Roksta autore: Lilija Limane portalam lakuga.lv

Francs Kemps (1876–1952) pa šam godam jubilars, pīdzims pošūs Zīmys saulgrīžūs – 10. decembrī piec vacuo stila, 22. datumā piec tānejuo kalendara. Koč 19. godu symtā nikaidu dzimšonys dīnu Latgolā nasvinēja, Francs agri tyka paceļ nu dzeraunis, vuicejuos, apsagrūzeja smolkūs ļaudīs Pīterburgā, vāluok Reigā, varbyut i atzeimēja gūda dīnys, bet pa šuosdīnys paražai mums dasaīt jū atguoduot. Taipat jau F. Kemps seņuok ilgus godus beja nūklusāts i aizamiersts, bet piec Latvejis naatkareibys atgiušonys, dāla Leopolda, kulturys i zynuotnis cylvāku otkoņ gaismā izvylkts, juo vuords atsagrīze Latgolā taipat kai seņuok juo avīze “Gaisma” nese gaišumu tymsajūs, viņ kerasina gasnīku apspeidātūs zemnīku ustobu koktūs.

Taisneibys maklātuojs dzymtuos volūdys lītā

Koč Franceits jau četru godu vacumā palyka par opolu buorini bez tāva i muotis guoduošonys i vuiceibys, radinīki sovā paspuornē iztaiseja nu puikys lītyskūku, laide školuos da pošam Piteram. Varbyut tai i vajag, i ir pareizi, ka jis nadabeidze aizsuokto gareiguo seminara, a lobuok izavuiceja par inžineri.

Nacīš pīstuov Frančam Kempam varom padeveiga bazneickunga sutans, cīš dzili juo raksturā beja nu muotis, Pītera Miglinīka muosys, īdzymtuos namīra cāluoja i taisneibys maklātuoja soveibys.

A namīri i represejis pret Kempu pi vysaidom varom i īkuortom celēs aiz vīna īmesļa – īsastuošonys par Latgolys tīseibom iz patstuoveibu i lobkluojeibu, sovys volūdys lītuošonu i izkūpšonu.

Koč, dorbā byudams ceļu i āku byuvis inžiners, F. Kemps napalyka, kai niu soka, par eksaktu tehnikys cylvāku. Kai nu jauneibys dīnu Pīterburgā gruomotu i avīžu raksteišona i izdūšona aizsuokta, tai palyka sabīdruotio vysu dzeivi. Saisteibā ar sovys tautys, latgalīšu liktinim, eipaši jis pīsavērse Latgolys viesturei, kai ari kotrā situacejā, saukts voi nasaukts, īsamaiseja volūdys vaicuojumūs. Par Franča prācavuošonu volūdys  dryvā itamā raizē ari parunuosim.

Par attīceibom ar volūdnīceibu dūmojūt, pa lelam izbreinej, kai ta jis bez filologa izgleiteibys varēja tik daudz dūmuot i dareit volūdys vaicuojumā. Taids tūlaik beja laiks, latgalīšu filologejis tok kai taidys nabeja, nabeja tymā nūzarē  augstuos školuos vuiceitu zynuotnīku, i poša rokstu volūda beja cīši īsyunuojuse kai pyrma vairuok kai 40 godim drukuotu puoteru gruomotu volūda, drukys aizlīguma laikūs nakūpta. F. Kemps par latgalīšu volūdu īsastuoja, jauneibā Pīterburgā dzeivuodams i brīduma godūs pa Latgolu i Reigu apsagrūzeidams, ari, myuža golā Sibirī vuorgdams, napamete volūdys vaicuojuma nacyluota. Jauneibys godūs vairuok dūmuoja par volūdys izkūpšonu, raksteibu i kvalitati. Vāluok poša dzeive izvierzeja praseibu aizstuovēt latgalīšu volūdas tīseibys.

