Kulturys īsacejumi nu “Satori”: Preiļu konceptualisti, “Valodu mājas” projekti, Rēzeknis “Joriks”
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
Itai nedeļai kulturys īsacejumus paprasejom kolegom nu portala satori.lv, kab laiku pa laikam pasavārtu iz Latgolys kulturā nūteikūšū nu molys. Andrejs nu “Satori” gon atsazyna, ka tys bejs gona gryuts aizdavums, bet ar jū tyka golā. Satori.lv pīduovoj īpazeit Eināra Pelša i cytu Preiļu konceptualistu dzeju, nūviertēt “Valodu mājas” latgalīšu volūdys projektus, apmeklēt Rēzeknis teatri “Joriks”.
Eināra Pelša i Preiļu konceptualistu dzeja
Preiļu konceptualisma rasšonuos laiks ir 2016. gods vosora, kod vairuoki dzejnīki, gasteidami Preiļūs pi Eināra Pelša i Anda Surgunta, devēs apsavērt Alfabeta dzimtini. Pelša atsagrīzšona dzejis vidē sagrīze jū kuojom gaisā, nu jauna atkluojūt dzejis rūtaleigumu i naradūšumu. Pādejais nu Pelša dzejūļu kruojumu izdevnīceibā “Valters Dakša” izguoja vēļ itūgod – itys gruomotobjekts “Janka” ir uzjamuma “Lode” ražuots muola cegls. Kai zynoms, “švakai gruomotai juobyun garlaiceigai, a tys nav obligati”.
Eināra Pelša dzeja ITE, Anda Surgunta dzeja Valententina Lukaševiča atvārsumā ITE.
“Valodu mājas” latgalīšu volūdys projekti
“Valodu māja” ir i izdevnīceiba, i dūmneica, i volūdu vuiceibu centrs. Jei jau izveiduojuse golda spēli “Miks”, kas ļaun spēlis veidā īsavērt latgalīšu volūdā na viņ “čyulim”, bet ari angliski runojūšim. Taipat “Valodu māja” itūšaļt veic saleidzynūšu pietejumu par latgalīšu i jaunnorveģu volūdom, bet vāluok daļa pietejuma atziņu byus daīmamys digitalā izstuodē ITE. “Valodu mājas” aktivitatem vārts sekuot leidza, partū ka jei pīduovoj pasavērt iz latgalīšu volūdu nu molys, tai atkluojūt jaunus redziejumus i vareibys.
Rēzeknis teatris “Joriks”
Rēzeknis teatris “Joriks” režisora Mārtiņa Eihis vadeibā itūšaļt ir vīns nu interesantuokūs punktu Latvejis navaļstiskuo teatra kartē. Tuoli nu golvyspiļsātys jau labi pazeistamūs teatra iudiņu, jam ir vareiba meklēt sovu, originalu bolsu i veiduot Latgolys laikmeteiguos kulturys ainu. Tū, ka tys jau nūteik, paruoda ari “Spēlmaņu naktī” gūdalguotuos izruodis “Mans kaimiņš ebrejs” panuokumi. Cikom itei izruode vēļ zīmys mīgā, īsokom kalendarūs atzeimēt gaidomū pyrmizruodi – Mārtiņa Eihis īstudiejumu par Latgolys keramiku “Muols” februarī.