuos armejis karte. Karteņa: ekranuzjāmums nu vesture.doties.lv
1943. gods vuocu karte. Karteņa: ekranuzjāmums nu vesture.doties.lv
1986. gods generalštaba karte. Karteņa: ekranuzjāmums nu vesture.doties.lv

Div Pušmucovys Latgolā, vītvuorda izceļsmis versejis

Ontons Kūkojs Pušmucovai veļtejs glaznu i eseju kruojumā “Rītu pusē” (1999). Tī jis izstuosta teiku par Pušmucovys vuorda izaceļšonu: kai Valns nu kunga nūzadzs veina bucu i vieļs pret kolnu, kai īsazvanejuši bazneicys zvoni, kai Valns nūsabeids, kai buca suokuse veļtīs atpakaļ, cikom saškeiduse, kai ļauds bļuovuši: “Pušu muca!” Itū Ontonam pastuostejuse vītejuo folkorys ansambļa dvēseleite A. Mortuļeva. Pušmucovys kulturys noma vadeituoja Inta Domarka soka, ka daudzys interesantys teikys tyka sadūmuotys, nūsadybynojūt Pušmucovys etnografiskajam ansambļam.

Vītvuordu datubāze paruoda, ka Varakļuonu nūvodā ir Pušmucānu apvyds i vīnsāta, pyrma 100 godu vīta saukta ari par Pušmucovu. 1929. gods “Valdības Vēstnesī” (nr. 53) publicātuo informaceja apstyprynoj, ka tuolaika Rēzeknis apriņča Stiernīnis pogostā dorbuojuos Pušmucovys I pakuopis pamatškola (4 klašu). Sovutīs myus interesejūšā vītā – Ludzys apriņča Mērdzinis pogosta Pušmucovys II pakuopis pamatškola (6 klašu). Dīzyn voi obejuos vītuos nazkod pleisuse buca, vīnaidus vītvuordus pietnīki saista ar taidim pat uzvuordim.

Ilmāra Meža pietejumā “Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Latgale” (2017) pi uzvuorda “Pušmucāns” skaitoms, ka taids uzvuords konstatāts Varakļuonu i Seiļukolna pogostūs. Sovutīs vītuos Pušmucovys tyvumā – Dunakļu, Cyrmys i Kurmys aprokstūs – 1630. gods revizejis materialūs pīmynāts “Puszmuc”, kū uzvuordu pietnīks skaidroj ar īsauku, kurys saliktiņa dalis nūzeimoj tū pošu “pušu muca” (225). Tycamuoka izaver prīstera Juoņa Svilāna verseja par itū vuordu. Jis gruomotā “Latvijas Romas-katoļu baznīcas” (2021), pīzeimēs par Pušmucovu (203), roksta, ka 1762. gods dominikaņu misejis īrokstā storp pīmynātajom 200 konversejai sagataveitajom personom ir personys ar uzvuordu “Pušmucs”, kas nūzeimoj ‘taids, kas apsaliejs, apšmucs ar korstu iudini’ i voi Pušmucovys vuords nav cielīs nu ituo uzvuorda?

Pušmucovys vītvuords, puortaps uzvuordā, ir tik kolorits, ka Anšlavs Eglītis jū izmontoj romanā “Homo novus” ekstravagantajam nalatvīšu izceļsmis komersantam Pušmucovam, kurs dorbojās muokslinīku vidē, pīmāram: “Bet pa tīri nomazgātiem pakāpieniem, gar lauru koku podiem jau steidzās augšup Pušmucovs iesmaržots, noskūts un glums, aiz viņa grezna un raiba kā muskatieris, veselā smaržu mutulī ietinusies, smaidošā Pļavāre, kas tomēr bija uzņēmusies kasieres pienākumus.” 2018. godā piec romana motivim filmu uzjāmuse Anna Viduleja.

Ari Dailis teatra akteru ansambļa “Mūžīgais unisons” popularū dzīsmi par “pīceišim”, kurā pīmynāts seržants Pušmucāns, te, Pušmucovā, zyna i vysaidūs saītūs dzīduojuši. Taišni ar itū dzīsmi 2000. godā tautys nomā suoce dorbuotīs veiru vokalais ansamblis “Pušmucovas piecīši”.   Viņ Pušmucovā tān nivīna, uzvuordā Pušmucāns, Pušmucovs ci Pušmucs.

Pušmucova ci Pušnicova?