Pyrmuo gruomateņa – ābece

Nav najaušeiba, ka poša pyrmo gruomateņa Kempam beja kūpā ar Franci Trasunu sagataveituo i izdūtuo ābece latgalīšu bārnim, izlaista nu drukys voi tik na vēļ aizlīguma laikūs (izdūšonys gods gruomotā nav nūruodeits). Abecē ījimta plaša losomuo daļa ar stuostenim, tautysdzīsmeitem, meiklem, lai bārnim byutu prīca na viņ izavuiceit burtus, bet ari palaseit nalelus interesantus gabaleņus.

Volūdys vaicuojumam F. Kemps pīsavierš ari teoretiski, grybādams pīsadaleit latvīšu volūdys raksteibys nūsacejumu izstruodē, lai tī byutu pīmāruoti latgalīšu volūdys skaņu atveiduošonai.

Kempa īrūsynuojumi latvīšu volūdys pareizraksteibā

Reigys latvīšu bīdreibys Zineibu komisijai, kas nūsadorbuoja ar jaunuos latvīšu volūdys pareizraksteibys vaicuojumu apsprīsšonu, jis prosa škiert “o” nu “uo” skaņom. Pēteris Šmits (“Dzimtenes Vēstnesis”, 1912, 14. julī) pīzeist Kempa īrūsynuojumu par pamatuotu, tūmār tam pretim asūt rakstnīki. Kai zynom, rakstnīku vīdūklis uzvarēja.

Taipoš Kemps puormat divejaidus meikstynuošonys veidus – ar zeimem (ļ, ņ i tml.) i ar j  (kj, pj, bj i tml.), kur gon baltīšu volūdai taida vīnaiduošona naasūt dereiga. Iz ituo Šmits atbiļd, ka latgalīši asūt puorsasteiguši, savīnuodami div skanis vīnā.

Kempa volūdys kompetenci nagribēja pīzeit arī latgalīši, pīmāram, F. Kempa gruomotys “Zemnīka celš uz montu” (1910) redaktors Ontons Skrinda. Gruomotys prīškvuordā jis par autoru roksta: “Dzimis un audzis na storp Latgolas latvīšim, viņš naspēj sowus korstus, nu sirds dybyna sacitus wordus sarakstit tai, ka myusu, Latgolas lasitoji pilnigi ju saprostu. Lai gromotiņa wiglok wysim byutu skaitama, es pasajemu jos wolūdu un rakstibu drusku puormeit, atstodams jos saturu gondreiž bez porgruzibas.” Laikam gryuteibys beja, Pīterburgā īsavuiceitajā puornūvadnīku latvīšu volūdā raksteišona byus veikusīs vīgļuok. Tymā pat godā izlaisto Kempa gruomota “Latgalieši” (1910) saraksteita latvīšu literārajā volūdā, nasaverūt iz tū, ka viestulē Raiņam aplīcynoj uzticeibu latgalīšu volūdai: “Sova volūda man ir meila, tai kai tei ir meila pat vyszamokajam zemnīkam, bobuļam. Nikaidi spāki naspēs juos apsmacit un izdzēst nu latgalīšu lyupom.” Itū paziņojumu tuoluokā dzeivē Kemps turēja gūdā.

Pretruna storp poša rokstūs lītuotū latvīšu volūdu i juos napījimšonu turpynuojuos vysu dzeivi. Sovā  gruomotā “Latgalieši” saisteibā ar latgalīšu raksturu jis pīzeist, ka latgalīši ar krīvim sateik lobuok nakai ar vydzemnīkim, tūmār nu puorsakrīvuošonys jūs attur ticeiba, kas piec latgalīšu uzskotim, nūtur cylvāku pi tauteibys. Latgalīts sovā volūdys nūstuojā ir puorlīcynuots i nagrūzoms, latgalīšu volūdu jis tur par pareizu, bet čyuļu – par napareizu i sagrūzeitu, deļtuo nagrib juos pījimt par sovu. Ar rokstim avīzēs un pīmynātū gruomotu “Latgalīši” ir sabīdreibā paleidzāts nūstyprynuot  Latgolys teritorejis apzeimiejumu “Latgale”, taipat cīši īturāta nūstuoja par volūdys patstuoveigu atteisteibu.

Latgalīšu volūdys normu izstruoduotuoji, taipat kai pirmeit Zineibu komisejis baltīšu ortografejis komiseja, nacīš gribēja Kempu pīzeit par specialistu volūdys lītuos i pījimt ortografejis izstruodis komisejā, koč juo poša volūda ir boguota i lobskaneiga, jimta nu poša bārnu dīnuos dzierdātuo i tautys runys.

Par latgalīšu volūdys lītuošonu jis roksta viestulē Juoņam Cybuļskam: “Myusu latgalīšu volūda nav ni cik zamōka par oficialū vaļsts volūdu, vajag jū lītōt tikai taisnu, navyltōtu, tod ari tautai tei byus meila un pateikama redzēt drukōtā veidā.” (Viestule 1939. g. 22. novembrī). Pi latgalīšu volūdys atteisteibys vaicuojumim Kempam vajag atsagrīzt ik pa laikam, deļtuo ka volūdys lītuojums regulari teik apdraudāts.

Kod vēļ nabeja nūsadybynojuse Latvejis vaļsts, jū interesēja volūdys politiskais aspekts, izpratne par Latgolys autonomeju jam lelā mārā beja saisteita ar volūdys lītuošonu na tik tautys runā, cik vītejuos īstuodēs.

Par Latgolys patstuoveibu i lobumu

Īvālāts Satversmis Sapuļcē, Kemps turpynuoja īsastuot par Latgolys patstuoveibu i lobumu, tān jau, čieški byudams vīnā frontē ar Franci Trasunu. Vīns nu svareiguokūs vaicuojumu beja latgalīšu volūdys lītuojums i statuss. Jis ceņtēs panuokt, kab latgalīšu izlūksnei, kai tūlaik sauce latgalīšu rokstu volūdu, Latgolā tyktu pīškierts vaļsts volūdys statuss, kab jū lītuotu kai vaļsts volūdu pošvaļdeibys īstuodēs iz vītys.

Tū pamatuoja kai ar izlūksnis plašū lītuojumu dzeivē, tai ari rokstu viesturiskū tradiceju. Latgalīšu volūdā tok drukoj avīzis i gruomotys, i cylvāki jamā runoj i roksta! Tūmār baltīši nūsastuoja pretim, tuo vītā īteice kūpt latvīšu volūdu.  

Represejis

Cikom Latvejā beja īspieja breivai raksteit, izdūt avīzis, žurnalus i gruomotys, Kempa ceinātuoja gors drupeit atsapyute. Vajadzeiba nu jauna īspringt pasaruodeja Kārļa Ulmaņa autoritarisma laikā, kod tyka slāgtys avīzis i žurnali, latgalīšu volūdys eksistence beja nūpītni apdraudāta. Kemps, koč pats kai separatists tyka atlaists nu dorba Satiksmis ministrejis dzeļžaceļa golvonuo inspektora omotā, suoce skandynuot trauksmis zvonus.

Kūpā ar cytim 11 bīdrim jis īsasaisteja latgalīšu autonomistu bīdreibā “Latgolys Dzeļžu legions”. Bīdreibys aktivitatēs Kemps saraksteja K. Ulmaņam i juo ministrim adresātu memorandu par sasuopiejušim Latgolys vaicuojumim “Latgales ultimatums”. Carātuos izpratnis vītā memorands tyka nūdūts Daugovpiļs politiskajai puorvaļdei. Suoce meklēt vaineigūs. Kempu īslūdzeja cītumā kai vīnu nu pasuocīņa īdvasmuotuoju. Lītā tūmār cīši borgai pret Latgolys aizstuovi nasavērse, Kemps seve attaisnuošonai saraksteja garu rokstu i beiguos dabuoja treis mienešu administrativu struopi par sabīdreibai kaiteigu baumu izplateišonu i tyka atbreivuots 15. maja prīškvokorā pret apsūlejumu tuoļuok atsaturēt nu sabīdryskys darbeibys organizacejā. Kemps beja spīsts apsūleit praseitū, bet dūmošona ar tū napuorsameja.