Asu sasaskuoruse ar tū, ka daži cylvāki Pušmucovys vuordu latgaliski roksta “Pušnicova”, pamatuodami jū kai viesturiski vacuokū. Acimradzūt tys pajimts nu kartem, tok “Пошницово” juopīzeist par klaidainu, saleidzynuojumam ari cyti Latgolys vītvuordi pīraksteiti klaidaini, dūmojams, napareizi atpazeiti burti. Apsaverūt Pušmucovys metrikys, kur vysaidūs godūs raksteits Pušmucovys draudzis vuords, portalā raduraksti.arhivi.lv, juopīzeist, ka jū roksta tyvu myusdīnu variantam: pūļu volūdā “Poszmuciowski” (1843), krīvu volūdā “Пошмуцiовскiй” (1833, 1909). 1869. godā gon atrūnu raksteitu “Пошнуцiовскiй”, Dūmojams, vītvuords radeja asociacejis ar krīvu uzvuordu “Пушница” i sugys vuordu “пушница” ‘palovys, bārola (ar palovom) maize’ i licīs pareizi jū raksteibā tyvynuot krīvyskam vuordam.

7085. fonds Latvijas Romas katoļu draudžu baznīcu grāmatas 1. uzskaites saraksta 501. lieta Aizludzas dekanāta 1843. gada dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistrs. Karteņa: ekranuzjāmums nu raduraksti.arhivi.lv
7085. fonds Latvijas Romas katoļu draudžu baznīcu grāmatas 1. uzskaites saraksta 473. lieta Aizludzas dekanāta 1833.–1834. gada dzimušo un kristīto reģistrs. Karteņa: ekranuzjāmums nu raduraksti.arhivi.lv
7085. fonds Latvijas Romas katoļu draudžu baznīcu grāmatas 6. uzskaites saraksta 138. lieta Aizludzas dekanāta Malnavas, Nautrēnu, Pušmucovas, Stiglovas draudzes 1909. gada dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistrs. Karteņa: ekranuzjāmums nu raduraksti.arhivi.lv
7085. fonds Latvijas Romas katoļu draudžu baznīcu grāmatas 1. uzskaites saraksta 548. lieta Aizludzas dekanāta 1869. gada mirušo reģistrs. Karteņa: ekranuzjāmums nu raduraksti.arhivi.lv

Pušmucovys pogosta izveide

Latgolā pogosti ar puorvaļdem myusdīnu izpratnē Latgolā izaveiduoja 19. g. s. 60. godu suokumā, piec dzymtbyušonys atceļšonys 1861. godā. Cara i Latvejis breivvaļsts laikā tānejuo Pušmucovys pogosta teritoreja ītylpa Mihalovys aba Mērdzinis pogostā.

30. godūs, kai raksteits izdavumā “Ludzas apriņķis” (1937, 66), Mērdzinis pogostu beja paradzāts sadaleit treis daļuos, pīdolūt jaunys plateibys nu sābru Kuorsovys i Cyblys pogostu. Jaunūs pogostu pošvaļdeibu siedekļus beja paradzāts ireikuot Straujā, Plaudeišūs i nu Mērdzinis puorceļt iz Pušmucovu. Itū administrativi teritorialū reformu narealizēja. Dūmojams, Pušmucovys atteisteibu veicynuoja atsarasšona pi šosejis Kuorsova–Ludza, tyvu nu piļsātys. Te jau Latvejis breivvaļsts laikā regulari kursēja autobusi.

Valdības vēstnesis, 1939, nr. 259

Pušmucovys pogosts izaveiduoja 1945. godā. 1949. godā vysā Latvejis PSR pogostus likvidēja, 1954. godā Pušmucovys cīmam pīvīnuoja Mežernīku cīmu, da 1990. gods dorbuojuos Pušmucovys cīma padūmis izpyldkomiteja, kū 1990. godā reorganizēja  par Pušmucovys pogosta padūmi.

Padūmu laikā Pušmucovā beja ari kolhoza “Pušmucova” centrs, a kolhozs beja vīns nu lobuokūs Ludzys rajonā. Presis publikacejis viestej, ka 40. godu ūtrā pusē, kolhozu pīspīdu nūdybynuošonys fāzē, i 50. godūs pušmucovīši ir pyrmryndnīki i trīcīņnīki. Varbyut par tū jī daboj par šefim sokoladis kompetu fabrikys “Laima” kolektivu? Soldona dzeive dryumajūs deficita godūs! Fabrikys puorstuovi pīsadola pat kolhoza vaļdis sēdēs. (“Rīgas Balss”, 1964, nr. 40).

Galerejā: Pušmucova niu, foto Edeite Husare/lakuga.lv