Krīvu okupacejis pyrmajā  godā  par Kempa darbeibu nikas nabeja dzieržams, bet vuocu laikā jis otkon aktivizejuos – kola plānus par latgalīšu avīzis izdūšonu, pīsadaleja J. Cybuļska projektūs izdūt gruomotys i otkon gatavejuos raksteit i padūt vuocu komisaram Daugovpilī memorandu. J. Cybuļskam raksteja: “Kalendaram volūdas ziņā vajadzātu turētīs pi popularōs latgalīšu volūdas, kura pādejūs godūs nu “asimilatoru” puses ir stypri, stipri sačāmōta. (..) Myusu volūdai vajag byut teirai, navyltōtai ar naizpyldomom idejom par “tautas vienotību”, kuras poši “tautas bruoli” napiļdeja tai, kai taisneiba prosa.” Viesture klusej, voi memorands tyka sastuodeits i aiznasts  vuocu puorvaļdei, bet itūreiz Kemps cītumā natyka. Represejis pīdzeivuoja vāluok, krīvu laikūs, itūreiz na par volūdu, bet tyka īraksteits kulakūs i izsyuteits iz Sibiri.

Endzelīna pīzynums

Par tū, ka dūmys par volūdu juo napamete pādejā gryutajā dzeivis cielīnī, kod beja soltumā juoklapatej ar buļvu izaudziešonu, kab nanūmiertu bodā, ir vysleluokais breinums. Sibirī dzeivuodams, Kemps napamete raksteišonys. Pi kurys kotrys varys jis meklēje īspiejis latgalīšu volūdai. Tai 40. godu ūtramā pusē jis nūsyuteja rokstu PSRS Zynuotņu Akademejis Volūdys i literaturys institutam par tū, ka Latvejā supluok  latvīšu volūdai ir tīseibys eksistēt kai patstuoveigai arī latgalīšu volūdai. Latvejis arhivūs Kempa viestule nav sasaglobuojuse, bet atrodu Jāņa Endzelīna PSRS Zynuotņu akademejai adresātys i nūsyuteitys viestulis kopeju. Moskovys instituts volūdys situacejis nūskaidruošonai lyudze Endzelīna atzynumu. Juo atbiļde lelā mārā izškēre vaicuojumu, voi Latvejā īspiejama i lītdereiga div volūdu (latvīšu i latgalīšu) koeksistence.

J. Endzelīns raksteja, ka gona bīži daži latgalīši paužūt uzskotu, ka volūda, kū runoj Latgolys teritorejā, naasūt vys latvīšu volūdys sastuovdaļa, bet pavysam sovaiduoka, atseviška volūda. Tū Endzelīns piļneigi nūraideja i īstuosteja Krīvejis volūdnīkim, ka latgalīšu runa ir viņ izlūksnis. Lelais volūdnīks izkluosta ciļšu viesturi Latvejis teritorejā. Runojūt par latvīšu volūdys izlūksni, jis roksta, ka naasūt taidys vīnys latgalīšu izlūksnis eipatneibys, kas byutu sastūpama vysā Latgolā, sovutīs daudzys latgalīšu izlūksnis eipatneibys asūt nūvāruojamys taipat ari Vydzemis zīmeļrītumu daļā. Endzelīns ari paskaidroj, ka latgalīšu izoliešonuos asūt izskaidruojama ar tū, ka viesturiski pūļu laikmatā Latgola administrativi bejuse atdaleita nu puorejuos Latvejis, deļtuo latgalīši palykuši katuoli, koleidz cyti reformacejis laikā pijāmuši luterticeibu. J. Endzelīns latgalīšu tīksmi piec autonomejis i latgalīšu volūdys patstuoveibys saista ar Latgolys buržuaziskūs nacionalistu darbeibu 20. godūs.

Ar taidim argumentim Moskovys volūdnīkim piļneigi pītyka, kab apklusynuotu latgalīšu volūdys vaicuojuma cyluošonu iz vysim komunistu laikim. Bet F. Kemps turpynuoja raksteit sovus dorbus latgalīšu volūdā, nazynuodams, voi tī kod naviņ īraudzeis dīnys gaismu i tiks laseiti. Latgalīšu lītai i myusu volūdai jis palyka uzticeigs da pādejuos dzeivis dīnys.